Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Limbažnieki nopietni domā, kā uzņemt igauņu tūristus: izdevuši buk-letu igauņu valodā un savienojuši vairākus tūrisma objektus vienā maršrutā – gan Jāņa Ulmja savvaļas augu funkcionālo kolekciju, gan Emīla Melngaiļa muzeju un citas interesantas vietas.

Viesu nams «Rakši» atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Protams, neviens nelaidīs garām iespēju satikties ar kamieli, lamu vai alpaku, turklāt kopā ar lamām cilvēki var doties izcilā pastaigā, pēcāk var makšķerēt foreles, pērties pirtī, plostot pa Gauju. Labi, nav jau kamielis nekāda vietējā bioloģiskā daudzveidība, bet visiem «Rakšos» ļoti patīk. Varu paslavēt savus kaimiņus, ka viņi neļauj viesiem rīkot zaļumballes līdz rīta agrumam, bet, ja nu tā gadās, saskaņo trobeli ar kaimiņiem.

Bioloģiski saimniekojošās zemnieces Gunitas Virkas saimniecība «Mauriņi» atrodas Veclaicenes pagastā, pie pašas Igaunijas robežas, bet saimniece atzīst, ka igauņi nemaz tik bieži šajā minizoodārzā neiegriežas. Tomēr esot uzsāktas cerīgas sadarbības sarunas ar kaimiņvalsts tūrisma organizatoriem par vienota ekotūrisma maršruta izveidi.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Lauku tūrisms jaunu iespēju laikā

Anitra Tooma;
autores foto


Ekonomiskās grūtības skar it visas jomas, arī lauku tūrismu. Tomēr asociācijas «Lauku ceļotājs» prezidente Asnāte Ziemele Latvijas lauku tūrisma gadskārtējā konferencē visus iedrošināja, ka šī nav krīze, bet gan jaunu iespēju laiks. Cilvēki vieglāk atteiksies no tālajiem ceļojumiem un vairāk apceļos dzimto zemi. Bet saimniekiem jābūt gataviem piedāvāt ne tikai ērtu gultu un labu pirti, bet arī piedzīvojumus un emocijas. Lielas aizdomas, ka samazināsies darījumu tūrisma apjomi, iespējams, ka iestādes šovasar nerīkos darbiniekiem sporta spēles un citus pasākumus, ko bija ieradušas slēpt zem nosaukuma «izbraukuma seminārs».

Izstādē «Balttour 2009» Ķīpsalā Latvijas ceļotājus pie sevis ļoti aktīvi un profesionāli vilināja Igaunijas un Lietuvas tūrisma uzņēmumi. Bagātīgs bija arī kaimiņvalstu reģionu tūrisma piedāvājums ģimenēm, ekotūrisma un lauku labumu mīļotājiem. Mūsu kaimiņvalstu mārketinga aktivitātes gan izstādē, gan ārpus tās liecina, ka ceļotāji no Latvijas ir kļuvuši par nozīmīgu mērķauditoriju. Arī es ļāvos kārdinājumam un devos uz burvīgu SPA kūrortu Ziemeļigaunijā, un nenožēloju ne mirkli.


Pie kaimiņiem lētāk

Nav noslēpums, ka daudzi tūrisma pakalpojumi Lietuvā un Igaunijā jau iepriekšējos gados bija lētāki nekā Latvijā; šajās valstīs drastiski – no 5% uz 20% – nepacēla PVN nodokli tūrisma pakalpojumiem, tāpēc ekonomiskās lejupslīdes situācijā tā varētu būt viena no priekšrocībām, piesaistot ceļotājus no Latvijas. Mums tagad vēl nopietnāk jāstrādā, lai tūrismam salīdzinoši grūtajos laikos nepazaudētu vietējo tirgu. Gan valsts, gan reģionu, gan uzņēmumu līmenī ir profesionāli jāstrādā, lai arī nākotnē mudinātu lietuviešu un igauņu tūristus ceļot un tērēt naudu Latvijā. Sarunā ar kempinga «Sniedzes» saimnieku Eiženu Kanski uzzināju, ka jau pagājušajā vasarā šajā kempingā bieži viesi bijuši igauņi, kas apgalvojuši, ka savā zemē visu jau redzējuši, tagad jāskatās tālāk. Līdzīgas izjūtas ir man, sapņojot par iespējamajiem braucieniem šovasar, – Latvija jau apgūta, bet tā gribas izzināt Igauniju un Lietuvu!

Pievilināt ar dabas jaukumiem

Ceru, ka šajā sezonā diez vai kāds viesu nama saimnieks uzdrošināsies cenas vēl paaugstināt. Tās varētu noturēties iepriekšējā līmenī tikai jūlijā un augustā, jo daudzu viesu namu saimnieki lepojas, ka šis laiks jau ir rezervēts ziemā. Protams, var jau minēt argumentu, ka Latvijā viss ir dārgāks nekā citās ES valstīs, toties Latvijā ir daudz neskartāka daba nekā Vācijā vai Nīderlandē. Bet – vai civilizācijas nogurdinātie iedomāsies par to piemaksāt? Vai uztvers šos jaukumus līdzīgi kā banānu republiku nolemtību – nabagam nabaga alga? «Piekūnu» saimnieks Pēteris Ločmelis no Gaiziņkalna dabas parka necer, ka pliku dabu jeb pastaigu pa mežu kādam izdosies pārdot, bet, ja ceļā kopā ar viesiem dosies arī pats saimnieks, kurš mācījies par vides gidu, tad piedzīvojums ir garantēts. Un tad viņš ciemiņiem parādīs dažādus augus, palīdzēs apjaust akmeņu spēku, ieraudzīt dzīvnieku pēdas, baudīt avotu enerģiju un vakarā nodos profesionālas pirtnieces rokās. Vesels piedzīvojums!

Arī asociācija «Lauku ceļotājs» nolēmusi daudz spēka un intelektuālā potenciāla veltīt, lai tūristiem atklātu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) jaukumus. Jau šogad tiks izstrādāti jauni tūrisma produkti Ķemeru nacionālā parka teritorijā un Slīteres nacionālajā parkā, tiek gatavots tūrisma ceļvedis pa Baltijas nacionālajiem parkiem. Tomēr pagaidām tūrisma saimniecības savās mājaslapās internetā īpaši neizceļ to, ka atrodas ĪADT, kaut katra ceturtā piektā Baltijas tūristu mītne atrodas tieši šādās teritorijās, bet pārējās – tikai dažu desmitu kilometru attālumā. Lielākoties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāji negatīvi uztver dažādos ierobežojumus šajās teritorijās, nevis cenšas gūt maksimālu labumu un prieku. Bet jau tagad, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieki tūrisma mītņu saimniekiem piedāvā savu palīdzību vienota stila informatīvo stendu sagatavošanai un konsultē par dabas vērtībām.

Ideāli, ja tūrisma mītņu saimnieki sadarbotos gan ar ĪADT administrācijām, gan savu pašvaldību, jo tikai tad viņi paši saprastu, cik bagātā vietā dzīvo, iesaistītos dabas aizsardzībā un tiktu reklamēti arī ĪADT un pašvaldības mājaslapās. Arī es esmu uz savas ādas izjutusi Gaujas nacionālā parka rūpes, kaut neesmu viesu nama saimniece: aizpērn GNP darbinieki uzklausīja manas domas, kā pilnveidot Kvēpenes dabas takas, jo kurš gan cits labāk pārzina tūristu ieradumus nekā es? Man izdevās iedvesmot projekta autorus atturēties no liekām būvēm, bet naudu tērēt tikai ceļa rādītāju izvietošanai, kāpņu būvei pilskalna galā, lai tūristi neveicina augsnes eroziju, un uzbūvēt ateju tur, kur parasti cilvēkus izlaiž autobuss, tagad vismaz papīri nemētājas mežā. Biologi man ir parādījuši, kur aug īpaši aizsargājami augi, taču es nevedu visus tos apskatīt, kā līdz šim salasu atkritumus un ziņoju GNP mežsardzei, ja tūristu takai pāri pārkritis resns stumbenis, jo pati kokiem, kas atrodas valsts mežā, klāt ķerties nedrīkstu. Tā mēs visi draudzīgi sadarbojamies, un labais rezultāts ir tāds, ka cilvēki brauc uz Kvēpeni un saudzīgām kājām min šo skaisto zemi.

Labumi, ko sniedz ĪADT statuss:

  • tīrāka un klusāka vide;
  • civilizācijas maz ietekmēta ainava;
  • veselīgāki produkti;
  • daudzveidīga ainava, iespēja redzēt retas sugas un biotopus;
  • labāka tūrisma infrastruktūra;
  • iespēja sadarboties ar aizsargājamo teritoriju administrācijas darbiniekiem, labiem speciālistiem dabas aizsardzības jomā.

Idejas, kā piesaistīt Baltijas valstu tūristus:

  • mājaslapā izveidot sadaļu ne tikai angļu, bet arī krievu valodā;
  • pieminēt, ko atbraucējs vēl var apskatīt konkrētajā apkārtnē;
  • savā mājaslapā izvietot saites uz tuvākajām ĪADT, kā arī citām konkrētā rajona mājaslapām;
  • pakalpojumu cenas norādīt ne tikai latos un eiro, bet arī litos un kronās. •