Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi


2009. gads – starptautiskais astronomijas gads

Apvienoto Nāciju Organizācija 2009. gadu izsludinājusi par Starptautisko astronomijas gadu, jo šogad aprit 400 gadu, kopš Galileo Galilejs pagrieza teleskopu pret debesīm un atklāja Mēness krāterus un Jupitera četrus lielākos pavadoņus.

Astronomijas gada lozungs «Visums taviem atklājumiem» skan kā aicinājums, jo īpaši jauniem cilvēkiem, pievērsties astronomijai un zinātnei. Šā projekta mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt interesanto gan naksnīgajās debesīs, gan dienas laikā un palīdzēt izprast astronomijas ietekmi uz viņu dzīvi.

Arī Latvijā – valstī ar stabilām astronomijas tradīcijām – tiek organizēti pasākumi un debesu vērošana ar teleskopiem. Ar pasākumu plānu var iepazīties internetā – http://www.starspace.lv.
Kontaktinformācija – iya2009.lv@gmail.com.

2009. gada dzīvnieks – brūnais lācis

Latvijas Dabas muzejs par gada dzīvnieku iecēlis brūno lāci Ursus arctos un cer veicināt sabiedrībā diskusijas, kā arī izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar lāča un cilvēka līdzāspastāvēšanu. Pašlaik Latvijā regulāri sastopami 10-15 lāči. Daži no tiem dzīvo Latvijas teritorijā, pārējie ieklīst no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas. Lāči uzturas Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas pierobežas rajonos, Gulbenes un Madonas rajonā, kā arī Kurzemē – Dundagas un Ances apkārtnē.

Brūnais lācis ir lielākais Latvijā sastopamais plēsēju kārtas pārstāvis. Tas ir masīvs dzīvnieks – pieauguša tēviņa svars sasniedz pat 300 kg, garums – pat 2,5 m. Mātīte ir mazāka. Garā un biezā apmatojuma krāsa mainās no brūngandzeltenas līdz melnai.

Lācis ir visēdājs, kas pārtiek no sulīgiem augļiem, saknēm, sēklām, kukaiņiem un to kāpuriem, beigtiem dzīvniekiem, retāk – svaiga medījuma. Vasaras beigās un rudenī lācis barojas ļoti intensīvi, lai uzkrātu tauku rezerves ziemai. Laiku no novembra beigām līdz marta sākumam lācis parasti pavada migā ziemas snaudā. Šajā periodā mātītei ik pēc diviem vai trijiem gadiem piedzimst 1-5 (parasti divi vai trīs) nevarīgi, tikai 0,35-0,5 kg smagi lācēni. Uzkrātie tauki ir vienīgais enerģijas avots ziemas snaudas laikā un mātei mazuļu zīdīšanas laikā. Atsevišķi dzīvnieki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav uzbarojušies, ziemu var pavadīt aktīvā stāvoklī. Savvaļā brūnā lāča dzīves ilgums ir 20-30 gadi.

Kā izturēties, ieraugot lāci

Lāča stāja uz pakaļkājām neliecina par agresivitāti. Šādā pozā dzīvnieks pūlas labāk aplūkot sastapto cilvēku, jo redze lācim ir slikta. Ja lācis uz jums skatās, nebēdziet, bet arī neapstājieties, dodieties projām, skaļi runājot, dziedot, svilpojot u. c. trokšņojot. Ja lācis uz jums neskatās, necentieties pievērst tā uzmanību, bet ejiet prom virzienā, no kura nācāt, lieki netrokšņojot. Īpaša piesardzība jāievēro, pamanot mazos lācēnus, jo, aizstāvot savus mazuļus, lācene var kļūt agresīva.


2009. gada putns – jūras krauklis

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par šā gada putnu izvēlējusies jūras kraukli Phalacrocorax carbo. Jūras krauklis ir melns zoss lieluma putns, kas pārtiek no zivīm un ligzdo lielās kolonijās pie ezeriem un zivju dīķiem, arī jūras piekrastē. Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, ievērojami pieaudzis šo putnu skaits, kas nereti rada konfliktsituācijas ar zivsaimniekiem. Lai apzinātu esošo situāciju mūsu valstī, gada putna akcijas laikā LOB noskaidros jūras kraukļu skaitu Latvijā, apzinās to ligzdošanas un citas koncentrēšanās vietas un veiks putna barības izpēti. Tiks popularizēti starptautiskas darba grupas izstrādātie ieteikumi jūras kraukļu atturēšanai no sirošanas dīķsaimniecībās.

Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs ievērojami palielinājies jūras kraukļu skaits. Iespējamie iemesli ir veiksmīga sugas aizsardzība, pesticīdu lietošanas samazināšana, pārmaiņas ihtiofaunā un klimata pārmaiņas. Pirms aptuveni divdesmit gadiem jūras kraukļi atgriezušies arī Latvijā un kopš tā laika ir aizvien biežāk sastopami.

Ziņas par novērotiem jūras kraukļu bariem, to ligzdošanas kolonijām LOB aicina sūtīt akcijas koordinatoram Kārlim Milleram (e-pasts: juraskrauklis@gmail.com, tālr. 29252138) vai LOB birojam (e-pasts: putni@lob.lv, tālr. 67221580, pasta adrese Kalnciema iela 27-18, Rīga, LV–1046).

2009. gada kukainis – čemurziežu dižtauriņš

Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini iecēlusi čemurziežu dižtauriņu.

Čemurziežu dižtauriņš Papilio machaon Latvijā ir reta un saaudzējama suga, kas iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Dižtauriņš ir izplatīts visā Latvijā, taču sastopams salīdzinoši reti. Tas apdzīvo galvenokārt mitras pļavas, zemos purvus, pļavas ūdeņu piekrastē, bet dažkārt to var sastapt arī dārzos.

Pieaugušie tauriņi barojas ar ziedu nektāru, savukārt to kāpuri ir augēdāji, kas barojas ar dažādiem čemurziežu dzimtas augiem – purva rūgtdillēm, zirdzenēm, dillēm un vairākiem citiem augiem. Čemurziežu dižtauriņam gadā ir divas paaudzes. Pirmās paaudzes kāpuri barojas no augusta līdz oktobra sākumam, pārziemo kūniņas stadijā un izlido maijā vai jūnijā. Otrās paaudzes kāpuri barojas jūnijā un jūlijā, bet pieauguši tauriņi lido jūlija beigās vai augustā.

Latvijā tauriņš ir saaudzējams, bet tam nav noteikts aizsardzības statuss. Daudzās Eiropas valstīs dižtauriņš ir aizsargājams. Pēdējās desmitgadēs suga dažās valstīs ir kļuvusi ievērojami retāka, bet Dānijā tā jau izzudusi.


2009. gada bezmugurkaulnieks – grāmatu māņskorpions

Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada bezmugurkaulnieku iecēlusi grāmatu māņskorpionu Chelifer cancroides. Tā ir Latvijā plaši izplatīta, bet reti pamanāma suga. Grāmatu māņskorpions ir neliels bezmugurkaulnieks, kura ķermeņa garums ir 3-4 mm; tas pieder zirnekļveidīgo klases māņskorpionu kārtai. Māņskorpioniem ir mīksts, bumbierveida formas ķermenis, četri kāju pāri un viens spīļu pāris, kas tos padara nedaudz līdzīgus īstiem skorpioniem.

Grāmatu māņskorpions ir kosmopolītiska suga, kas sastopama visā pasaulē. Tas ir bieži novērojams tieši cilvēku mājoklī – drēbju skapjos, grāmatu plauktos, pagrabos. Grāmatu māņskorpiona atrašana var liecināt par paaugstinātu gaisa mitrumu un bezmugurkaulnieku klātbūtni miteklī. Māņskorpioni palīdz iznīcināt cilvēkiem kaitējošus mājas kukaiņus. Tie pārtiek no drēbju kožu un ādgraužu kāpuriem, kā arī citiem mājas kukaiņiem un ērcēm. Māņskorpioni dabā ir bieži sastopami, taču nelielā skaitā. Tie ir uzmanīgi dzīvnieki, kas slēpjas zem vecu koku mizas, zemsedzē, trūdošā koksnē un cilvēku mītnēs.

2009. gada gliemezis – tumšais kailgliemezis

Latvijas Malakologu biedrība par savu 2009. gada dabas simbolu izvēlējusies tumšo kailgliemezi Limax cinereoniger. Tas ir viens no lielākajiem kailgliemežiem Latvijā. Izstiepjoties atsevišķi eksemplāri var sa-sniegt pat 20 cm garumu, bet biežāk sastopami 10-15 cm gari dzīvnieki. Tumšais kailgliemezis ir viens no augstvērtīgo meža biotopu indikatoriem. Tas sastopams ilgstoši neskartos lapu koku un jauktos mežos. Izņēmuma kārtā tas var būt sastopams arī cilvēka mītņu tuvumā, ja netālu ir mežs, kurā mitinās daudz šo gliemežu. Dārzos un pie mājām biežāk gan sastopams tumšā kailgliemeža sugasbrālis – milzu kailgliemezis, kuru no tumšā var viegli atšķirt pēc pēdas krāsas. Tumšajam kailgliemezim pēda ir tumša ar gaišu joslu pa vidu, milzu kailgliemezim – balta. Latvijā pēdējos gados ļoti intensīvi izcērt mežus, tomēr augstvērtīgo mežu biotopiem ir piešķirts aizsardzības statuss. Tātad varētu domāt, ka šī suga Latvijā nebūs apdraudēta. Tomēr nākotnē tai varētu rasties problēmas populācijas areāla fragmentācijas dēļ, jo gliemeži nespēj pārvarēt lielus attālumus.

Lūdzam visus, kas novērojuši tumšo kailgliemezi, sūtīt vēstuli (ja ir, tad arī fotogrāfiju) Mudītei Rudzītei (adrese: Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs, Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1586; e-pasts: Mudite.Rudzite@lu.lv). Mūs interesē iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par sugas izplatību Latvijā, tāpēc, lūdzu, norādiet arī novērošanas vietu.


2009. gada sēne – sakņu piepe

Latvijas Mikologu un lihenologu biedrība par gada sēni izvēlējusies sakņu piepi Heterobasidion annosum. Sakņu trupe, ko izraisa sēņu komplekss Heterobasidion annosum, kuras latviskais nosaukums ir sakņu piepe, ir viena no vispostošākajām koku slimībām. Mežā sēnes augķermeņus parasti ir diezgan grūti ieraudzīt, jo tie attīstās uz koku saknēm, celmiem vai izgāztu koku stumbriem. Tikai apveļot nolauzto koku otrādi, var ieraudzīt sēni. Trupe sabojā ne tikai pašu vērtīgāko lietkoksni – pirmo un otro zāģbaļķi –, bet var izplatīties stumbrā līdz pat 12 m augstumam. Sēne izplatās ar sporām, kuras parasti lido 100 m tālu, taču atsevišķos gadījumos spēj aizlidot pat simtiem kilometru. Sēnes sporas lido pa gaisu, ieskalojas zemē un, atrodot kādu bojātu sakni, inficē koku.

Eiropā sakņu piepe inficē skuju kokus (egles, priedes, baltegles, kadiķus), kā arī lapu kokus. Galvenokārt tiek inficēti svaigi zāģēti celmi; vislielākā inficēšanās iespējamība ir tieši pirmo stundu laikā pēc koka nozāģēšanas. Celmi inficējas ar sporām, kad diennakts temperatūra ir virs +5oC. Sakņu trupes izplatība būtu ievērojami mazāka, ja mežizstrādi veiktu tikai sala laikā. Tas pats attiecas uz krājas kopšanas cirti un audzes retināšanu.

2009. gada krūms – parastā zalktene

Latvijas Dendrologu biedrība par gada krūmu iecēlusi parasto zalkteni Daphne mezereum. Tas ir 50-150 cm augsts krūms ar iedzelteni pelēcīgu mizu. Lapas pamīšus, zaru galos, 3-8 cm garas un 1,5-2,5 cm platas, otrādi iegareni lancetiskas, parādās pēc ziedēšanas. Ziedi rožaini, retāk balti, smaržīgi, atgādina ceriņu ziedus, attīstās tieši uz zariem pirms lapu plaukšanas aprīlī, maijā. Tāpēc arī tautā parasto zalkteni vietām sauc par meža ceriņu. Auglis – kaulenis, nogatavojas jūlijā, augustā, ovāls, parasti spilgti sarkans, retāk iedzeltens. Krūms aug ēnainos lapkoku un jauktos mežos. Sastopams samērā bieži visā Latvijā.

Parastā zalktene ir ļoti indīgs augs – visas tā daļas ir indīgas, bet jo sevišķi augļi un miza, kas satur glikozīdus dafnīnu vai dafnetoksīnu, kā arī sveķveida vielu mezereīnu. Dafnīns atrasts gan mizā, gan arī ogās, mezereīns – ogu sēklās. Mizā mezereīna daudzums ir 0,04%. Žāvēta auga toksiskums nemazinās. Bērniem saindēšanās izpausmes var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet 2-3 lapas vai ogas var izraisīt nāvi. Pieaugušajiem nopietnas saindēšanās izpausmes un pat nāves cēlonis var būt 10-12 lapu vai ogu apēšana. Smaga saindēšanās var beigties letāli, tāpēc nekādā gadījumā nevienu auga daļu nedrīkst ņemt mutē un košļāt. Auga toksīni stipri bojā arī zobus.


2009. gada ģeoloģiskais objekts – sikšņu klintis

Latvijas Petroglifu centrs par šā gada ģeoloģisko objektu izvirzījis Sikšņu klintis – dolomīta atsegumu Gaujas krastā Alūksnes rajona Virešu pagastā. Sikšņu klintīs – ainaviskā Gaujas senlejas stāvkrastā līdz 8 m augstā kraujā – atsedzas dolomīti ar kramainu dolomītu (silicītu) starpslāņiem. Sikšņu klintis ir Daugavas svītas dolomīta atsegums, Buregu slāņu faciālais stratotips, valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis un ietilpst aizsargājamā ainavu apvidū «Ziemeļgauja» («Natura 2000» teritorijā). Sikšņu klintīs atrodami sīku kvarca kristāliņu saaugumi – drūzas. Šī ir viena no ļoti retajām vietām Latvijā, kur kvarcs ir kristalizējies kramainu dolomītu – silicītu – starpslānī.

2009. gada augs – jūrmalas dedestiņa

Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu nominējusi jūrmalas dedestiņu Lathyrus maritimus Bigel. Jūrmalas dedestiņa ir daudzgadīgs vidēja lieluma tauriņziežu dzimtas lakstaugs un pirmajā mirklī atgādina visparastāko zirni, kas aug piemājas dārzā. Taču tas ir maldīgs priekšstats. Jūrmalas dedestiņa ir Latvijā reta un īpaši aizsargājama augu suga, kuru apdraud kāpu izmīdīšana un izbraukāšana, arī noplūkšana. Tās krāšņos ziedus var ieraudzīt no jūnija līdz septembrim. Tā sastopama ziemeļu puslodes mērenās joslas apvidos Ziemeļamerikā, Eiropas rietumu un austrumu daļā, kā arī Klusā un Atlantijas okeāna un jūru piekrastē. Latvijā šī suga sastopama reti, galvenokārt Kurzemes piejūrā, kur vietām sastopama bieži un gandrīz vienlaidu joslā, neiekļaujot ziemeļu daļu. Jūrmalas dedestiņa aug tikai liedagā, kāpās un tām piegulošajos sausos priežu mežos. Tā sastopama no atsevišķiem eksemplāriem līdz pat blīvām grupām vienkopus. •