Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Leduskritumi, pazemes muzejs un pirts prieki Ziemeļigaunijā

Anitra Tooma; autores foto

Kad Latvija apceļota krustu šķērsu, kad diži tālu braukt negribas, tad Igaunija ir īstā valsts, ko iepazīt pamatīgāk, it īpaši cilvēkam ar igaunisku uzvārdu. Jau sen ilgojos apskatīt Ziemeļigaunijas stāvo glinta krastu, avotus, kas krīt no milzīga augstuma un sala laikā rada brīnišķas dabas skulptūras – leduskritumus. Šo sapni piepildīt jo īpaši veicināja Jura Smaļinska raksts, kas publicēts «Vides Vēstu» 2006. gada janvāra numurā (Ceļojums gar Ziemeļigaunijas glintu), kā arī Latvijas dabas pētnieku un vienkārši mīļotāju skaistās fotogrāfijas, ko ik pa laikam apskatu portālā http://www.draugiem.lv.

Brauciena maršruts:

Rīga–Valka–Tartu–Peipusa krasts–Jehvi–Toila ~ 400 km

Kāpēc apceļot Ziemeļigauniju
Izcili dabas skati.
Labi autoceļi un veloceliņi, ērtas norādes.
Produkti un pakalpojumi pat par ceturtdaļu lētāki nekā Latvijā.
Var sazināties arī krievu valodā.

Rītausmā sēdāmies mašīnā, brokastlaikā jau bijām Valkā, pēc pusstundas – Otepē. Tartu veicu rituālo kāpienu Toome kalnā, pēcāk apsveicinājāmies ar dižo Peipusu. Jehvi drošības labad lielveikalā iepirkām našķus un ko stiprāku, jo karte liecināja, ka mūsu ceļa mērķis Toila ir mazs miestiņš, tāpēc prognozēju, ka veikalu būs maz un tie paši brīvdienās slēgti. Pēc 400 veikli nobrauktiem kilometriem agrā pēcpusdienā ieradāmies «Toila SPA Hotell», kur izbaudījām tukšo ziemas mēnešu izcili lēto piedāvājumu: pirtis, baseini un trenažieru zāle bez laika ierobežojumiem, barošana kā uz kaušanu trīs reizes dienā un, protams, naktsmājas – tas viss par Ls 75 uz diviem. Dienas gaišajā laikā apguvām Igaunijas dabu, pievakarē pēc vakariņām, kaut gribējās vien bezspēkā iekrist migā, ienirām turku pirts tvaikos, un spēki atgriezās.


Klints, no kuras gāžas Kāsikvēlijas strauts, ir 54 m augsta. Dabas tēlniecības cienītājiem ir iespēja nokāpt iepretī ūdenskritumam, kas ir ap 20 m augsts. Īpaši skaisti te ir sala laikā, kad krītošais ūdens sasalst lielās lāstekās, un pavasara palu laikā. Taču jārēķinās, ka leduskrituma dižums nav prognozējams, jo ir atkarīgs no sala un atkušņu mijām, bet siltajā laikā – no nokrišņu daudzuma. Te salīdzinājumam: Valastes leduskritums 2009. gada 28. februārī un tā paša gada 8. martā.

Iedomājieties šādu ainu: pie sanatorijas mūsu pašu Cīrulīšos, Baldonē vai Tērvetē mūsdienās stāv aptuveni 100 automašīnu... Neticami? Toila ir tieši tāds mazs miestiņš, un uz turieni brauc ne tikai igauņi, bet arī skandināvi un krievi. Visvairāk izbrīnīja tas, ka Krievijas pilsoņi var aizbraukt līdz Narvai, bez lielām pūlēm nopirkt Igaunijas vīzu nedēļai un sanatorijas autobuss viņus atgādā uz Toilu. Kā teica igauņi, kaut valstī ir krīze, tā nav manāma 50 km attālumā no robežas. Taču igauņus Krievzemē gan tik viegli nelaižot.

Noderīgas adreses tīmeklī:
degakmens raktuvju muzejs http://www.kaevanduspark.ee;
rehabilitācijas centrs «Toila SPA»: http://www.toilaspa.ee;
līdz 19. aprīlim ļoti izdevīgs un lēts piedāvājums. •