Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Lasītājs jautā

 

Salas pamatskolas 9. klases skolnieces Ligita Skaba, Santa Gribuste un Velta Rubine interesējas par to, kur likt nederīgos dzīvsudraba termometrus. Meitenes savā pagastā veikušas aptauju un secinājušas, ka ir daudz cilvēku, kurus uztrauc šis jautājums. Tādēļ to, kur likt nederīgos termometrus, vaicājām AS «BAO» speciālistiem.

Rīgā vecos dzīvsudraba termometrus iespējams nodot bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos. Bīstamo atkritumu pieņemšana no iedzīvotājiem Rīgā ir bez maksas, un to veic speciālos bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos, kas izvietoti:

  • Duntes ielā 13, «SN Gāze» gāzes uzpildes stacijā;
  • Daugavgrīvas ielā 31, «Eko Gāze» gāzes uzpildes stacijā;
  • Vienības gatvē 115a, «Eko Gāze» gāzes uzpildes stacijā;
  • Ciema ielā 3, «Eko Gāze» gāzes uzpildes stacijā;
  • kā arī Getliņu atkritumu savākšanas poligonā – šķiroto atkritumu savākšanas laukumā.

Pieņemšanas punktu darba laiks: katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00.

Mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem ir jāvēršas pie sava atkritumu apsaimniekotāja.

Brīdinājums! Ja termometrs saplīsis, tas jāieliek aizvākotā stikla burkā. Ja dzīvsudrabs izbiris, ar zilo graudiņu šķīdumā samitrinātu lupatu savāc izklīdušo dzīvsudrabu, lupatu vēlams iegremdēt traukā ar kālija permanganāta šķīdumu. Dzīvsudrabs oksidēsies un pamazām pārvērtīsies nekaitīgā savienojumā. Kālija permanganāta vietā var izmantot arī ūdeņraža pārskābi.

Jāpiebilst, ka no šā gada 3. aprīļa dzīvsudraba termometru pārdošana aptiekās ir aizliegta. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 25. aprīļa noteikumiem par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem un 2007. gada Eiropas Parlamenta direktīvu, kuras mērķis ir samazināt dzīvsudraba daudzumu un nokļūšanu sadzīves atkritumos. Pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un Eiropas Parlamenta direktīva neattiecas uz dzīvsudraba termometru lietošanu ārstniecības iestādēs un fiziskām personām, ja tie iegādāti līdz 2009. gada 3. aprīlim.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra norāda, ka bez temperatūras mērīšanas iespējām iedzīvotāji nepaliks. Jau tagad aptiekās ir nopērkamas teststrēmeles, kā arī elektro-niskie termometri un termometri ar spirta skalu. •

 

Labdien!

Drīz izplauks lapas. Droši vien tāpat kā katru gadu uz lapām kokiem, kas aug pie manas mājas, parādīsies dažādi izaugumi. Vai tā ir kāda slimība? Ja ir, kā ar to cīnīties? Varbūt tās ir tā sauktās pangas? Kas atrodas pangās?

Ausma

Atbild Ilmārs Tīrmanis

Visticamāk, tās tiešām ir pangas. Zināmā mērā pangainību var uzskatīt par slimību, taču kokiem tā lielu ļaunumu nenodara. Pangas rada posmkāju tipa dzīvnieki – zirnekļveidīgie un kukaiņi.

Pangērces, kā jau liecina nosaukums, ir ērces – zirnekļveidīgo klases pārstāvji. Pangērces ir īpašas ne tikai ar to, ka barojas ar augu sulu, tādējādi izraisot augu lapās pārveidojumus, bet arī ar to, ka, atšķirībā no citām ērcēm, viņām visās postembrionālajās attīstības stadijās (gan kāpura, gan nimfas, gan imago stadijā) ir tikai divi kāju pāri, tātad tikai četras kājas. Citām ērcēm kāpura stadijā ir trīs kāju pāri, bet nimfas un imago jeb pieauguša dzīvnieka stadijā četri kāju pāri.

Latvijā mīt krietni vairāk par 100 pangērču sugām. Liela daļa no tām pārziemo nobirušo lapu pangās. Starp citu, pangērču bojātās lapas priekšlaikus nobirst, tātad, ja vēlaties tās vākt, lai iznīcinātu, pangainās lapas meklējiet pašā apakšā, zem citām – vēlāk nobirušajām – lapām. Pavasarī tas ir sarežģīti, bet nav neiespējami.

Pangodiņi ir kukaiņi – divspārņi – trausli, nelieli, var pat teikt sīki odiņi ar relatīvi garām, tievām kājām. Mūsu faunā tie dāsni pārstāvēti – pangodiņu sugu skaits Latvijā rēķināms vairākos simtos. Tomēr, neraugoties uz dzimtas nosaukumu, pangu veidošanos uz augiem izraisa tikai daļa pangodiņu sugu. Pangas rodas šo odiņu kāpuru bojātajās augu daļās. Pangodiņi ir tā sauktie monofāgi – katras sugas jaunā paaudze apdzīvo tikai noteiktu sugu augus. Bezmaz katrai lapu koku sugai ir savs pangodiņš, dažu sugu kokiem – ne viens vien. Katras odiņu sugas kāpuru radītās pangas ir ļoti specifiskas, pēc tām var pazīt konkrēto kukaiņa sugu.

Panglapsenes – plēvspārņu kārtas kukaiņi. Mazi (1-5 mm) un samērā maz izpētīti kukaiņi. Lielākā daļa zināmo Latvijā sastopamo sugu ir fitofāgas. Pangu veidošanos ierosina to kāpuri. Lielākā daļa panglapseņu sugu iecienījušas ozolus. Lielās (diametrs 1,5-2 cm) lodveida pangas ir ziemošanas un attīstības vieta vienai no daudzajām ozolu panglapseņu sugām, precīzāk sakot, šīs sugas sieviešu dzimuma kāpuriem. •