Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Anitra Tooma
«Pirts & SPA veselībai un baudai»

«Lauku Avīzes» sērijā «Tematiskās Avīzes» jauns pienesums – «Pirts & SPA veselībai un baudai». Ak vai, kārtējā pirts avīze-grāmata-albums-ceļvedis-katalogs-padomu devējs! Cik tādu neizdod tagad vai katra sevi cienoša izdevniecība! Un pareizi dara, tas jāatzīst. Jebkura jauna informācija par pirts baudām kāri tiek uztverta un pielietota, jo pirtis nu aug kā sēnes pēc lietus un Latvija noteikti ir ne tikai unikāla sēņu valsts, bet noteikti soļo pirmajās rindās arī pirts lietotāju aprindās.

Jaunajā pirts avīzē uzzināsit par pirti ne tikai kā vietu, kur var nomazgāties un uzdzīvot, bet galvenokārt – par pirti, kas gādā baudu gan ķermenim, gan garam, apvienojot to ar dziedniecību un skaistumkopšanu. Vajag tikai zināt īstos augus, eļļas, paņēmienus, Mēness fāzes un, protams, īstās pirts veidus, kas tieši tev piemēroti – melnā pirts, zaru pirts, sauna.

Jaunajā izdevumā stāstīts ne tikai par to, kā vajag, bet arī – kā nevajag! Pirts ar tās karstumu, tvaikiem, pārskrējieni uz dīķi vai sniegu cieši saistās ar ķermeņa izturību vai veselības stāvokli. Tādēļ pilnīgi noteikti jāzina, kā nevajag un ko nedrīkst darīt pirtī. Tomēr vairāk par to – ko un kā vajag darīt! Un, izpētot šo tematisko avīzi, tā vien gribas doties dziļi prom laukos ar vieglu pauniņu plecos, kurā ir tikvien kā dvielis, skrubis, pirtsslota un pirts cepure. Ko vēl cilvēkam vajag!

 

«Zelta stīga»
Sērija «Aptieka uz palodzes»

«Zvaigzne ABC»; 2007

Tiem cilvēkiem, kam uz palodzes ir puķupodi ar istabas augiem, noteikti ir arī kāds augs, kas tiek lietots veselības stiprināšanai. Alveju laikam gan pazīst visi. Citi rudenī istabā ienes arī baziliku vai piparmētru, citi jau janvāra beigās sēj dilles, kreses un vēl visādus garšaugus. Bet lielu popularitāti ieguvuši dažādi ārstnieciski augi, kurus iespējams gan lasīt pļavās, gan audzēt dārzos.

Pēdējā laikā lielāko popularitātes uzplūdu piedzīvojusi zelta stīga jeb smaržīgā kalīzija. Tautas medicīnā zelta stīgu lieto kuņģa un zarnu trakta, žultspūšļa, liesas, ginekoloģisko, plaušu un acu slimību ārstēšanai, aknu un virsnieru garozas funkciju atjaunošanai, brūču, sasitumu un apdegumu dziedēšanai, kā arī organisma attīrīšanā – lai izvadītu no tā toksīnus.

Tātad – zelta stīgas pielietojums ir ļoti daudzveidīgs. Tikai jāatceras, ka neviens medikaments vai tautas dziedniecības līdzeklis nevar garantēt pilnīgu izārstēšanos. Katra cilvēka organisms ir individuāls, un zelta stīgas preparāta devas var noteikt tikai ārsts. Turklāt ir gadījumi, kad ārstēšanās ar ārstniecības augiem vispār nav pieļaujama.

Par visām šīm lietām, konkrēti – par zelta stīgas ietekmi, varam izlasīt pirmajā sērijas «Aptieka uz palodzes» grāmatiņā. Šajā sērijā iznāks arī grāmatiņas «Kalanhoje», «Alveja» un «Jūras sīpols».

 

Inita Dāniele
«Sēnes Latvijā»
Sērija «Latvijas mazā enciklopēdija»

«Zvaigzne ABC»; 2007

Kas ir sēnes? Tas nu tā kā būtu skaidrs... Kur aug sēnes? Nu, mežā... Nē, izrādās gandrīz visur: pļavā, kāpās, purvā, grāvmalā, pat iekoptā mazdārziņā! Kad aug sēnes? Rudenī... Nepareizi! Visos gadalaikos! Ko cilvēks dara ar sēnēm? Ēd... Nekā nebija! Ne tikai! Pat ne tuvu!

Tā ir tikai neliela daļa no jautājumiem, uz kuriem varam atrast pārliecinošu atbildi jaunajā «Latvijas mazās enciklopēdijas» izdevumā «Sēnes Latvijā».

Tas ir skaists, informatīvs izdevums ar kvalitatīvām fotogrāfijām, sīkiem, skaidri saprotamiem paskaidrojumiem, ko kura sēne dara labu, kura sliktu, un jaukākais ir tas, ka atkal ir pilnīgi skaidrs – Latvija patiesi ir unikāla, jo mūsu ēdamo sēņu bagātība ir nenovērtējama. Un interesanti – cilvēki, protams, zina, ka sēnes var būt ļoti bīstamas, tādēļ cenšas lasīt tikai labi zināmās. Tomēr ir ļoti daudz labu, pārtikā lietojamu sēņu, ja vien esi par tām drusku vairāk painteresējies. Un te vietā būtu tāda enciklopēdija. Noteikti jānopērk!

 

«Veloceļvedis pa aizsargājamām dabas teritorijām»

«Lauku ceļotājs»; 2007

«Lauku ceļotājs» izdevis jau piekto tūrisma ceļvedi Latvijas ceļotājiem. Līdz šim varējām ceļot ar karti pa «Dabas takām Latvijā», paķerot līdzi arī «Lauku labumus», atvilkt elpu «Atpūtā laukos» vai doties pa 67 dažādiem velomaršrutiem ar «Velokarti». Tagad klāt nākuši vēl 20 jauni maršruti velobraucējiem atsevišķā izdevumā, un šie maršruti varētu būt īpaši interesanti, jo tie ved cauri aizsargājamām dabas teritorijām Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.

Ar «Lauku ceļotāja» palīdzību katrs var izstrādāt individuālu maršrutu vienai vai divām dienām, var arī nedēļai. Bet var paņemt jauno ceļvedi un braukt pats uz savu roku – izdevumā ir gan kartes, gan atpūtas vietas, gan apskatāmie dabas un kultūrvēsturiskie objekti, norādīts pat ceļa segums, velosipēdista grūtības pakāpe, attālumi kilometros un iespējamā velosipēdu noma.

Protams, nu jau ir novembris, bet tieši tāpēc ir vērts iegādāties šo ceļvedi, lai tumšajos vakaros lēnā garā varētu sākt plānot nākamā pavasara un vasaras ceļojuma maršrutus. •

Sagatavoja Lelde Stumbre.

Svens Gunnars Hokansons
«No baļķa līdz namiņam»

«Tapals»; 2007

Izdevniecība «Tapals» piedāvā zviedru autora Svena Gunnara Hokansona grāmatu «No baļķa līdz namiņam», kurā aprakstīts un ar uzskatāmiem attēliem parādīts, kā ikviens var uzbūvēt savu pirmo guļbūvi, vienalga, vai tā ir nojume, medību namiņš vai pamatīga māja.

Padomi aptver pilnu spektru, sākot no baļķa apstrādes un namdara rīku iepazīšanas, beidzot ar dīvainiem padomiem, kā apvienot kūtiņu ar viesu namu, tuvāk nepaskaidrojot, kādai vajadzētu būt uzņemamo viesu sugai, kā arī iepazīstina mūs ar «Lasītāju guļbūvēm», kas asi konfliktē ar vispārpieņemtajām arhitektūras normām.

Man būtiski šķita tas, ka autors vairāk nekā trīsdesmit gadus pētījis šo amatniecības nozari Zviedrijā, kur klimats ir skarbāks nekā pie mums un guļbūvju tradīcijas ir gadsimtos izkoptas. •

Sagatavoja Kārlis Ozoliņš.