Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vai augšzemes Akļi ir akli?

Juris Urtāns;
autora foto


Kārtojot folkloras materiālus par Augšzemes ezeriem, diezgan bieži iznāca sastapties ar ezera nosaukumu Aklis, turklāt ļoti daudzos gadījumos teikās un nostāstos arī paskaidrots, kāpēc ezers tā nosaukts. Šīs teikas un nostāsti, kas galvenokārt savākti 1930. gados, tagad glabājas Latviešu folkloras krātuvē.


Kopumā Augšzemē ir astoņi ezeri, kas saukti par Akļiem vai arī par Aklezeriem, Aklajiem ezeriem vai Aklīšiem: Daudzeses Znotiņu Aklais ezers, Seces Aklis (Aklītis), Šēderes Raudas Aklezers, Saukas Svaru Aklis, Aknīstes Aklais (Mazais) ezers, Valles Taurkalnes Aklais ezers, Rites Sargūnu Aklais ezers un Kalna Ermītes (Aklais) ezers. Izmēru ziņā Augšzemes Akļi pārsvarā ir nelieli ezeri, kuru platība tikai nedaudzos gadījumos pārsniedz dažus hektārus. Vēl viena Akļu īpatnība ir tā, ka tie lielākoties atrodas purvos vai purvainos mežos un cilvēkiem ir grūti pieejami. Akļi ir plaši pārstāvēti ar folkloras materiāliem – par dažiem no šiem ezeriem Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairāk teiku un nostāstu (piemēram, par Seces Akli), par citiem Akļiem teiku ir mazāk, bet par Kalna Aklo jeb Ermītes ezeru un Rites Sargūnu Aklo ezeru Latviešu folkloras krātuvē teiku nav vispār. Savukārt par Šēderes Raudas Aklezeru gan ir zināma teika, tomēr pie Raudas tāds ezers nav zināms. Varbūt Šēderes Raudas Aklezers ir kāds mūsdienās citādi saukts ezers, piemēram, jau iepriekš «Vides Vēstīs» (11/2007) aprakstītais Arlaks, kas pēc sava veidola atbilst Augšzemes Akļu raksturojumam, atrodas tuvu Raudai un Lietuvas robežai. Vienā teikā, kas pierakstīta Gārsenē, bez tuvāka orientiera minēts kāds Aklais ezers. Jādomā, ka šī teika ir par kaimiņu pagasta Aknīstes Aklo (Mazo) ezeru, jo Gārsenē tāda Aklā ezera nav. Nereti par vienu un to pašu ezeru ir stāstītas un pierakstītas dažādas teikas, kas ezera nosaukuma rašanos skaidro atšķirīgi.

Ja ezeru grib nolaist, kļūst akls

Viens no parastākajiem teiku motīviem ir šāds: kaut kādu iemeslu dēļ ezeru gribējuši nolaist, sākuši rakt grāvi, bet racēji kļuvuši akli un grāvja rakšanu pārtraukuši. No tā ezers arī ieguvis nosaukumu.

Tā no Sudmalnieku mājām uz Daudzeses Znotiņu Aklo ezeru bijis rakts kanāls, lai varētu ierīkot dzirnavas. Kanāla racēji kļuvuši akli, un tā cēlies ezera nosaukums. Seces Akli senos laikos lielkungs mēģinājis nolaist Daugavā. Licis grāvračiem rakt grāvi. Bet, tikko sākuši rakt vai arī bijuši tik tālu aizrakušies, ka zivis sākušas nākt, visi racēji uz reizi kļuvuši akli. Tā nu kungam ezeru nav izdevies nolaist. Katru reizi, kad mēģinājuši rakt, kļuvuši akli. Cita teika vēsta, ka akls kļuvis tikai darbu vadītājs. No šā laika ezers arī dabūjis savu nosaukumu Aklis. Grāvis, kas neapšaubāmi ir cilvēku rakts un pa kuru Akli, pēc teikas, gribējuši nolaist, labi ieraugāms arī mūsdienās. Līdzīgi nosaukumu guvis ar Valles Taurkalnes Aklais ezers. Kungs gribējis nosusināt mežu, lai dabūtu aramzemi. Novilkuši stigu līdz kādai upītei, uz kurieni jāizrok grāvis, lai ūdens no ezera notecētu. Kad stiga bijusi izcirsta, ķērušies pie rakšanas. Pēc kāda laika, kad puse grāvja bijusi izrakta, kungs piepeši kļuvis akls. Iesākto darbu viņš tālāk vairs nevarējis vadīt, un grāvis palicis pusizrakts. Citā teikā minēts, ka grāvja rakšanu Valles Taurkalnes Aklā ezera nolaišanai sākuši no Daugavas. Kad kanāls bijis gatavs, ļaudis gribējuši palaist ūdeni, lai tek. Daži strādnieki pie palaišanas negribējuši iet – it kā kaut ko ļaunu paredzēdami. Daži atkal šo darbu uzņēmušies. Taču, tikko sākuši rakt, kļuvuši uz mūžu akli. Citi strādnieki, redzēdami savu biedru nelaimi, steigušies palīdzēt rakt, bet ar viņiem noticis tas pats. No tā laika ezers tiek saukts par Aklo ezeru. Cita teika par šo pašu ezeru stāsta, ka priekš 200 gadiem cilvēki gribējuši ezera ūdeni nolaist, ko apņēmušies izdarīt pieci vīri. Viņi rakuši grāvi, bet visi kļuvuši akli. Citi arī mēģinājuši rakt, bet tāpat kļuvuši akli. Tad vairs neviens nav gribējis ezeru nolaist. Arī pie šā ezera redzams cilvēku rakts grāvis.

Citi traģiskie stāsti

Cits skaidrojums savdabīgajam ezera nosaukumam dažādās variācijās saistīts ar cilvēku vai lopu aklumu. Daudzeses Znotiņu Aklā ezera nosaukums esot radies šādi: kādreiz veca vecenīte gājusi ciemā pie savas paziņas, un pa ceļu viņai pretim krizdams un klupdams nācis akls teļš. Tajā pašā laikā pa gaisu laidies ezers un gaidījis, kad kāds uzminēs viņa vārdu, lai varētu krist zemē. Šā ezera vārds bijis Aklis. Vecenīte, kā jau kārtīga sēliete, ieraudzīdama teļu, savā izloksnē iesaukusies: «Ak, tu nabaga lopiņš, viņš jau teiriž oklis!» Un tajā vietā ar lielu šņākoņu nokritis ezers, kuru tagad pazīst ar nosaukumu Aklis. Ar šo pašu ezeru saistīta vēl kāda teika: senos laikos 1. augustā, kad bijis gadatirgus, ezerā ļoti labi ķērušās zivis. Kāds puisis to gribējis izmantot. Agrā rītā viņš aizgājis makšķerēt. Zivis ķērušās neticami labi, un līdz vakaram viņš saķēris ļoti daudz zivju. Vakarā devies mājās, taču, pārgājis mājās, kļuvis akls, kādēļ arī to ezeru nosaukuši par Aklo ezeru. Seces Aklis savu nosaukumu guvis no tā, ka ezerā reiz nogrimusi pils. Kādā vakarā pie ezera pienācis kāds vecītis un saucis pils kungu, lai nākot ārā no ezera. Bet kungs esot tikai mēdījies. Vecītis kļuvis akls, tādēļ šo ezeru sauc par Akli. Valles Taurkalnes Aklajā ezerā noslīcis akls ķēniņš, ko tur ievilinājis un noslīcinājis ķēniņam naidīgais pavadonis. Citas teika savukārt vēsta, ka šā ezera malā bijusi pils. Pie ķēniņa dēla atnākusi meita, kura bijusi akla. Ķēniņa dēls neievērojis, ka zirgs ar meitu un pašu iejāj ezerā. Visi trīs noslīkuši, tāpēc ezers nosaukts par Aklo ezeru. Arī Šēderes Raudas Aklezera malā bijusi pils, kurā valdījusi ķēniņiene, kas bijusi burve. Burves valstī valdījis bargums. Burve savā valdīšanas laikā sakrājusi daudz naudas. Kādudien valdniece saslimusi, bet nomirt nekādi nevarējusi, kamēr naudu nebija citam atdevusi. Burve mocījusies ļoti ilgi, bet kā nevarēja, tā nevarēja nomirt, bet naudu citam bijis žēl atdot. Burve, redzēdama, ka nevarēs nomirt, pavēlēja iejūgt divus zirgus karietē un tur salikt visu naudu. Iesēdusies karietē un no kalna laidusi ezerā, bet zirgi ezerā negājuši. Tad burve pavēlējusi zirgiem izdurt acis. Un tikai tad zirgi ieskrējuši ezerā, kur ar visu naudu un burvi noslīkuši. Aknīstes Aklajā jeb Mazajā ezerā esot iebraukusi akla karaliene. Te vēl var norādīt, ka teikas gan stāsta par pilskalniem ar pilīm pie Šēderes Raudas Aklezera un Valles Taurkalnes Aklā ezera, tomēr reāli ne Šēderes pagastā, ne pie Valles Taurkalnes Aklā ezera pilskalni nav zināmi.

Pēc citiem nostāstiem ezeru nosaukumu izcelsme ir visai vienkārša. Tā Daudzeses Znotiņu Aklais ezers tā nosaukts tādēļ, ka tam nav iztekas, vai arī tāpēc, ka ūdens tajā ir melns un dzidrs, no pašas malas dziļš. Valles Taurkalnes Aklais ezers savu nosaukumu dabūjis no tā, ka ezers neko neatdod un viss, ko tas dabū, nogrimst un pazūd. Citā teikā stāstīts, ka šajā ezerā noslīcis bruņinieks. Vēl citā – ka divi puiši šajā ezerā noķēruši savādu zivi, kuru atprasīt nācis pats Velns. Puiši pēc laiciņa no pārbīļa nomiruši, tādēļ arī līdz šai dienai ne «akls zvejnieks» neiet uz šo ezeru zvejot, un no šā notikuma tad arī ezers dabūjis savu nosaukumu.

Velns Saukā iestieg purvā

Ar Velna muļķošanu saistīts Saukas Svaru Aklis. Kādreiz rijnieks rijā kaltējis rudzus. Katru dienu riju apmeklējuši velni. Rijnieks velnus nav ieredzējis. Viņš paņēmis svinu un katlā izkausējis. Pienācis klāt velns un prasījis: «Ko tu te dari?» Rijnieks atbildējis: «Vāru jaunas acis.» Velns teicis: «Vai tu nevarētu arī man izliet jaunas acis?» Rijnieks atbildējis, ka varot. Tad rijnieks paņēmis sietu, uzlicis velnam galvā un pie-teicis, lai tikai stāvot mierīgi. Rijnieks vēl pateicis, ka viņu saucot «es pats», tad paņēmis svinu un lējis velnam acīs. Velns sācis briesmīgi bļaut: «Man sāp, man sāp!» Tad skrējis projām un kliedzis: «Es tagad akls.» Kad citi velni esot prasījuši, kas tam acis izplaucējis, viņš teicis: «Es pats.» Tā velns skrējis, kamēr iestidzis kādā purvā, kur turpinājis kliegt: «Aklis, aklis!» Tur, kur velns iekritis, palikusi liela bedre, kas piepildījusies ar ūdeni, un šo ezeriņu nosauca par Akli.

Ezeru derības

Ar ezeru aklumu, kas gan tomēr nav ietekmējusi ezeru nosaukumu izcelsmi, saistās vēl vesela teiku virkne par lielā Saukas ezera derībām ar citiem ezeriem, kuram vairāk ūdens. Tā kādreiz Dumbļa ezers ar Saukas ezeru sanākuši ķildā, kuram vairāk ūdens. Pirmējais lielījies ar savu platumu, otrs – ar savu dziļumu. Ķilda beigusies ar saderēšanu: kam mazāk ūdens, tam jākļūst aklam. Saukas ezers, sabijies, vai tam tiešām netrūkst, nozadzis Dumblim kausu ūdens. Taču domas, ka tagad viņš ir zaglis, tam sākušas sirdsapziņu mocīt, tādēļ tas izlējis ūdens kausu citā vietā. Nu sākuši mērot. Dumblim trūcis, un tas nu bijis pazaudējis. No tās reizes tas arvien jo vairāk aizaug – kļūst akls. Līdzīgas teikas ir arī par Saukas ezera un Viesītes Sūpes ezera, kā arī Saukas ezera un Rites Ķebānu ezera derībām. Negodīgajā sacensībā zaudējuši, abi uzvarētie ezeri pamazām aizauga, tas ir, kļuva akli. Un tiešām – šie ezeri ir purvaini un aizaugoši.

Kā redzams, teiksmaino variantu, kā Augšzemes Akļi ieguvuši savu savādo nosaukumu, ir daudz un tie lielākoties ir saistīti ar mītisko spēku darbošanos vai kādiem citiem neizskaidrojamiem notikumiem, kuru ietekmē ezers guvis savu nosaukumu. Un tomēr: ir kaut kas vārdos nepasakāms, kas Augšzemes Akļus padara savā ziņā līdzīgus. Varbūt šo līdzību var ieraudzīt Augšzemes Akļu fotogrāfijās no augšas? Un vēl – šķiet, ka Augšzemē Akļu ir vairāk nekā citos Latvijas novados. Kāpēc? •