Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vides aizsardzības sistēma uz sabrukuma robežas

Oktobra sākumā vides ministrs Raimonds Vējonis brīdināja, ka jau veiktie un tuvākajā nākotnē iespējamie valsts finansējuma samazinājumi vides aizsardzības institūcijām paralizē un grauj ilgstoši un veiksmīgi veidoto Latvijas vides aizsardzības sistēmu, kā arī reāli draud Latvijai ar Eiropas Savienības sankcijām.

Vides aizsardzības sistēmā jau veikta drastiska restrukturizācija, no darba atlaisti 52% jeb 1000 strādājošo. R. Vējonis uzskata, ka vēl lielāks finansējuma samazinājums draud ne tikai ar vides aizsardzības sistēmas krahu, bet arī ar milzīgiem zaudējumiem valsts budžetam – dažādu tiesvedību, nerealizēto projektu un citu nodarīto postījumu dēļ.

Vides ministrijas pārziņā ir vairāku funkciju nodrošināšana, kuru veikšanu tieši nosaka Eiropas Savienības un starptautiskās saistības. Atsacīšanās no kādas funkcijas veikšanas var radīt finansiālas sekas Eiropas Kopienu Tiesas uzliktu soda sankciju veidā, kā arī var samazināt budžeta ieņēmumus, jo netiks apgūta finanšu instrumentos pieejamā nauda.

Izvērtējot un samazinot budžeta izdevumus katrai konkrētai funkcijai, valdībai ir jāņem vērā arī bāze, no kuras tiek izdarīts samazinājums. Vides ministrijai un tās padotības iestādēm tā jau gadiem ir vismazākā salīdzinājumā ar citām ministrijām. Turklāt Vides ministrijas iestādes veido vien 4% no kopējiem valsts pārvaldes izdevumiem.

Samazinot Vides pārraudzības valsts biroja finansējumu, kopējie zaudējumi Latvijas ekonomikā vismaz simtiem reižu pārsniegs it kā ieekonomētos līdzekļus. Finansējuma būtiska samazināšana neļaus Latvijas uzņēmējiem un pašvaldībām saņemt ES struktūrfondu līdzekļus, jo birojs ir vides jomā kompetentākā institūcija, kam obligāti jāvērtē un jāsniedz atzinumi par nozīmīgiem projektiem, kā to paredz ES ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva.

Divu regulu, deviņu direktīvu un Orhūsas konvencijas prasību neizpildes dēļ tiks sāktas pārkāpuma procedūras no EK puses, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, kā arī izraisīs daudzus papildu tiesu procesus Latvijā, kas ilgstoši neļaus īstenot nozīmīgus infrastruktūras attīstības projektus ostās, pašvaldību objektos, rūpniecībā.

Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā ir 85 000 ha zemes ar infrastruktūru (bilances vērtība ir 19 miljoni latu), par kuru jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jāveic meža ugunsdrošības pasākumi un citi neatliekami īpašuma un infrastruktūras uzturēšanas pasākumi. Finansējuma samazinājums dabas jomā radīs dabas pieminekļu, nacionālo parku un vispāratzītu dabas vērtību neatgriezenisku zaudējumu, jo nebūs iespējams nodrošināt pietiekamu kontroli un inspektoru darbu, nebūs iespējams uzturēt Latvijā atzītas dabas tūrisma infrastruktūras, piemēram, Līgatnes dabas takas un kopumā 414 km aprīkotus tūrisma maršrutus visā valstī, kas savukārt negatīvi ietekmēs lauku tūrismu.

Dabas aizsardzības pārvalde, īstenojot ES Biotopu un Putnu direktīvu prasības, veic ES nozīmes («Natura 2000») īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu. Par šīs funkcijas nepildīšanu finansiālas soda sankcijas no ES puses ir neizbēgamas.

Līdz ar finansējuma samazināšanu Valsts vides dienestam netiks nodrošināta vides aizsardzības un radiācijas drošības normatīvo aktu piemērošana, to skaitā kontrole. Normatīvajos aktos noteiktie Valsts vides dienesta uzdevumi reglamentēti ES direktīvās un regulās visās vides aizsardzības jomās, piemēram, gaisa kvalitātes nodrošināšana, ūdens resursu aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, rūpnieciskā piesārņojuma kontrole.

Iespējama vides stāvokļa pasliktināšanās un dabas resursu nelegāla izmantošana, jo, nespējot kvalitatīvi izvērtēt paredzamo darbību ietekmi uz vidi un neveicot kontroli, var prognozēt atkritumu nonākšanu vidē lielākā apjomā, ūdens piesārņošanu ar notekūdeņiem, neveicot pienācīgu attīrīšanu, nelegālu un neracionālu zemes dzīļu izmantošanu un zivju resursu ieguvi.

Jau veiktais dramatiskais budžeta dotācijas samazinājums VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» faktiski nozīmē iestādes visu funkciju pārtraukšanu, jo nav vairs iespējams segt kaut minimāli nepieciešamos infrastruktūras uzturēšanas izdevumus – aparatūru darbību, datu pārraidi, minimālo darbinieku skaitu ar minimālo algu. Tas nozīmē, ka pilnībā tiks pārtraukta prognožu izstrāde un brīdinājumi par bīstamām un stihiskām dabas parādībām un plūdiem.

Jārēķinās arī ar to, ka nāksies slēgt Vides laboratoriju un nebūs iespējams veikt nekādas analīzes ķīmisko avāriju gadījumā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijā tiks pārtraukts ūdeņu monitorings. Tā kā to veikt pieprasa arī ES direktīvas, attiecīga tiesvedība un sankcijas Latvijai ir neizbēgamas. Bez tam Vides ministrija atbildīga arī par Vides aizsardzības fonda darbības nodrošinājumu, Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūras, Radiācijas drošības centra darbības nodrošinājumu un citām funkcijām. •

 

Sagatavoja Gatis Pāvils