Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 17 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

2008.gada sugas

2008. gada kukainis – lielais dižkoksngrauzis Ergates faber

Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini 2008 ir izvēlējusies lielo dižkoksngrauzi. Tas ir viens no lielākajiem kukaiņiem Latvijā un var sasniegt pat 5-6 cm garumu. Tajā pašā laikā reti kurš šo tumšbrūno vaboli ar izteikti garajiem taustekļiem (kā jau tipiskam koksngraužu jeb ūsaiņu dzimtas pārstāvim) ir ieraudzījis pats savām acīm, jo lielais dižkoksngrauzis dzīvo izteikti slēptu dzīvesveidu. Vispirms kāpuri vairākus gadus ārēji nemanāmi alo jau ilgāku laiku uz zemes nogulējušas un saules labi apspīdētas priežu kritalas. Pēc tam pieaugušās vaboles sastopamas tikai īsu laika sprīdi vasaras vidū vai drīzāk tās otrajā pusē, turklāt savu dienas paslēptuvi atstāj tikai dziļā vakara krēslā. Vērīgākam meža apmeklētājam nedaudz lielāka iespēja ieraudzīt īkšķa resnuma caurumus trupējušajā kritalu koksnē, ko aiz sevis atstāj vaboles, kad tās pamet līdzšinējo dzīvesvietu.

Pagājušā gadsimta 60. gados Ziemeļkurzemē atzīmēta lielā dižkoksngrauža masveida savairošanās, turpretī mūsdienās šī suga tai piemērotu attīstības vietu trūkuma dēļ ir kļuvusi par īpaši lielu Latvijas faunas retumu un tādēļ ir īpaši aizsargājama dzīvnieku suga. Lielais dižkoksngrauzis apdzīvo sausus priežu mežus galvenokārt jūras piekrastes tuvumā. Vairākkārt atsevišķas vaboles ir atrastas dažādās Latvijas vietās, tomēr plašāka lielā dižkoksngrauža populācija ir konstatēta tikai 2007. gadā Slīteres nacionālajā parkā, kas ir unikāls ar savu lielo mežu daudzveidību. Kukaiņa klātbūtne liecina par meža īpašo vērtību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā – parasti šādā mežā aug daudz vecu un lielu koku, tajā ir atrodamas lielas kritalas dažādās satrupēšanas pakāpēs – tās ir īpašības, kas raksturīgas dabiskiem mežiem. Lielais dižkoksngrauzis ir kā simbols daudzu retu sugu vajadzībai pēc īpašas saudzējošas attieksmes. Turklāt, ieraugot uz meža ceļa šo vaboli, liekas pārsteidzoši un neticami, ka ne tikai tropu zemēs, bet arī Latvijā dzīvo tik lieli kukaiņi!

Kristaps Vilks



2008. gada gliemene – biezā perlamutrene Unio crassus

Latvijas Malakologu biedrība ziņo: Gada gliemezis šoreiz ir gliemene – biezā perlamutrene ar ovāliem, brūnganiem gliemežvākiem, kam iekšpuse klāta ar rozīgu perlamutra kārtu. Tā iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, sastopama straujās un tīrās upēs.



2008. gada ģeoloģiskais objekts – Neļķu klintis

Latvijas Petroglifu centrs uzsāk jaunu tradīciju – gada ģeoloģiskā objekta noteikšanu. Speciālistu diskusijās par 2008. gada ģeoloģisko objektu izvēlētas Neļķu klintis, kas atrodas Ziemeļvidzemē, pie Mazsalacas, Salacas labajā krastā, un ir ģeoloģiski ļoti nozīmīgas.

Neļķu klintis ir gan labi pazīstams tūrisma objekts, gan ģeologu aprindās zināms kā Burtnieku svītas stratotips (vieta, kur vispilnīgāk atsedzas šīs svītas smilšakmens ieži). 2007. gada vasarā tās tika pētītas un pamatīgi pārsteidza pētniekus! Šajās populārajās klintīs tika atklāta jauna, līdz šim nezināma ala. Tika arī noskaidrots, ka par iznīkušām uzskatītās, aizsargājamās klinšu neļķes, kas savulaik devušas šim atsegumam nosaukumu, joprojām nepieejamās klinšu vietās ir sastopamas. Protams, aicinām 2008. gadā iepazīt skaistās Neļķu klintis, taču vienlaikus izturēties saudzīgi pret dabu! Neļķu klinšu apskate iespējama, ejot pa labiekārtotām takām vai arī laivojot garām klintīm pa Salacu. Plašāks apraksts par Neļķu klintīm lasāms «Vides Vēstu» 2007. gada decembra numurā.

Andris Grīnbergs



2008. gada zirneklis – lapseņveida zirneklis Argiope bruennichi

Pirmo reizi Latvijas Entomoloģijas biedrība ir nominējusi arī Gada nekukaini – kādu bezmugurkaulnieku, kas nav ne kukainis, ne gliemis. No daudzajiem kandidātiem, piemēram, zirnekļiem, dēlēm, mitrenēm un māņzirnekļiem, balsošanā uzvarēja zirneklis. Un tika nodēvēts par Gada zirnekli. Ja būtu uzvarējusi medicīnas dēle, būtu Gada tārps, ja mitrene – Gada vēzis un tamlīdzīgi.

Lapseņveida zirneklis pieder krusta zirnekļu dzimtai. Taču atšķirībā no citiem šīs dzimtas pārstāvjiem lapseņveida zirneklim vēders ir ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām – kā lapsenei –, nevis ar krustveida zīmējumu. Pateicoties brīdinošajam vēdera krāsojumam, zirneklis demonstratīvi sēž tīkla vidū un neslēpjas. Lapseņveida zirneklis varētu būt krāšņākais zirneklis Latvijā. Neskatoties uz līdzību ar lapseni, zirneklis nespēj pārkost ādu un nav cilvēkam bīstams. Pieaugušie zirnekļi parasto riteņtīklu papildina ar zigzagveida vertikālu joslu.

Lapseņveida zirneklis ir dienvidnieks, Rietumeiropā, Viduseiropā un Dienvideiropā tā ir visai bieži sastopama suga. Tomēr pēdējos gados šie zirnekļi strauji izplatās virzienā uz ziemeļiem. Pēdējā desmitgadē tie ir sasnieguši Zviedriju un Norvēģiju. Lietuvu zirneklis sasniedza 2002. gadā. Latvijā tas pirmo reizi tika atrasts 2004. gadā Liepājas rajona Papē un nākamajos gados izplatījās lielā Latvijas teritorijas daļā. Suga izplatās galvenokārt gar jūras piekrasti, jo piekrastes biotopi ir silti un sausi gluži kā Eiropas dienvidos. 2007. gadā saņēmām ziņojumu par šo zirnekli no Rēzeknes apkārtnes. Pieaugušie zirnekļi sēž tīklā un neceļo. Savukārt pavasarī izšķīlušies mazuļi izplatās, lidojot zirnekļa izlaistā un vēja paceltā tīmekļa pavedienā.

Lapseņveida zirneklis ir viens no indikatoriem, kas liecina par klimata pasiltināšanās tendenci.

Voldemārs Spuņģis



2008. gada putns – melnais stārķis

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par Gada putnu izvirzījusi melno stārķi Ciconia nigra. Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Bojā gājušas arī daudzas agrāk zināmās melno stārķu ligzdas. Tādēļ šogad aicinām ikvienu vākt ziņas par melnā stārķa novērojumiem visā Latvijā, kā arī meklēt ligzdas teritorijās, kur putni dzīvo, bet pašreizējā ligzda nav zināma. Nodrošinot šīm ligzdām aizsardzību, var paglābt no nociršanas ievērojamas bioloģiski vērtīga meža platības. Akcijas ietvaros mēs centīsimies panākt, lai mikroliegumi tiktu ierosināti arī ap visām pārējām zināmajām ligzdām, kuras vēl nav aizsargātas.

Turpinot iesākto tradīciju, Gada putna akcijas ietvaros rīkosim arī konkursu projekta simbolikas veidošanai. Īpaši ceram uz Latvijas mākslas skolu audzēkņu un pedagogu līdzdalību. Izmantojot uzvarējušās skices un saskaņojot ar tās autoru, izgatavosim zīmējumus aploksnei un T-kreklam. Skices konkursam iesniedzamas līdz 2008. gada 31. janvārim. Aploksnes konkursam pieņemsim tikai melnbaltas skices (10x10 cm vai mazākas), T-kreklam domātā skice var būt krāsaina (ne lielāka kā A4 izmēra lapa).

Mūsu adrese: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Kalnciema iela 27-18, Rīga, LV-1046.

Māris Strazds



2008. gada dzīvnieks – pelēkais ronis

Latvijas Dabas muzejs par 2008. gada dzīvnieku nominējis pelēko roni Halichoerus grypus. Visu sugu roņi ir īsteni jūras iemītnieki. Dzīves lielāko daļu roņi pavada ūdenī, kur tie barojas galvenokārt ar zivīm. Ārpus ūdens – krastā, uz akmeņiem vai ledus – roņi parasti atpūšas, sildās, dzemdē un baro mazuļus. Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir sastopami divu sugu roņi: pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais, pogainais ronis ir vismazākais un mūsdienās sastopams ļoti reti. Plankumainais ronis pie mums konstatēts tikai dažas reizes un ir uzskatāms kā maldu viesis.

Pelēkais ronis ir īpaši aizsargājams dzīvnieks ne tikai Latvijā, bet gandrīz visās Eiropas valstīs, kur tas sastopams. Strauja šo dzīvnieku skaita samazināšanās notika 20. gadsimta vidū pārmērīgu medību un Baltijas jūras piesārņošanas dēļ. Visā Baltijas jūrā bija palikuši vairs tikai daži tūkstoši pelēko roņu. Kopš 1990. gadiem, kad šo dzīvnieku medības tika aizliegtas, pelēko roņu skaits pieaug, un pēdējos gados Baltijas jūrā jau uzskaitīti 15 tūkstoši pelēko roņu. Tomēr tos vēl arvien apdraud vides piesārņojums. Baltijas jūrā dzīvojošie pelēkie roņi kā apdraudēta suga ir ierakstīta Starptautiskajā Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā, Biotopu un sugu direktīvas 2. un 5. pielikumā, Bernes konvencijas 2. pielikumā un Bonnas konvencijas 3. pielikumā.

Roņu attiecības ar cilvēku ir ļoti pretrunīgas – pavasarī krastā atrasts ronēns spēj iežēlināt ikvienu no mums, un mēs, daudz nedomājot, cenšamies tam palīdzēt. Turpretī pieaugušie roņi bojā zvejas rīkus un tajos iekļuvušās zivis, turklāt ne reti arī paši iet bojā zvejas rīkos.

Digna Pilāte/I>



2008. gada sēne – pilsētas atmatene

Latvijas Mikologu biedrība par 2008. gada sēni izvirzījusi pilsētas atmateni Agaricus bitorquis. Atšķirībā no lielākās daļas sēņu, pilsētas atmatenes ir visīstākās pilsētnieces un bieži sastopamas pat Rīgas centrā. Ik vasaru vesels atmateņu dārziņš izaug kanālmalas apstādījumos pie tējnīcas. Šīs atmatenes aug blīvās augsnēs, kur mazāk konkurentu: ceļmalās, dārzos, parkos, pilsētu apstādījumos, dažkārt uzlauž pat asfaltu.

Sēnes cepurīte ir 4-10 cm plata, balta ar dzeltenīgiem plankumiem, bieza, cieta, plakana, ar ilgi ieritinātu malu. Mīkstums balts, griezumā mazliet sārtojas, ar skābenu koksnes smaržu un riekstu garšu. Lapiņas sākumā iesārtas, vēlāk šokolādes brūnas, ciešas, brīvas. Kātiņš īss un resns, ar dubultu gredzenu, balts un ciets.

Pilsētas atmatene ir ēdamā sēne, tā cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama sālīšanai un marinēšanai. Tomēr nav ieteicams vākt ceļmalā vai citā piesārņotā vietā augušas sēnes.

Latvijā līdz šim atrastas 15 atmateņu sugas. Atmatenes ļoti bieži sauc par šampinjoniem, tomēr šādu nosaukumu nebūtu pareizi lietot, jo vārds champignon franču valodā nozīmē sēni vispār.

Inita Dāniele; autores foto



2008. gada ķērpis – zvaigžņveida kladīna

Zvaigžņveida kladīna (Cladina stellaris) ir krūmu ķērpis, kas priežu mežos zemsedzē veido skaistus, pelēcīgus, ļoti zarotus podēcijus ar kupolveida galotnēm. Vietām zvaigžņveida kladīna veido lielākas vai mazākas audzes. Zvaigžņveida kladīna pēc izskata krasi atšķiras no citām kladīnām, kas bieži aug vienkopus. Ķērpis aug priežu silos, virsājos uz smilšainas augsnes, retāk sastopams sūnu purvos. Zvaigžņveida kladīnas sastopamība Latvijas mežos samazinās sakarā ar veģetācijas maiņu. Ieviešoties sūnām, tā pakāpeniski tiek izspiesta no zemsedzes. Tā kā zvaigžņveida kladīna ir ļoti dekoratīva, to plaši izmanto dažādām kompozīcijām, kapu vainagiem, lietišķās mākslas izstrādājumiem u.c. Līdz ar to skaistā zvaigžņveida kladīna ir īpaši saudzējama. Neiznīcināsim šo skaisto augu dabā, labāk lai tā priecē mūs mežos, kur vēl ir sastopama.

Alfons Piterāns



2008. gada augs – smaržīgā naktsvijole

Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu iecēlusi smaržīgo naktsvijoli Platanthera bifolia. Par spīti tam, ka naktsvijole ir aizsargājams augs, tā joprojām ir Latvijas florā visnežēlīgāk izplūktais augs smaržīgo ziedu dēļ.

Foto: Jānis Klepers



2008. gada koks – melnalksnis

Latvijas Dendrologu biedrība par gada koku izvirzījusi melnalksni Alnus glutinosa.

Foto: Andrejs Svilāns.