Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Aizslēposim pēc avotkresēm»

Selga Amata, Rūta Bērziņa-Bērzīte
SIA «Trīsdesmit seši»

Izcila grāmata! Milzīgs prieks, kad satiekas gudra zāļu sieva un lieliska žurnāliste. Grāmata iedvesmo pastiept roku un ar pateicību ņemt no Latvijas dabas, ko tā mums sagatavojusi, vien esam slinki sevi tā apdāvināt. Cilvēks nav radīts slimošanai un ciešanām, bet gan veselībai un priekam. Bioloģijas zinātņu doktore Rūta Bērziņa-Bērzīte apgalvo, ka Latvijā aug aptuveni 300 ēdamu augu. Nav ko čammāties! Pavasaris ir klāt – liec vēderā avotkreses, zaķkāpostus, māllēpju ziediņus, pumpuriņus. Civilizācijas kaitējumam un lielveikalos nopērkamajai barībai pretī var stāties vien tas, kas vēl pirmatnējā spēka pilns. Grāmatā iedvesmojošs stāsts, ko labu un ēdamu atrast dabā katrā gadalaikā. Tagad vēl laiks pasūkāt kādu lāsteku, tad jābauda kļavu, bērzu un vīnogulāju sula. Kad pumpuri riešas, ēd priežu, liepu, bērzu, kļavu, apšu un upeņu pumpurus. Dabai mostoties, viss ir spēka pilns, pietiek ar mazumiņu!

Kā ēdīsi, tā dzīvosi.

  1. Pusei tava ēdiena porcijas jābūt graudaugiem, dārzeņiem un zaļumiem – dažādu krāsu salātiem, pumpuriem un lapām.
  2. Savvaļas augos viss vērtīgais ir pietiekamā koncentrācijā un pareizās proporcijās.
  3. Ēdienam jābūt daudzkrāsainam.
  4. Importētos un sezonai neraksturīgos augļus un dārzeņus atstāj garšas ziņkāres apmierināšanai, jo to bioloģiski aktīvo vielu sastāvs maz piemērots mūsu reģiona cilvēkiem.
  5. Pašu audzēti augi ir vērtīgāki, jo ir uz viena energoinformatīvā viļņa ar kopēju.
  6. Labāk iztiec ar malku ūdens, bet neēd kopā ar cilvēku, kas tev nevēl labu.
  7. Nedēļas laikā salātos centies apēst visu varavīksnes krāsu augus.
 
 

«Garšīgi un veselīgi»

Vanda Davidanova, Margarita Guseva
«Lauku Avīzes» tematiskais izdevums

Slow food slavinātāja Mārtiņa Rītiņa iedvesmotais izdevums iepazīstina ar tā saukto lēno ēdienu, kas nu jau konkurē ar fast food jeb ātrajām uzkodām. Ar saukli «Kas var būt labāks par šo?» mācāmies, kā izvēlēties vērtīgākos un gardākos augļus, dārzeņus, sierus, maizi, gaļu, olas, zivis. Un tad autores mūs iepazīstina ar Mārtiņa Rītiņa uzticības personām – viņaprāt, labākajiem zemniekiem, lopkopjiem, siera meistariem, senā kulinārā mantojuma sargātājiem. Lai gan ne visi izdevumā cildinātie lauku ļaudis var lepoties ar bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātiem, viņi visi apgalvo, ka saimnieko zaļi. Ceru, saimnieki zina, ko runā, un viņu darbi saskan ar vārdiem. Izdevumā daudz recepšu iedvesmai. Nežēlo latu, noteikti iegādājies, izlasi un tad noliec rokas stiepiena attālumā.

 
 

«Kā ēdīsi, tā dzīvosi»

Džiljena Makīta
«Zvaigzne ABC»

Lai gan grāmata izdota jau pirms pāris gadiem, tagad ir īstais brīdis to nopirkt, jo izdevniecība agrāk izdotās grāmatas ik pa laikam noceno. Džiljena Makīta aizrautīgi stāsta, kā pēc organisma funkciju izpausmēm apjaust, kas kaiš. Apskati mēli, galvu, rokas, kājas, vēderu, daudz noderīgas informācijas gūsi, ielūkojoties podā. Un tad izvēlies – turpināsi pats sev rakt kapu ar karoti vai beidzot sāksi gudri ēst. Jau tagad tev noderēs apjausma par zaļajiem superproduktiem – lucernas, miežu vai kviešu graudiem –, ko vari sākt diedzēt jau rīt. Grāmatas iedvesmota, es tagad diedzēju lucernu, kā ierādīja zāļzinis Jānis Ulmis. Vakarā apleju sēkliņas ar atdzesētu vārītu ūdeni, no rīta nokāšu un ļauju, lai dīgst. Ik pa laikam apmaisu un apsmidzinu ar ūdeni. Ēdu ar pateicību un ilgi košļāju.

 
 

«Derīgie augi»

Niko Fermēlens
«Zvaigzne ABC»

Enciklopēdijā, ko Latvijā izdod jau otro reizi, aprakstīti vairāk nekā 600 pasaules augi, ko var izmantot ne tikai veselības uzlabošanai, bet arī krāsošanai un ošņāšanai. Diez vai šī varētu būt tava vienīgā grāmata par augiem, bet viena no daudzajām noteikti. Mani pārsteidza informācija, ka ir četras smaržīgo kalmju Acorus calamus populācijas un eļļa, ko iegūst no Eiropas un Āzijas kalmēm, satur kancerogēnu vielu asaronu, tāpēc eļļu var iegūt vienīgi no Amerikas un Sibīrijas kalmēm. Ja līdz šim domāju, ka salicilskābi, no kuras iegūst aspirīnu, agrāk ieguva tikai no balto vītolu mizas, kas vākta pirms lapu plaukšanas, tad no šis enciklopēdijas uzzināju, ka salicilskābi satur arī vīgriezes. Enciklopēdijā aprakstīti arī augi, kas mūsu klimatiskajā zonā neaug, tos šeit ieved, arī tādi, par kuru eksistenci pat nenojautu.

 
 

«Dārza augi»

Klāss Nordhauss
«Zvaigzne ABC»

Vēl viena atkārtoti izdota enciklopēdija par augiem. Te atradīsit informāciju par aptuveni 1200 kokiem, krūmiem, arī rozēm, vīteņaugiem, ziemcietēm, sīpolaugiem, viengadīgiem un divgadīgiem augiem, kā arī tādiem, kas audzējami telpās. Tāpēc arī katram augam autors veltījis ne vairāk par desmit teikumiem. Tulkotājam ir krietni nācies nopūlēties, lai atrastu ziņas par šo augu ziemcietības spējām Latvijā. Šo faktu arī novēlu ņemt vērā ikvienam, kurš gatavojas izdot krietnu naudas summu par kādu aizjūru retumu.

 
 

«Dievu dārzs»

Džeralds Darels
«Nordik»

Tajā vakarā, kad nolēmu izlasīt šo grāmatu, biju visbēdīgākajā noskaņojumā šogad. Bet pēc stundas ar asarām acīs smējos par mazā Džeralda bērnu dienu gaitām Korfu salā. Kad nemainīgi jautrā prātā tiku līdz pēdējai lappusei, man sava dzīve jau šķita viena lustīga padarīšana, izsmējos arī par to. Tā arī nesapratu, vai biju šo grāmatu lasījusi, jo neizdzēšamā bērnības piemiņā palikusi tikai grāmatas «Mana ģimene un citi zvēri» noskaņa.

Varbūt arī Latvijā aug kāds zēns, kurš tikpat uzmanīgi vēro dabu, stiepj mājās dzīvnieku mazuļus, cīnās ar pārējo ģimenes locekļu piktošanos par beigtiem zvirbuļiem, kas glabājas saldētavā kopā ar karbonādēm, jo jābaro pūčulēni... Man šķiet, ka vismaz divus tādus tīrradņus es pazīstu, tikai žēl, ka šiem puišiem bērnība nav tik bezbēdīga un saulaina kā Džeraldam, kura ģimene varēja nodarboties ar nesteidzīgu dzīves baudīšanu, nebēdājot par naudas pelnīšanu.

 
 

«Izcelšanās noslēpumi»

Guntis Kavacs
«Pētergailis»

Guntis Kavacs
«Pētergailis»

Vai pamanījāt ziņu, ka šā gada 12. februārī bija Darvina 200. dzimšanas diena? 2009. gada 24. novembrī apritēs 150 gadu, kopš izdota Čārlza Darvina «Sugu izcelšanās», kas līdz ar Kopernika un Ņūtona sniegumu kļuvusi par zinātniskās ainas pamatakmeni. Šogad pasaulē izdod simtiem, pat tūkstošiem grāmatu par darvinismu, bet Latvijā dienas gaismu ieraudzījusi tikai viena – bioloģijas doktora Gunta Kavaca sarakstītā. Autors man mazsaprotamā veidā, ņemot talkā hronoloģiju no 4004. g. p. m. ē. līdz 1997. gadam, skaidro evolucionārās domas attīstību gan pirms, gan pēc Darvina grāmatu iznākšanas, kā arī sintētiskās evolūcijas teorijas un ar to saistītās ģenētikas galvenās tēzes.