Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Eiropas prasība – savstarpējā atbilstība lauksaimniecībā

Linda Egle

Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika regulē daudzas lauksaimniecības produkcijas jomas ražošanā Latvijā. Labi vai slikti? Tie, kurus pieskata, bez domāšanas saka: nepatīk, traucē, lieciet mūs mierā! Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis saka: «Vienmēr būs divas filozofijas: būs zemnieki, kas ķīmiju lieto mazāk un samierinās, ka arī raža un ieņēmumi mazāki, taču saimniecība ir draudzīgāka videi, un būs saimnieki, kas gribēs izspiest maksimumu no sava hektāra un darīs visu, lai iegūtu lielāku ražu un peļņu.» Taču vismaz vides aizsardzības jomā stingrās Eiropas Savienības prasības piespiež vienas dienas tērētājus savaldīties un iekļauties rāmjos. Kopš esam ES, lauksaimnieki saņem ievērojamus platībmaksājumus – savdabīgu dotāciju, lai noturētu cilvēkus laukos, dotu iespēju nodarboties ar zemkopību un lopkopību, lai kaut daļēji apgādātu veikalus ar konkurētspējīgu vietējo pārtiku. Tomēr, lai nopelnītu, ir jāstrādā lielās platībās un intensīvi. Bieži vien bitenieki sūrojas, ka miglojot tiek iznīcinātas bites; latvieši šausminās par dāņu zemes īpašnieku nesaudzīgajām zemes kopšanas metodēm. Lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un ierobežotu intensīvo saimniekošanu, arī Latvijā sāk gatavoties savstarpējās atbilstības kritēriju pakāpeniskai ieviešanai no 2009. gada.

M. Cimermanis: «Tu vari saņemt atbalstu, bet tikai strādājot pēc noteiktiem kvalitātes standartiem. Tu nedrīksti piesārņot dabu, tev jāievēro dzīvnieku labturības prasības, tev arī jārūpējas par savvaļas dzīvniekiem, savvaļas augiem. Tāpat nedrīkst piesārņot gruntsūdeņus. Tas būs risinājums, lai vide būtu draudzīgāka, tīrāka un sakoptāka.» Savstarpējā atbilstība (SA) ir saikne, kas veidota starp atbalsta saņemšanas iespējām un labu lauksaimniecības praksi – saudzīgu attieksmi pret zemi, vidi, cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, mājlopu un putnu labturību. SA paredz ne tikai noteiktas prasības, bet arī atbalsta pilnīgu vai daļēju maksājumu samazinājumu gadījumos, kad lauksaimnieks neievēros SA prasību kopumu savā saimniecībā. Saimniekiem tiks piedāvāti informatīvie pasākumi par SA, un Latvijas Lauku konsultāciju centrs būs viens no semināru un konsultāciju sniedzējiem visos Latvijas rajonos.

SA attiecas uz ES kopējās lauksaimniecības politikas I un II pīlāru:

I – visi tiešie maksājumi;

II – maksājumi mazāk labvēlīgiem apvidiem;

– «Natura 2000» maksājumi;

– «Agrovides» maksājumi;

– «Meža vides» maksājumi.

SA ietver :

– labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1782/2003 IV pielikumu;

– normatīvajos aktos noteiktās pārvaldības prasības saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1782/2003 III pielikumu:

– vides jomā;

– dzīvnieku identifikācijas un reģistrēšanas jomā;

– sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā;

– dzīvnieku labturības jomā.

SA prasības nav nekas jauns, jo, kopš Latvija iestājusies ES, lauksaimnieki jau ievēro vides, dzīvnieku reģistrācijas, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības, kā arī dzīvnieku labturības prasības. Līdz šim lauksaimnieki strādā pēc daudz un dažādiem labas saimniekošanas prakses noteikumiem, kas jau ir iestrādāti Latvijas Republikas normatīvajos aktos. No 2009. gada visi noteikumi tiks apvienoti vienotā – savstarpējās atbilstības – sarakstā. Agrāk šo prasību pārkāpējus sodīja ar nenozīmīgiem naudas sodiem, turpmāk – daļēji samazinās ES maksājumus.

Prasības vides jomā

Līdz 2011. gadam Latvijā vienotā sarakstā jāiekļauj:

– vides jautājumi – 76 prasības (plānots ieviest kontroles mehānismu no 2009. gada);

– dzīvnieku identifikācija un reģistrācija – 22 prasības (plānots ieviest kontroles mehānismu no 2009. gada);

– sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība – 49 prasības (plānots ieviest kontroles mehānismu no 2010. gada);

– dzīvnieku labturība – 64 prasības (plānots ieviest kontroles mehānismu no 2011. gada);

– labas lauksaimniecības un vides stāvoklis (LLVS) – 5 prasības (spēkā jau no 2004. gada).

To, kā lauksaimnieki šīs prasības ievēro, kontrolēs Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests. Ja prasības tiks pārkāptas, kompetentā kontrolējošā institūcija būs tiesīga ierosināt Lauku atbalsta dienestam samazināt maksājumus par 1%, 3% vai 5%, bet tīša kaitējuma gadījumā – par 20%. Par atkārtotu pārkāpumu atbalsta samazinājuma procentu reizinās ar 3.

Pašlaik 82% zemnieku atzīst, ka par SA nosacījumiem nav informēti. Bet no tiem, kas zina, 62% domā, ka nevēlas saistīt savu saimniekošanu ar SA nosacījumiem. Viņi baidās par papildu birokrātijas slogu un šaubās par ienākumu palielināšanos, saimniekojot ar videi draudzīgām metodēm.

Kā lai visu izprot

Lai lauku saimnieki izprastu dažādās prasības, visiem interesentiem būs pieejams SA pakalpojums, kurš palīdzēs konstatēt saimniecības situāciju konkrēta normatīva ievērošanā un sniegs ieteikumus situācijas uzlabošanai atbilstoši normatīvā minētajām prasībām. LLKC, kā viens no SA pakalpojuma sniedzējiem, ir izstrādājis šādu pakalpojuma modeli:

  • saimniecības īpašnieks sniedz informāciju par savu saimniecību konsultantiem;
  • konsultanti analizē informāciju un aizpilda saimniecības vizītes lapu, kurā apkopotas konkrētajai saimniecībai aktuālās prasības, lai noteiktu, vai saimniekošanas veids un paņēmieni at- bilst vai neatbilst nosacījumiem;
  • kad saimnieki saņēmuši konsultanta aizpildīto vizītes lapu un iepazinušies ar konstatētajām neatbilstībām, viņiem pašiem jālemj, kā turpmāk pilnveidot savu darbu saskaņā ar ieteikumiem;
  • konsultanti izstrādā saimniecības attīstības plānu un kontrolē, kā turpmāk veicas darbs, kas saskaņots ar Eiropas prasībām un pašu sirdsapziņu.

No 2005. līdz 2007. gadam Latvijas Lauku konsultāciju centrs ir vadījis Latvijai piemērotākā SA sistēmas modeļa izstrādi projekta «Lauksaimnieku konsultāciju un saimniecību paplašināšanas pakalpojumu dienestu izveidošana» ietvaros. Plašāka informācija par SA un tās nosacījumiem pieejama LLKC mājaslapā internetā: http://www.llkc.lv. •