Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Ūdenstornis Ciblas novada Felicianovas ciemā.

Atdzelžošanas stacijas ēka Vallē.

Jaunās atdzelžošanas iekārtas Vallē.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalsts ūdenssaimniecības projektiem 2007.gadā

Ne tikai lielo pilsētu iedzīvotājiem ir tiesības saņemt labas kvalitātes dzeramo ūdeni un vēlēties, lai saimniecībā radušos notekūdeņus varētu nogādāt uz attīrīšanas iekārtām, kur tie pirms novadīšanas vidē tiek pienācīgi attīrīti. Arī mazpilsētu un lauku ciematu iedzīvotājiem ir gan šādas tiesības, gan vēlme – saglabāt un aizsargāt vidi, kurā paši dzīvo. Tādēļ, lai arī palēnām, daudzos lauku rajonos ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tiek sakārtotas un uzlabotas.

Lai gan Latvijā nav problēmu ar dzeramā ūdens pieejamību un pietiekamību, tā kvalitāte ne vienmēr ir laba un dažreiz pat neatbilst veselības nekaitīguma normatīviem. Problēmas cēlonis parasti ir novecojusī ūdensapgādes sistēma – ūdensvadi ir sarūsējuši, bieži plīst, tādējādi traucējot normālu ūdens piegādi patērētājam. Latvijā centralizētai ūdensapgādei lielākoties tiek izmantoti pazemes ūdeņi, kuru kvalitāte ir salīdzinoši laba, tomēr daudzviet problēma ir paaugstināts dzelzs saturs. Dzelzs klātbūtne ūdenī nav kaitīga cilvēka veselībai, taču paaugstināts dzelzs saturs iespaido ūdens krāsu un garšu, negatīvi ietekmē ūdensapgādes tīklus un sadzīves tehniku.

Notekūdeņu savākšana un attīrīšana daudzviet notiek ar morāli un fiziski novecojušām iekārtām, kas vairs nespēj pietiekami efektīvi veikt savas funkcijas. Dažviet nav arī pat šādu vecu attīrīšanas iekārtu un tiek izmantotas notekūdeņu izsmeļamās bedres; to saturu ik pa laikam nepieciešams izvest uz attīrīšanas iekārtām vai, vēl sliktākā gadījumā, notekūdeņi bez jebkādas attīrīšanas tiek vienkārši novadīti kādā grāvī vai pļaviņā. Ņemot vērā to, cik daudz dažādas kaitīgas sadzīves ķīmijas mēs ikdienā lietojam un cik daudz tās nonāk notekūdeņos, dabai nenākas viegli ar visu to šmuci cīnīties cilvēku vietā.

Liela nauda labam ūdenim

Lai uzlabotu situāciju, Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) ik gadu izsludina konkursu finansējuma piešķiršanai vides aizsardzības projektiem ūdeņu aizsardzības jomā. Nozīmīga daļa finansējuma parasti tiek piešķirta tieši infrastruktūras projektiem – dzeramā ūdens kvalitātes un notekūdeņu attīrīšanas efektivitātes uzlabošanai. Ik gadu tiek atbalstīti arī citi ar ūdens aizsardzību saistīti projekti izglītības vai ekosistēmu saglabāšanas jomās, lai veicinātu sabiedrības izpratni par ūdens resursu taupīšanu un aizsargāšanu.

2007. gadā ar LVAF atbalstu paredzēts īstenot 37 projektus, kam no LVAF piešķirtais finansējums ir vairāk nekā 700 tūkstoši latu, to skaitā ūdenssaimniecības infrastruktūrai – 650 tūkstoši. Šos infrastruktūras projektus lielākoties īsteno lauku pašvaldības, kas vēlas sakārtot savu ciematu vai arī skolu ūdensapgādi, rekonstruējot esošos vai izbūvējot jaunus ūdens urbumus, ierīkojot ūdens sagatavošanas iekārtas, rekonstruējot ūdensapgādes tīklus un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Visu infrastruktūras projektu kopējās izmaksas ir gandrīz 1,4 miljoni latu. 20 projektos tiek veikti darbi dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai, bet deviņos projektos – sakārtota kanalizācijas sistēma.

Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus 2007. gadā īsteno Balvu pagasta Naudaskalna ciemā, Ciblas novada Ciblā un Felicianovā, Kandavas novada Valdeķu ciematā, Vārkavas novada Vanagu ciematā, Malienas, Taurupes, Feimaņu, Vectilžas, Dagdas, Blontu, Lendžu, Asares, Seces, Svitenes, Indras, Izvaltas, Sutru un Līksnas pagastā, Demenes pagasta Jāņuciemā un Mālpils pagasta Sidgundas pamatskolā.

Savukārt notekūdeņu sistēmas sakārtošana tiek veikta Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā, Brīvzemnieku pagasta Puikules stacijas ciemā, Ventspils pilsētas slimnīcā, Amatas novada Drabešos, Rumbas pagasta Ventas ciemā, Ozolnieku novada Branku ciemā, Variešu pagasta Liepenes pamatskolā, Krāslavas novada Ezerkalna ciemā, Lielvārdes novada Kaibalas ciemā.

Varētu teikt, ka dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai ir tūlītējs iespaids uz cilvēku dzīves kvalitāti, bet, novēršot notekūdeņu radīto piesārņojumu, tiek aizsargāta vide, kas galu galā arī ir ieguvums visiem. Tādēļ, cerams, iedzīvotāji pacietīgi pārcieš uzraktus ceļus un darba kņadu būvniecības laikā, jo pēc tam būs labāk!

Lai gan drīz būs ziema, daudzviet joprojām notiek aktīvi darbi, lai līdz gada beigām objektus varētu nodot ekspluatācijā. Gan dzeramā ūdens sagatavošanas, gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtas sākumā ir jāieregulē; arī turpmāk regulāri jāseko līdzi to darbībai, veicot nepieciešamās apkopes. Bet tas jau ir loģiski, jo arī savās mājās, nopērkot kādu jaunu sadzīves iekārtu, par to rūpējamies un saudzējam vairāk nekā veco.

VAF dod ne vairāk kā pusi naudas

LVAF finansējums pašvaldībām un citiem projektu īstenotājiem ir nozīmīgs atbalsts ieceru īstenošanai un var būt līdz 50% no kopējām izmaksām, tomēr lielākoties arī atlikušo finansējumu pašvaldību budžetos nav iespējams tik viegli atrast, tādēļ nākas izmantot aizdevumus. Tos savukārt var pakāpeniski atmaksāt vairāku gadu laikā. No 2007. gadā LVAF atbalstītajiem projektiem 11 finansējuma piesaistē sadarbojas ar Vides investīciju fondu, kurš izsniedz aizdevumus nelielu vides infrastruktūras projektu īstenošanai un ne tikai ūdensapgādes jomās. Vides investīciju fonda kredīti kopā šiem projektiem ir vairāk nekā 300 tūkstoši latu.

Var jau šķist, ka iedzīvotāju skaits, kam ar LVAF atbalstu tiek nodrošināts labāks dzeramais ūdens un tīrāka vide, ir salīdzinoši neliels, tomēr tas ir viens no veidiem, kā veicināt iedzīvotāju izpratni par resursu taupīšanu un efektīvāku izmantošanu. Un varbūt kāds sāks nedaudz zaļāk domāt arī citās dzīves jomās. Ir projektu iesniedzēji, kas jau vairākus gadus pēc kārtas saņem LVAF atbalstu un palēnām, bet mērķtiecīgi sakārto vairāku apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūru, tā taupot gan savus resursus, gan samazinot vides piesārņojumu.

 

Lita Prātiņa
Vides investīciju fonda projektu vadītāja