Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Par tīru piejūru

Šoruden, apsteidzot dižķibeles izraisītos totālās taupības plānus, pabeigti visi darbi, kas iecerēti Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Mirkli pirms «pēdējā brīža» no ES Kohēzijas fonda tika izcīnīti 85% no nepieciešamā finansējuma 40 izgāztuvju rekultivācijai, moderna atkritumu poligona «Janvāri», kā arī četru atkritumu pārkraušanas un šķirošanas staciju būvei. Tagad Jūrmalā, bijušajos Tukuma un Talsu rajonos izvietoti 366 divkonteineru atkritumu šķirošanas laukumi. Atliek vien ierādīt vietējiem iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas pamatprincipus, lai varētu teikt: nu vismaz desmitā daļa Latvijas ir sakopta un ir nodrošināts Eiropas Savienības izvirzītais uzdevums mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības tās pilsoņu vidū.

Tieši par šo ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu aizdomājos, staigājot pa izcili sakopto un kompakto poligonu «Janvāri» Talsu rajona Laidzes pagastā. Varam jau kaut desmit reižu paklanīties Rietumu virzienā no prieka, ka viņi devuši iespēju Latvijā iztērēt gandrīz 16 miljonus eiro Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai (projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 23 miljoni eiro). Bet! – Palūkosim, kas tad krājas poligonā, kādus atkritumus pārcilā šķirošanas līnijas strādnieku rokas... Tas pārsvarā ir ES un vēl tālākās zemēs ražoto produktu iepakojums! Tādēļ ir tikai normāli, ka piesārņotājs kaut netieši maksā gan par Latvijā iznīcināto pārtikas ražošanu un to, ka šās valsts iedzīvotāji kļuvuši atkarīgi no importa, gan arī par to, lai Latvijas meži netiktu piemētāti ar šā iepakojuma drazām, lai cilvēki nededzinātu sintētiskus materiālus ugunskuros un plītīs.

No Jūrmalas līdz Kolkai

Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra» apkalpo aptuveni 8% Latvijas teritorijas, taču blīvi apdzīvotu vietu, kur varētu ievākt pamatīgu atkritumu ražu, šeit ir maz – tikai varenā, bet grūti pārliecināmā Jūrmala ar sezonālu iedzīvotāju skaitu, kā arī Tukums, Talsi un Kandava. Pārējā teritorija ir samērā reti apdzīvota, vien vasarās piejūras ciemos dzīve kļūst rosīgāka. Tādēļ uz mazapdzīvotām vietām pēc atkritumiem dodas mazākas automašīnas – tās vākumu nogādā uz pārkraušanas stacijām, kur to pārkrauj lielās atkritumu pārvadāšanas mašīnās. Tās nešķirotos atkritumus aizved uz poligonu «Janvāri». Šķirojamie atkritumi tiek savākti 366 dalītās vākšanas punktos un pēcāk pāršķiroti Jūrmalā, Tukumā, Rojā vai nogādāti pie šķirotājiem «Janvāros». Tad tos nogādā uz pārstrādes uzņēmumiem. Poligonā, arī Tukuma un Jūrmalas atkritumu pārkraušanas staciju teritorijā, izveidoti kompostēšanas laukumi, kur nonāk lapas un zari no pilsētu parkiem un dārziem, trūdzemi pēcāk var pārdot apstādījumu ierīkotājiem.

Vārds «Janvāri» vides nozarē strādājošajiem nav svešs – jau 1997. gadā Laidzes pagastā tika atklāts pirmais atkritumu poligons Latvijā. Tas tagad piepildīts un rekultivēts. 2008. gada 4. jūnijā pārsimt metru nostāk jaunā poligona pamatnē tika iemūrēta kapsula, bet jau 2009. gada 26. augustā jaunais poligons svinīgi tika nodots ekspluatācijā.

Poligonā pieņem sadzīves atkritumus no Dundagas, Talsu, Rojas, Kandavas, Tukuma, Engures un Jaunpils novada, kā arī no Jūrmalas pilsētas. Projektētāji lēš, ka jaunatklātais poligons būs piepildīts pēc 20 gadiem.

Cieni atkritumu šķirotājus

Savu neuzņēmību ķerties pie atkritumu šķirošanas cilvēki joprojām piesedz ar melīgo argumentu: «Ko nu tur daudz šķirot! Viena tante teica, ka tos atkritumus saber vienā automašīnā – visus kopā! – un izgāž vienā čupā!» Tad atliek vien apvaicāties: vai šis teicējs var apgalvot, ka ir mācījies īpašos atkritumu šķirošanas kursos, kur viņam ierādīts, kā atšķirt dažādus plastmasu veidus, vai viņš ik pa laikam iepazīstas ar dažādu otrreizējo materiālu iepircēju prasībām? Ir brīži, kad labāku cenu piedāvā tikai caurspīdīgo PET pudeļu pārstrādātāji, – tad krāsainās pudeles tiek atlasītas un pārdotas par citu cenu. Ir makulatūras pārstrādātāji, kas nevēlas reciklēt dāsni lakotos žurnālus, ir brīži, kad pārstrādātāji negrib, ka pie makulatūras samestas olu bretes un tamlīdzīgi. Tāpēc visus iedzīvotāju šķirotos atkritumus pāršķiro!

AAS «Piejūra» pēc krietnām pārdomām izvēlējušies visekonomiskāko divu konteineru šķiroto atkritumu savākšanas modeli.

• Zaļajos konusveida konteineros liek izskalotu stikla taru. TARU! Jo vāzes, glāzes, spuldzes un arī logu rūtis, ko mazajā apaļajā caurumiņā nemaz nevar iebāzt, stikla konteinerā likt nedrīkst!

• Dzeltenajos konteineros liek saplacinātu citu pārstrādājamo iepakojumu, proti, izskalotas PET pudeles, polietilēnu jeb PE un papīru, kā arī metāla bundžas.

Sašķirotos atkritumus no zvanveida konteineriem saber atkritumu savākšanas mašīnā un aizved uz pāršķirošanas līnijām, kur siltā un labi vēdinātā telpā īpaši apmācīti atkritumu pāršķirotāji no visa tā lērumā izlasa otrreizējai pārstrādei piemērotos materiālus.

Lai piedalītos akcijā «Šķiro plastmasu un laimē!», dzeltenajā konteinerā jāizmet saplacinātas PET pudeles ar zīmīti, kurā norādīta akcijas dalībnieka kontaktinformācija. Lai piedalītos akcijās «Šķiro stiklu un laimē!» un «Nekrāj krāmus» uz otrreizējo izejvielu savākšanas punktu, kurš atrodas pretī veikalam «Kurši» Ventspils šosejas malā, jānogādā stikla tara vai nolietota elektroprece. Katru mēnesi tiks izlozēti trīs uzvarētāji; informācija būs pieejama nacionālā e-dienesta http://www.inbox.lv mājaslapas bannerī – http://vide.inbox.lv. •