Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Vizuļu ieža leduskritums Amatas kreisajā krastā lejpus Melturiem – viens no apjomīgākajiem Gaujas nacionālajā parkā. 2006. gada februāris.

Lielākais un skaistākais leduskritumu veidojums Salacas krastos – Sarkanajās (Pietraga) klintīs. 2006. gada marta sākums.

Ērgļu klinšu leduskritums pieejams vienīgi no upes, tādēļ, pirms dodas to apskatīt, jāpārliecinās, vai Gauja labi aizsalusi. 2006. gada februāris.

Raunas Staburags ziemā: reizēm pārsteidzoši dekoratīvs, citreiz – samērā vienmuļi apsnidzis. 2007. gada februāris.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Skaistākie leduskritumi Latvijā

Andris Grīnbergs;
autora foto


Lai priecātos par krāšņiem leduskritumiem, jāzina, ka tiem vajag īstu salu un sniegu, turklāt – jo vairāk un ilgāk, jo labāk. Un vēl – leduskritumi veidojas tikai tur, kur ir klinšu kraujas, pār kurām notek avotu vai strautu ūdeņi. Lieliski leduskritumi mēdz izveidoties arī uz ūdenskritumiem, bet ne vienmēr un ne visur. Bieži vien ūdenskritums ziemas salā apaug ar ledu un izveidojas leduskritums. Tomēr ne vienmēr. Latvijas lielajiem ūdenskritumiem, piemēram, Ventas un Abavas rumbai, leduskritumu veidošanās bieži vien nenotiek, jo ziemā tiem ir palielināts ūdens caurplūdums, kas ir tik straujš, ka nekādi interesanti ledus veidojumi nepaspēj izveidoties. Ja upe aizsalst, izveidojas ledus, bet, kad sākas pali, viss ātri brūk un jūk, – atkal nekādu īpaši interesantu ledus veidojumu nav.


Vajag mazliet piloša ūdens un salu

Daudz vairāk iespēju izveidoties skaistiem leduskritumiem ir uz sezonāliem ūdenskritumiem – tādiem, kas īsti aktīvi un skaisti ir tikai liela ūdens caurplūduma laikā (palos, stipru lietavu laikā), bet vasaras sausumā parasti izsīkst. Arī ziemā ūdens caurplūdums sezonālos ūdenskritumos ir neliels, un tas nāk tikai par labu leduskritumu veidošanās procesos. Neliels ūdens daudzums un stiprs sals – un jau veidojas pirmās lāstekas. Šādu sezonālu ūdenskritumu Latvijā ir diezgan daudz un lielai daļai ziemas aukstākajos mēnešos izveidojas arī lieliski leduskritumi.

Leduskritumi nereti veidojas arī uz avotu ūdenskritumiem. Daudzviet pār devona iežu klintīm tek un no lielāka vai mazāka augstuma krīt dažāda lieluma avoti. Spēcīga sala laikā arī tie sasalst un veido skaistus ledus veidojumus. Izcils piemērs ir Raunas Staburags Cēsu rajonā, kas stiprā salā, vēlams bez sniega, mēdz pārveidoties īstā ledus pilī.

Formu un krāsu daudzveidība

Interesants ir leduskrituma veidošanās process. To gan var novērot tikai ilgākā laikā, piemēram, skarbā salā veselu nedēļu katru dienu apmeklējot vienu un to pašu ūdenskritumu. Viss sākas, iestājoties salam. Parasti izveidojas viena lāsteka, tad otra, tad vēl un vēl. Tās samērā ātri stiepjas garumā un pārveidojas. Dažas sasalst kopā un izveido lielāku – reizēm pat milzīgu lāsteku. Veidojas ledus blāķi un nereti pat ledus sienas. Ūdens visu laiku tek un veido jaunas formas. Ja ledum uzspīd saule, tas mazliet pakūst un kļūst spodrs. Ja nedaudz snieg, leduskritums kļūst matēts kā organiskais stikls. Daudzviet, salam pieturoties, izveidojas kolonnas un citādi veidojumi. Viena no interesantākajām niansēm – atkarībā no ūdens sastāva katrs leduskritums ir savā krāsā. Liela daļa ir mirdzoši balti, kristāldzidri vai pelēcīgi. Citviet, kur purvaināks ūdens, – dzeltenīgi vai gaiši brūni. Gaujas krastos, kur atsedzas sarkanie smilšakmens ieži, visai bieži ir redzami koši sārti un dažādu dzelteno toņu leduskritumi. Piemēram, ļoti krāsaini leduskritumi ir Gaujas pietekas Braslas krastos un Piķenes kraujā Krimuldā.

Ūdens simfonija ledus stabulēs

Parasti ūdenskritumi tek un to skaņas nav īpaši daudzveidīgas. Savukārt ziemā pa ledus veidojumiem tekošais ūdens nereti rada ļoti savādas skaņas. Labi saklausāmas skaņas ir tieši mazākajiem ūdenskritumiem un tiem lielajiem, kam ziemas laikā ūdens daudzums nav liels. Dažiem leduskritumiem ūdens tek cauri pa vidu. Tie ir visskanīgākie. Viens no skanīgākajiem Latvijas leduskritumiem gandrīz katru ziemu veidojas nelielam strautam Vējupītes ielejā pie Siguldas. Tam gultnē viens aiz otra izveidojušies divi nelieli, skaisti ūdenskritumi, no kuriem apakšējais ir viens no augstākajiem Latvijā, savukārt augšējais ziemā mēdz būt neparasti skanīgs. Un tas, ko var dzirdēt, nereti līdzinās abstraktam skaņdarbam. Burbuļošana, pakšķēšana un vēl visādas skaņas nāk no ledus veidojumu iekšpuses un labi saklausāmas, stāvot blakus ledus kolonnai. Starp citu, ir zinātniski pierādīts, ka ūdens skaņas nomierina cilvēka nervu sistēmu. Ne velti ļaudis jau izsenis sava prieka un labsajūtas pēc atpūtas vietu tuvumā veidojuši mākslīgus ūdenskritumus un strūklakas. Mūsdienu tehnika visādas strūklaku un baseinu iespējas nodrošina arī telpās, tikai nav redzēts, ka ar leduskritumiem.

Pazīstamākie un lielākie leduskritumi Latvijā

Tradicionāli par labākajām leduskritumu vietām uzskata vairāku upju ielejas. Vispopulārākā neapšaubāmi ir Gauja ar savām pietekām – galvenokārt Braslu, Amatu un Raunu. Tāpat pamatīgi leduskritumi veidojas uz vairākiem populāriem iežu atsegumiem Gaujas senlejā. Īpaši jāatzīmē tradicionāli skaistākās leduskritumu vietas: Ērgļu klintis, Ķūķu iezis, Līņu klintis, Spriņģu iezis un Piķenes krauja.

Arī Salacas lejtece ir bagāta ar skaistu leduskritumu vietām. Visievērojamākais Salacas krastu leduskritums ik ziemu parasti veidojas Sarkano Pietraga klinšu lejasgalā, zem lielas, aptuveni 7-8 metrus augstas pārkares. Diemžēl nesen šajā pārkarē noticis liels nobrukums. Ūdens no augšas pil joprojām, bet nav vairs lielās nišas pārkares apakšā, pār kuru veidojās lielais baltais leduskritums. Mazas nišiņas zem pārkares ir saglabājušās, bet pati pārkare gan vairs nav tik izteiksmīga. Kā būs šoziem ar leduskritumu šajā vietā? Domājams, ka kaut kas jau būs. Cik liels un skaists – to rādīs laiks un ziemas sals.

Latvijā visgarākie leduskritumi ir sasnieguši pat vairāk nekā 10 m augstumu. Kā paši dižākie – gandrīz 10 metru gari – jāmin tie, kas veidojas Krauļukalnu iezī pie Braslas un Spriņģu iezī pie Gaujas. Aptuveni 5-8 metrus augsts leduskritums ik ziemu veidojas arī slavenajās Ērgļu (Ērģeļu, Pieškaļu) klintīs pie Gaujas augšpus Cēsīm. Lieli leduskritumi bieži vien ir arī Dzilnas iezī pie Amatas, tā lejasgalā. Leduskritumu kaskāde parasti apskatāma Piķenes kraujā, kur vairākās pakāpēs un slīpnēs tekošs avots nokrīt vairāk nekā 14 metrus. Ceļojot ziemā, dažādus ledus veidojumus var redzēt ikvienā ielejā, kur atsedzas klinšu kraujas un pār tām tek vai pil ūdens. Taču ne vienmēr skaistākie ir lielākie, bet gan tie ledus stabi un kolonnas, kam saulainās ziemas dienās neilgu laiku uzspīd saules stari un tos mūsu priekam nospodrina.

Visvairāk – Gaujas nacionālajā parkā

Viena no leduskritumiem visbagātākajām vietām Latvijā ir Piķenes krauja Krimuldā, Gaujas labajā pamatkrastā augšpus Velnalas klintīm. Tur daudz mazu avotiņu un pat divi nelieli strauti tek pār smilšakmens atsegumiem, veidojot lielus un mazus ledus veidojumus. Ik ziemu Piķenes kraujā apskatāmi vismaz trīs skaisti leduskritumi. Bet veiksmīgas sala un atkušņu mijiedarbības gadījumā te apskatāmi pat 10 un vairāk dažādu lielumu leduskritumi. Diezgan daudz jauku leduskritumu ir arī citviet Siguldas apkārtnē, piemēram, Vējupītes ielejā, Daudas un Nurmižupītes gravā. Ziemas beigās daudz nelielu leduskritumu uz īsu laiku izveidojas arī Vidzemes piekrastē pie Ķurmraga.

Dažviet milzu lāstekas un leduskritumus neveido pat sezonāli ūdenskritumi. Tie rodas vietās, kur tikai ziemā notek sniega kušanas ūdeņi, tādējādi rodoties leduskritumiem. Lielākā daļa leduskritumu atrodas Vidzemē, bet nedaudzi – Kurzemē pie Ventas pietekām un Slīteres Zilo kalnu kraujas sāngravās.

Ziemīgais skaistums zūd pavasarī

Tiklīdz tuvojas pavasaris, ledus veidojumiem pienāk gals. Viss skaistums sāk kust un zust. Tur, kur pāri iet stiprās palu straumes, ledus smalkie veidojumi tiek ātri saplēsti. Citur, kur ūdens mazāk, iestājoties siltam laikam, pārkare, klints vai ūdenskrituma mala leduskrituma svaru nevar noturēt, un tas ar lielu troksni sabrūk, gāžoties lejup gluži tāpat kā lāstekas pilsētās no namu jumtiem. Tādēļ esi prātīgs, apciemojot ziemas meistardarbus! •

Ievērojamākie leduskritumi Latvijā

(sarakstā iekļauti ūdenskritumi, sezonālie un avotu ūdenskritumi un leduskritumu vietas, kas netiek uzskatītas par ūdenskritumiem)

Augstums (m) Platums (m) Upes ieleja Rajons Tipiskākā krāsa
1. Raunas Staburaga ūdenskritums
3,3 0,5 Raunas Cēsu Balts
2. Ķekaviņu leduskritums
4 10 Rauņa Cēsu Balts
3. Raibās muižiņas klinšu leduskritums
5 0,5 Raunas Cēsu Balts
4. Vanderu ieža leduskritums
3 5 Raunas Cēsu Balts
5. Ērgļu klinšu ūdenskritums
7,2 1 Gaujas Cēsu Balts
6. Vizuļu ieža leduskritums
5 10 Amatas Cēsu Balts
7. Ainavu kraujas leduskritums
5 3 Amatas Cēsu Balts
8. Dzilnas ieža sezonālais ūdenskritums
2,4 1 Amatas Cēsu Balts
9. Dzilnas ieža sezonālais ūdenskritums
1,85 1 Amatas Cēsu Sarkans
10. Ķūķa avota leduskritums
7 0,5 Gaujas Cēsu Sarkans
11. Līņu klinšu ūdenskritums
3,9 1 Gaujas Cēsu Sarkans
12. Līņu klinšu ūdenskritums
3 1 Gaujas Cēsu Sarkans
13. Spriņģu ieža avota leduskritums
8 0,5 Gaujas Cēsu Balts
14. Katrīnas ieža avota leduskritums
3,5 0,5 Gaujas Cēsu Balts
15. Krauļukalna ieža avota leduskritums
~ 7 1 Braslas Rīgas Balts
16. Krauļukalna Ledusalas avota leduskritums
5 1 Braslas Rīgas Balts
17. Jāņavārtu ieža leduskritums
3 2 Braslas Rīgas Sarkanbrūns
18. Rītupītes sezonālais ūdenskritums pie Buļu ieža
5,3 1 Braslas Rīgas Balts
19. Sautas kalna avota ūdenskritums
3,7 0,5 Gaujas Rīgas Sarkans
20. Sautas kalna avota ūdenskritums
5,8 0,8 Gaujas Rīgas Sarkans
21. Sautas kalna avota ūdenskritums
4,5 0,5 Gaujas Rīgas Sarkans
22. Sautas kalna avota ūdenskritums
3,3 1 Gaujas Rīgas Dzeltens
23. Kautraka Lielās gravas ūdenskritums
2,3 1,3 Kautraka Rīgas Balts
24. Kautraka Mazās gravas sezonālais ūdenskritums
5 0,5 Kautraka Rīgas Balts
25. Kautraka Mazās gravas sāna sezonālais ūdenskritums
6 0,5 Kautraka Rīgas Balts
26. Jodupītes apakšējais ūdenskritums
2,7 2,4 Jodupītes Rīgas Balts
27. Daudas Vecdreļļu ūdenskritums
2,6 4,6 Daudas Rīgas Balts
28. Vējupītes labā krasta strauta sezonālais ūdenskritums
2,3 0,7 Vējupītes Rīgas Balts
29. Vējupītes labā krasta strauta sezonālais ūdenskritums
6 1 Vējupītes Rīgas Dzeltens
30. Piķenes kraujas avota leduskritums
3,2 0,3 Gaujas Rīgas Balts
31. Piķenes kraujas 2. avota leduskritums
4,7 1 Gaujas Rīgas Sarkans
32. Piķenes sāngravas augšgala leduskritums
~ 3,5 1,5 Gaujas Rīgas Balts
33. Piķenes kraujas avota ūdenskritums
14,5 1 Gaujas Rīgas Balts
34. Odiņu klinšu leduskritums
3 3 Salacas Limbažu Balts
35. Sarkano Pietraga klinšu leduskritums
8 15 Salacas Limbažu Balts
36. Ketleru leduskritums
3,8 0,4 Ventas Kuldīgas Balts
37. Lēpenieku ūdenskritums
2,1 1,2 Strauts Kuldīgas Balts
38. Omiķu ūdenskritums
3,5 1,9 Strauts Kuldīgas Balts
39. Slīteres Zilo kalnu leduskritums pie Birzkalniem
2,4 0,5 Strauts Talsu Balts
40. Slīteres Zilo kalnu Jušu ūdenskritums
2,5 0,5 Strauts Talsu Balts