Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 14 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ekoloģiskā katastrofa Melnajā jūrā

Liene Ulbina,
Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta
sabiedrisko attiecību virsniece;
Ojārs Gerke,
Jūras spēku Krasta apsardzes pārvaldes vecākais virsnieks
vides aizsardzības jautājumos

Pagājušā gada novembrī spēcīgas vētras laikā Melnajā jūrā pie Kerčas šauruma avarēja vairāki kuģi, un tas radīja vienu no lielākajām ekoloģiskajām katastrofām pēdējos gados, kuras seku likvidēšanā būs vajadzīgi vairāki gadi. Sākotnēji Eiropas Komisija pat saņēma informāciju par 13 avarējušiem kuģiem.

No dabas likumiem nekur nepaslēpsies. Reizi gadsimtā virs Melnās jūras notiek unikālas dabas stihijas, kad satiekas divi pretēju virzienu cikloni, tā radot līdz 6 m augstus viļņus, kur vēja brāzmas sasniedz pat 35 m/s. Šoreiz vētra nerimās virs Kerčas šauruma.

Lai likvidētu ekoloģiskās katastrofas sekas, 16. novembrī Eiropas Komisija piedāvāja palīdzību gan Ukrainai, gan Krievijai. Tās pašas dienas vakarā Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (JS KAD) no Eiropas Komisijas Informācijas Monitoringa centra saņēma pieprasījumu pēc Latvijas eksperta. Bija tikai divas stundas laika lēmuma pieņemšanai, un pēc JS KAD piedāvātās kandidatūras un Eiropas Komisijas pieprasītā CV izskatīšanas tika saņemts Latvijas izvirzītā eksperta akcepts.

Par ekspertu tika deleģēts Krasta apsardzes pārvaldes vecākais virsnieks vides aizsardzības jautājumos Ojārs Gerke, kurš 18. novembrī devās uz Ukrainu, lai kā Eiropas Savienības apstiprināts ekspertu darba grupas vadītāja vietnieks strādātu astoņu cilvēku (no Dānijas, Itālijas, Francijas, Portugāles un Latvijas) komandā ar mērķi sniegt palīdzību ekoloģiskās katastrofas seku likvidācijā, tajā skaitā arī izstrādāt ekoloģiskās ekspertīzes atzinumus. Ekspertu grupu vadīja Dānijas Karalisko Jūras spēku Operatīvās grupas komandieris K. A. Rasmusens, misijā piedalījās arī divi EK pārstāvji un ANO pārstāvis.

Ierodoties notikuma vietā, eksperti konstatēja, ka Ukraina pati saviem spēkiem cenšas likvidēt katastrofas sekas un ka masu informācijas līdzekļos publicētā informācija par situācijas draudīgumu, vismaz Ukrainas pusē, bijusi nedaudz pārspīlēta. Katastrofas sekas: Kerčas šaurumā avarējuši četri kuģi, no kuriem divi uzskrējuši uz sēkļa un divi nogrimuši; Melnajā jūrā ārpus Kerčas šauruma nogrimuši vēl divi kuģi. Uz trijiem no avarējušajiem kuģiem atradās sērs (granulētā veidā un konteineros) un tikai viens no upes-jūras tipa naftas tankkuģiem bija pārlūzis, tā pakaļgalu vētrai aiznesot kādas astoņas jūras jūdzes uz ziemeļrietumiem no noenkurotā kuģa priekšgala.

Pēc ekspertu secinājuma, Ukrainas pusē no pārlūzušā tankkuģa jūrā nonākušas aptuveni 1300 t smago naftas produktu, un, tā kā Kerčas šaurums ir sekls (vidējais dziļums – 8 m), stiprā vēja un viļņu ietekmē lielākā daļa naftas tika uzreiz izskalota krastā, galvenokārt Tuzlas salā, kuras smilšu sēre veica dabiskas bonas funkciju, neļaujot piesārņojumam izplatīties Azovas jūras virzienā. Taču Krimas pussalas austrumu krasts līdz pat 24 km garumā vienalga tika ievērojami piesārņots. Vēja virzienam mainoties, jūrā palikušie naftas produkti tika aizskaloti uz Krievijas rietumu piekrasti un tālāk uz Azovas jūru, kur, pēc Krievijas datiem, tika savākts aptuveni 2500 t smago naftas produktu.

Ukrainas valdība paziņojusi, ka Eiropas Komisijas ātrā reakcija uz palīdzības lūgumu ir bijusi efektīva un Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu darbs Ukrainā – labi organizēts un kvalitatīvs.

Darba rezultātā ekspertu grupa sagatavoja ziņojumu, kurā ir priekšlikumi turpmākai rīcībai īstermiņā un ilgtermiņā, tajā skaitā par atlikušās naftas savākšanas tehniku un metodēm, nepieciešamo vides ilgtermiņa monitoringu, lai noteiktu ietekmes uz vidi apjomu un mērogu, kā arī sniegti konkrēti piedāvājumi avārijas seku likvidācijas aprīkojumam, kuru ES dalībvalstis var nekavējoties piegādāt.

Būtiski uzsvērt, ka ekoloģiskās katastrofas seku likvidācija Melnajā jūrā ir pirmais pasākums, kurā Eiropas Komisijas Informācijas Monitoringa centrs lūdz palīdzību Latvijai.

Pilns ekspertu sagatavotā ziņojuma teksts pieejams:
http://lunar.jrc.it/MIC_Env/EmergencyOperations/BlackSeaOilSpill/tabid/126/Default.aspx
(Login: MsUser; Password: msuser). •