Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Arvīdam Vīksnem – 100


Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs drīz atzīmēs savas pastāvēšanas simtgadi. Tādēļ arvien biežāk atskatāmies pagātnē, vērtējam, salīdzinām dažādus laikus, dažādus cilvēkus. Šā gada 12. februārī aprit 100 gadi, kopš dzimis Arvīds Vīksne (1909-1996) – zooloģiskā dārza direktors no 1941. gada līdz 1952. gadam.


Zooloģiskā dārza vēsture un tā vadītāju likteņi ir tikpat dramatiski kā visas Latvijas vēsture. Pirmais zooloģiskā dārza vadītājs K. Grevē (1854-1916) veltīja zoodārza tapšanai un attīstībai visus spēkus, taču Pirmais pasaules karš pārtrauca tā darbību. Dzīvniekus aizveda uz Vāciju. Otrais direktors Laimonis Gailītis (1885-1943) pielika visas pūles, lai zoodārzu atjaunotu, bet, kad grūtais darbs jau vainagojās panākumiem un zoodārzs atdzima, viņu, tāpat kā daudzus citus Latvijas pilsoņus, izsūtīja uz neatgriešanos. Trešajam direktoram – Arvīdam Vīksnem – liktenis bija lēmis gādāt par zooloģisko dārzu Otrā pasaules kara laikā un ne mazāk grūtajos pēckara gados. Ar šo uzdevumu A. Vīksne lieliski tika galā un ir pelnījis, ka Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza vēsturē viņu ieraksta zelta burtiem. Laiku no 1941. līdz 1960. gadam joprojām saucam par Vīksnes laiku.

No A. Vīksnes atmiņām: «Toreiz sapņojām par to, kāds būs mūsu zoodārzs. Noteikti ainavisks, kur acīs nedursies bezgaumīgi betona sprosti ar metāla režģiem. Te būs bērzu alejas, ar katru krūmu, katru dobi savā vietā.»


Elvīra Hrščenoviča, Daiga Leimane,
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieces;
fotogrāfijas no A. Vīksnes ģimenes un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza arhīva