Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Nacionālie bruņotie spēki gan aizsargā, gan atveseļo

Pēteris Polītis;
Andas Krauzes foto


Vides piesārņojums militārajās teritorijās ir ne tikai salīdzinoši liels, bet arī bīstams, jo tas nav tikai augsnes un gruntsūdeņu piesārņojums. Tur vēl no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem zem zemes mēmi guļ arī sprāgstvielas, kas pēkšņi var sprāgt. Turklāt daudzas teritorijas, kas kādreiz izmantotas militāriem nolūkiem, tagad ir pašvaldību īpašums un tajās atjaunojusies civilā dzīve. Pēdējā laikā šad un tad dzirdēts par gadījumiem, kad, būvējot jaunus ceļus vai apstrādājot zemi, atrasta nesprāgusi munīcija. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pievērš pastiprinātu uzmanību gan vides aizsardzībai savos poligonos, gan šo teritoriju atveseļošanai.


PSRS armijas mantojums

Mūsu Nacionālie bruņotie spēki ir salīdzinoši ļoti jauns veidojums, un Latvijai, kļūstot par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti, nācās pārskatīt un atjaunot iepriekšējo vides aizsardzības stratēģiju un izvirzīt jaunus mērķus. Daļa no NBS izmantotajiem objektiem atrodas bijušās PSRS armijas teritorijās, un tur gandrīz vienmēr jāsaskaras ar PSRS armijas radīto piesārņojumu vairāku desmitu gadu garumā.

Padomju militāro vienību un iestāžu tīkls Latvijā bija ļoti plašs, tādēļ ļoti daudz nesprāgušu un bojātu munīcijas vienību, mīnu un aviobumbu, kā arī dažādu bīstamo vielu izplūdes augsnē un ūdenstilpēs vēl arvien piesārņo plašas Latvijas teritorijas.

Lielākā daļa bijušo padomju militāro objektu teritoriju ir nodotas pašvaldību īpašumā. Taču, lai arī NBS vienības ir izvietotas bijušo padomju militāro objektu teritorijās, tās nav atbildīgas par visu padomju armijas atstāto piesārņoto Latvijas teritoriju sakopšanu. Par to vienlīdz atbildīga ir gan Aizsardzības ministrija, gan arī Vides ministrija un pašvaldības.

Latvijā ar sprādzienbīstamajiem priekšmetiem piesārņoto teritoriju kopējā platība pārsniedz vairāk nekā100 000 ha, kas ir septītā daļa no Latvijas teritorijas. Noteikts, ka aptuveni 80 tūkstoši jūras munīcijas un citas nesprāgušas munīcijas vienību atrodas Baltijas jūrā, arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

No 1996. līdz 1999. gadam NBS speciālisti, izpētot savas teritorijas, konstatēja, ka bijušajām PSRS Bruņoto spēku bāzēm raksturīgas šādas piesārņojošo vielu grupas:

  • naftas produkti (degviela, smēreļļas utt.);
  • azbests;
  • smagie metāli;
  • degazējošās vielas un to šķīdumi;
  • transformatoru eļļa;
  • krāsas un šķīdinātāji;
  • munīcija (arī nesprāgusi);
  • sadzīves atkritumi un būvgruži.

Salīdzinot ar bijušās padomju armijas bruņojumu, Nacionālo bruņoto spēku rīcībā nav daudz smagās bruņutehnikas, nav arī reaktīvo un lieltonnāžas lidmašīnu, kas pirms nosēšanās parasti atbrīvojas no degvielas, tādēļ vides piesārņojuma risks mūsu bruņoto spēku teritorijā ir daudz mazāks. Svarīgi, ka arī taktiskās mācības NBS tiek organizētas atbilstoši vides aizsardzības prasībām, piemēram, par šaušanas mērķiem netiek izmantota vecā tehnika, kuru sašaujot, varētu noplūst smērvielas un degvielas paliekas. Pirms katrām apmācībām tiek izstrādāts vides aizsardzības plāns, kas ir viena no taktisko mācību plānu sastāvdaļām. Pašlaik NBS izmantotajās teritorijās potenciāli iespējams tikai šāds neliela apjoma vides piesārņojums:

  • ar naftas produktiem – autoparkos (novecojušās degvielas uzpildes stacijās) vai satiksmes negadījuma laikā;
  • citām ķīmiskām vielām (lakām, šķīdinātājiem u.tml.);
  • ar svinu – šautuvēs;
  • ar sadzīves atkritumiem un būvgružiem.

Turklāt NBS regulāri notiek personāla apmācība vides aizsardzības jautājumos, lai novērstu vides piesārņojuma draudus.

Piesārņotās teritorijas tiek regulāri pētītas

2003. gadā Aizsardzības ministrijas pārraudzībā tika izveidota Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra (AĪVA), kurā ir arī Vides nodaļa. Tās uzdevums ir organizēt vides aizsardzības pasākumu veikšanu valsts militārās aizsardzības objektos. Vides nodaļa nodrošina arī dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu, organizē atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās darbību militārās aizsardzības objektos.

AĪVA un NBS piedalās nopietnos projektos vides atveseļošanā. Kopš 2003. gada notiek piesārņoto militāro teritoriju plānveida apzināšana un reģistrācija. Apsekojot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās teritorijas Latvijā, kopumā kā potenciāli piesārņotas tika atzītas 34 vietas, kurās nepieciešams veikt grunts un gruntsūdens naftas produktu piesārņojuma izpētes darbus. Pēc tam tika noteiktas prioritārās teritorijas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai varētu sākties atveseļošanas darbi.

Lai veiktu piesārņoto teritoriju attīrīšanu un sakopšanu, nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, jo attīrīšanas pasākumi ir dažādu darbu komplekss: teritorijas pārbaude ar magnetometriem (metāldetektoriem), koku un krūmu izciršana, grunts slāņu izņemšana un pārvietošana. Pēc grunts pārbaudes tā atkal jānogādā atpakaļ. Tie ir tikai daži pasākumi, kas nepieciešami šādu teritoriju attīrīšanai.

2003. gadā tika veikta sešu neizmantoto un nekvalitatīvo ūdens ņemšanas urbumu likvidācija un piecu potenciāli piesārņotu teritoriju izpēte.

Viens no lielākajiem šāda veida projektiem īstenots 2003. gadā, kad SIA «Eko Standarts» un SIA «VentEko» speciālisti veica grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma izpēti Zemessar-dzes 22. kājnieku bataljona teritorijā Valmierā, Kaugurmuižā. Darbu gaitā konstatēja, ka autoremonta estakādes tuvumā naftas produktu saturs visā aerācijas zonā pārsniedz kritisko robežlielumu – 5000 mg/kg, līdz ar to augsnes kvalitātes normatīvi šajā teritorijā ir pārsniegti un piesārņojums tieši apdraud cilvēka veselību un vidi. Šajā gadījumā bija jāveic piesārņotās grunts sanācija, kas arī tika veikta.

Sanācijas projekts sākās 2005. gada vasarā. 250 m2 platībā bija jānovāc un jālikvidē 200 m3 piesārņotas grunts. Līdz 2005. gada beigām šis uzdevums tika izpildīts – vide tika sakārtota un atveseļota. Arī pašlaik šī vieta tiek regulāri kontrolēta, ņemot grunts un gruntsūdens paraugus.

No 2005. gada līdz 2007. gadam kopā izpētītas vēl 18 potenciāli piesārņotas teritorijas, bet pašlaik NBS bāzē «Lielvārde» uzsākti sanācijas darbi.

NBS aktivitātes vides aizsardzībā notiek regulāri un ar pienācīgu nopietnību. •