Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4594 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kokvilnas baisā, bet patiesā seja

Laura Siliņa


ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 2009. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko dabīgās šķiedras gadu. Tātad ir īstais laiks sumināt linus, kaņepes, kokvilnu, vilnu, zīdu un bambusu. Bet vai tu zini, kā audzē kokvilnu un kādu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību atstāj šis par veselīgu un dabīgu uzskatītais materiāls?

Kokvilna nodrošina aptuveni pusi no visa globālā pieprasījuma pēc šķiedrām. To audzē gandrīz 70 valstīs visā pasaulē, bet visvairāk ASV, Ķīnā, Indijā, Pakistānā, Uzbekistānā un Turcijā. Tās audzēšana ir ievērojams ienākumu avots miljoniem fermeru un dod milzīgu ieguldījumu daudzu attīstības valstu ekonomikā.


150 gramu ķimikāliju vienam T-kreklam

Kokvilnas audzēšanas platības nav daudz mainījušās kopš 1930. gada, bet iegūtās produkcijas apjomi, pateicoties intensīvai ķimikāliju lietošanai, apūdeņošanai un tam, ka pa šo laiku selekcionētas vieglāk audzējamas šķirnes, palielinājušies trīskārt. Tradicionālā kokvilna piesaista ļoti daudz kaitēkļu, un to apkarošanai izmanto lielu daudzumu vistoksiskāko insekticīdu. 25% pasaulē saražoto insekticīdu iepērk tieši kokvilnas audzētāji. Saskaņā ar Ilgtspējīgas kokvilnas projekta (Sustainable Cotton Project) datiem, uz viena T-krekla izgatavošanai nepieciešamo kokvilnas daudzumu tiek izmantots aptuveni 150 g dažādu ķīmisku vielu: pesticīdi, minerālmēslojums, apstrādes ķimikālijas, krāsvielas... Ķīmiskie blakusprodukti paliek ne tikai gatavajā apģērbā, lielā daudzumā tie nonāk arī ekosistēmās kopā ar notekūdeņiem un kā atkritumi no pārstrādes procesa. Intensīvā insekticīdu un citu toksisku ķīmisku vielu izmantošana kokvilnas audzēšanā ir izraisījusi ne tikai nopietnas vides, bet arī cilvēku, jo īpaši laukstrādnieku, veselības problēmas, kā arī putnu un zivju bojāeju. Īpaši aktuāli tas ir mazattīstītajās valstīs, kur tiek saražota lielākā daļa apģērbu un kur vides aizsardzība faktiski tiek ignorēta.

Visķimizētākā kultūra pasaulē

Uztraukumu rada ne tikai kokvilnas audzēšanā izmantoto ķimikāliju daudzums, bet arī tas, ka izaudzētā šķiedra pēc tam tiek rūpīgi apstrādāta ar citām kaitīgām vielām. Mirdzoši balto krāsu kokvilna iegūst balināšanas procesā – šķiedru apstrādā ar hloru saturošām ķimikālijām, kas gādā par dioksīnu rašanos. Kokvilnas krāsvielu sastāvā ir ne mazums toksisko smago metālu, piemēram, varš, hroms u. c., kas netiek pilnībā izmantoti, jo kokvilnai piemīt dabiska izturība pret krāsvielām. Līdz ar to aptuveni puse šo kaitīgo vielu nonāk pazemes ūdeņos, upēs un augsnē.

Pēcapstrāde ir pēdējais solis kokvilnas pārstrādes procesā, un tad arī notiek pēdējo «dabisko» šķiedru palieku noklāšana ar spēcīgām ķimikālijām. Kokvilnas izstrādājumi bieži tiek apstrādāti ar karbamīda formaldehīda produktiem, lai mazinātu saraušanos un burzīšanos. Kokvilnas šķiedrai dabiski piemīt spēja absorbēt vielas un sildīt, līdz ar to apstrādes ķīmiskās vielas kokvilnas šķiedrās tiek it kā ieslēgtas. Audumam sasilstot, šīs ķīmiskās vielas izplešas un tiek saistītas šķiedrās, lai nepieļautu to izkļūšanu mazgāšanas vai ķīmiskās tīrīšanas laikā. Cilvēkiem, kuri vēlas izvairīties no ķimikālijām, būtu ieteicams nevalkāt apģērbu, kas ražots no «smaržas atgrūdoša», «neburzīga», «nedegoša», «antibakteriāla», «antistatiska» vai citādi viegli kopjama un «anti...» auduma.

Kokvilnas audumu «vieglo» kopšanu panāk, izmantojot bīstamas ķīmiskas vielas, no kurām lielāko daļu izmazgāt nav iespējams. «Jauno drēbju» smarža – un tāda piemīt lielākajai daļai parasto kokvilnas izstrādājumu – ir no pēcaptstrādē izmantotajām ķīmiskajām vielām.

Kā ietekmē valkātāju?

Uzvelkot apģērbu, kas šķiedru pārstrādes procesā ir bagātīgi noklāts ar bīstamām un toksiskām vielām, tu savu ķermeni burtiski ietin toksiskā līķautā; ir jārēķinās, ka ķīmiskās vielas ar asinsrites starpniecību caur ādu nonāks visā ķermenī – arī iekšējos orgānos. Zīdaiņi un bērni tādā veidā tiek ietekmēti vēl vairāk, jo viņi drēbes bieži vien bāž arī mutē.

Ikviena cilvēka ķermenis ir absorbējis vismaz 250 sintētisku vielu. Pasaules Dabas fonds uzsver, ka nevienai no asinīs atrastajām mākslīgajām vielām vispār nevajadzētu būt cilvēka organismā. Pierādīts, ka, sasniedzot noteiktu koncentrāciju, tās bojā reproduktīvo sistēmu un smadzenes, izraisa alerģijas, audzējus, kā arī daudzas citas saslimšanas. Mūsdienās bērni jau piedzimst ar piesārņotām asinīm un saņem sintezētās vielas kopā ar mātes pienu. Ķīmiski apstrādāta apģērba un neorganisku pamperu lietošana mazuļiem varbūt sevišķi bīstama – plānā, maigā ādiņa daudz labāk uzsūc ķīmiskās vielas, turklāt bērna imūnsistēma vēl nav pietiekami nobriedusi, lai cīnītos pret ķīmiskajiem uzbrukumiem jau dzīves pirmajās stundās.

Zaļā alternatīva

Intensīvajā lauksaimniecībā izmantoto ķimikāliju ietekme ir tik nopietna, ka pēdējos gados ievērojami pieaugusi vēlme mainīt audzēšanas paņēmienus. Savu zemi un veselību negandēt vēlas audzētāji, arī tekstilrūpniekiem aizvien lielākas galvassāpes un izdevumus sagādā pilnvērtīga vides prasību ievērošana. Turklāt pircēji kļūst gudrāki un prasīgāki un vēlas iegādāties veselībai nekaitīgas preces, arī audumus.

Sertificētas, bioloģiski audzētas kokvilnas ražošanā neizmanto ne pesticīdus, ne mākslīgo mēslojumu; netiek audzētas arī ģenētiski modificētās kokvilnas šķirnes. Pasaulē pazīstama arī «zaļā» kokvilna – to audzē tāpat kā parasto, tikai nebalina vai pārstrādes procesā neapstrādā ar bīstamām ķīmiskām vielām. Tā saukto pārejas laika kokvilnu audzē saimniecībās, kas trīs gadu laikā pāriet no intensīvās saimniekošanas uz bioloģisko un turpmāk vairs neizmanto pesticīdus un minerālmēslojumu.

Bioloģiskās kokvilnas tirgus

Bioloģiskās kokvilnas ražošanas sertifikāts piešķir ticamību gala produktiem, garantējot pircējam šķiedras dabisku izcelsmi un nodrošinot fermeriem, kuri uzsākuši organisku produktu ražošanu, augstāku darba samaksu. Sertificētie uzņēmumi regulāri tiek pārbaudīti, tiem jāsniedz skrupulozi un sīki pārskati par produkcijas ražošanā izmantotajām metodēm.

Latvijā pazīstams ir Eiropas ekomarķējums «Ekopuķīte», kas apliecina, ka konkrētais apģērbs vai apavi ir labāki gan videi, gan arī valkātājam. Šīs preces ražotas, izmantojot ūdeni taupošas metodes, tajos nav izmantotas kaitīgas krāsvielas, apdrukas krāsas un citi materiāli, tie labi saglabā formu un krāsu un kalpo ilgi. Izvēloties ar «Ekopuķīti» marķētu preci, tu vari valkāt modernu apģērbu un apavus, kas ražoti, saudzējot vidi visā aprites ciklā – sākot ar izejmateriālu iegūšanu līdz pat atkritumu izvietošanai.

Bioloģiski sertificētu kokvilnu pašlaik audzē 18 valstīs, bet vēl aizvien tā ir tikai niecīga daļa no visas kokvilnas ražošanas – mazāk nekā 0,1%. Lielākie ražotāji ir Turcija, ASV, Indija un Peru.

Pēdējā laikā vērojama tendence, ka bioloģiski audzētas kokvilnas izstrādājumiem uzmanību pievērš arī lielveikali un citi lieli uzņēmumi. Dažas apģērbu un tekstila kompānijas izrādījušas interesi pievienot nelielu daudzumu bioloģiskās kokvilnas parastajai, intensīvi audzētajai kokvilnai. Šādi projekti ir veicinājuši organiskās lauksaimniecības attīstību.

Latvijā bioloģiski audzētas kokvilnas izstrādājumi redzēti veikalos «Lindex», «Reserved», «Marks & Spencer», «The Earth Collection», «Dabas bērns», arī dažos interneta veikalos, piemēram, http://www.ekobebe.lv un http://www.lavandas.lv. •

Kokvilna ir it visur tavā ikdienā...

... biezā, mīkstā dvielī, kurā tu noslaukies pēc rīta dušas,

 

tavā mīļākajā T-kreklā un nodilušajos džinsos,

 

personīgās higiēnas precēs, piemēram, vatē uz ausu kociņiem, tamponos, paketēs,

 

tava bērna pamperos,

 

kokvilnas sēklu eļļa ir gandrīz visos našķos,

 

lopbarībā, ar ko tiek baroti liellopi, kuru gaļu tu ēd un pienu dzer,

 

gultas veļā, kurā tu ierušinies dienas beigās, lai dotos pie miera.