Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Sigita darbnīcā «Koki» meža takā «Virši».

Darbnīcā «PaMežs».

Harijs darbnīcā «Dzīvnieki».

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Mežs ienāk pilsētā


Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra darbinieki ir izstrādājuši inovatīvu piedāvājumu – neformālās izglītības metodi «Mācāmies darot», kas gan skolēnus un pieaugušos, gan visu ģimeni iepazīstinās ar mežā notiekošajiem procesiem ne tikai teorētiski, bet arī praktiski – tieši mežā.

Meža gidu kustības dzimšanas diena ir 2008. gada 2. jūnijs, kad ar Meža attīstības fonda finansiālu atbalstu 12 Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra speciālisti tika apmācīti pēc vides gidu apmācību programmas, kura izstrādāta Latvijas–Dānijas kopprojektā VITILA (vides izglītotāju jeb gidu tīkla izveidošana Latvijā) un kļuva par Meža gidiem! Līdz šim notikuši 16 pasākumi dažādās Latvijas vietās, kuros piedalījušies aptuveni 2220 dalībnieki.


Gudri cilvēki saka: šī krīze cilvēkiem uzsūtīta, lai tie saprastu, ka ir izjaukta lietu kosmiskā kārtība un ka glābt no dižķibeles mūs var vien SAULES SPĒKS, ar ko es saprotu garīguma saglabāšanu, savas identitātes nenoliegšanu, latviešu tautai svarīgu ētisku vērtību nenoniecināšanu.

Pērn bioloģijas stundā man kāda skolniece jautāja: «Labi, skolotāj, tie ir zirņi! Bet kādas ir zirņu sēklas?» Tad es sapratu, cik tālu liela daļa pilsētas bērnu ir no dabas, no dārza darbiem, no meža pazīšanas un kopšanas. Nevarētu teikt, ka viņi to negribētu zināt, bet mēs, pieaugušie, esam tik ļoti pilsētnieciskojušies, ka pat nepiedāvājam viņiem iespēju augt saskaņā ar dabas ritmiem, redzēt un izjust to, kas lauku bērniem ir pašsaprotams. Ja skolasbērnam nav dzīvesgudra vectētiņa un vecmāmiņas laukos, tad skolotājam dabaszinību stundās ir pagrūti sniegt visaptverošas zināšanas. Tā kā nedēļas nogales pavadu Gaiziņa pusē, bieži esmu vērojusi apmācību centra «Pakalnieši» darbinieku atsaucīgo, izglītojošo pedagoģisko darbību. Esmu pārsteigta par Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Meža gidu interesantajām nodarbībām, par augsto atbildību, profesionalitāti skolu jaunatnes izglītošanā. Viņi ir īsti sava darba entuziasti, par ko pārliecinājušies bērni un skolotāji visos Latvijas novados.

Konsultējoties ar Meža gidu koordinatori Daci Iraids, nolēmām arī pamatskolas «Rīdze» skolēniem piedāvāt iespēju papildināt mācību stundās gūtās zināšanas, uzzināt ko jaunu un aktualizēt savu pieredzi par mūsu zaļo bagātību – mežiem. Bērniem bija iespēja darboties septiņās darbnīcās, kuras vadīja meža gidi no visas Latvijas. Skolēni un pedagogi bija pārsteigti, cik tālu ceļu agrajās rīta stundās viņi jau bija mērojuši: no Alūksnes, Madonas, Ventspils, Preiļiem, Kuldīgas, Talsiem, Tukuma, Ogres un Dobeles! Tas liecina par viņu ieinteresētību, savas pedagoga misijas apzināšanos.

Darbnīcā «Koki», kuru vadīja Astrīda un Sigita, bērni pārrunāja, kādas koku sugas sastopamas Latvijas mežos, uzzināja, kādas ir šo koku sēklas, pēc koksnes paraudziņiem mēģināja atminēt koka sugu, kā arī diskutēja par to lietderību un izmantošanu. Kopā ar jaukajām meža gidēm tika darinātas burvīgas rotas no kļavu lapām, un es brīnījos, cik ātri bērniem bija skaidri to veidošanas principi.

Darbnīcā «PaMežs» skolēni no augstajām koku lapotnēm pārcēlās uz meža zemāko stāvu, kur var ieraudzīt gan sūnas, gan ķērpjus. Dace un Guna rādīja ķērpju paraugus, stāstīja par augiem, kas ir mājvieta pašiem sīkākajiem meža iemītniekiem. Katra klase veidoja profesionāla florista cienīgu dekorāciju uz sūnu bumbām, izmantojot mežā atrodamās lapiņas, pļavā vai dārza nostūrī atrastu ziediņu. Skaisti! Tagad tās rotā klašu telpas.

Darbnīcā Augi» bērni mācījās pazīt meža augus, spēlēja loto, kura pamatā ļoti skaistas fotogrāfijas. Kā ar apbrīnu atzina skolotājas, nespeciālistam šādu spēli izgatavot būtu diezgan grūti, pat neiespējami, tāpat kā pasmagos koka klučus, uz kuru skaldnēm uzzīmēti mežā sastopamie augi, lai skolēni varētu tos atpazīt un kopā ar Kristīni un Aldu izrunāt zināmo un vēl nezināmo.

«Kukaiņu darbnīcā» bērni meža gides Lāsmas vadībā uzzināja par meža kaitēkļu nodarītajiem postījumiem, varēja aptaustīt un apskatīt kukaiņu kolekciju, runāt par bitēm un skudrām. Kā apgalvoja 1. klases skolēns Eduards Pauls Silenieks, viņš nemaz nav zinājis, «ka tās skudras ir tik čaklas»! Lielu interesi izraisīja milzīgas ozollapas, zem kurām varēja paslēpties pat vairāki bērni un iejusties skudriņu lomās.

Una un Maija aicināja skolēnus no dabas materiāliem veidot kolāžu par mežu. Mazajos pirkstiņos ņirbēja gan lapas, gan zīles, gan koka mizas gabaliņi, pat karstā līmes pistole, ar kuru bērni rīkojās itin veikli. Nu kopdarbs rotā skolas gaiteni, kur to var apskatīt gan vecāko klašu skolēni, gan pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi un viņu vecāki.

«Neparastajā darbnīcā» bērnus sagaidīja Inese – Meža māte – ar brīnumskaistiem dažādu meža iemītnieku kostīmiem, kuros tad aši vajadzēja ietērpties gan skolotājām, gan skolēniem. Bija gan meža īpašnieks, gan bērzs un egle, dzenis un zīlīte, zaķis un lapsa, un vēl, un vēl... Un katram no viņiem savs stāsts, sava dzīves vide, savi paradumi, draugi un ienaidnieki.

Vislielāko sajūsmu gan mazajiem, gan lielajiem skolēniem, kuri bija paslepus starpbrīdī šurp atskrējuši, izraisīja Jura un Harija vadītā «Dzīvnieku darbnīca». Par to runas nerimās vēl vairākas dienas, jo ne jau bieži gadās aplūkot lāča galvaskausu, meža dzīvnieku ādas un iejusties mednieka lomā.

Sabīne no 2.a klases atsauksmēs rakstīja: «Bija ļoti interesanti. Mums stāstīja, no kuriem kokiem var tecināt sulas, no kuriem nevar. Apskatījām dzīvnieku pēdu nospiedumus, lūša nagus un zobus.» Andris no 2.b klases atzina, ka «patika šaut mērķī un tēlot skudru, kura nes smagu lapu».

Raibi un interesanti pagāja Meža diena skolā. Esmu pārliecināta, ka pamatskolas «Rīdze» skolēni un skolotāji smēlās kaut nelielu daļiņu no tā meža un saules spēka, ko dāvāja atsaucīgi, draudzīgi, zinoši un interesanti cilvēki. Arī pašiem gidiem bija iespēja vienu dienu pabūt skolotāja lomā, kas, kā viņi pēc tam paši atzina, neesot nemaz tik viegli, ja apkārt «spieto» aptuveni 30 sākumskolas vecuma bērneļu, kurus var aizraut tikai aktīva un interesanta darbošanās. Svētīgs un cildināms ir viņu veiktais darbs ne tikai vecāku, skolēnu un skolotāju vērtējumā, es ceru, ka to saprot un sapratīs arī tie, kuriem ir vara griezt, apvienot, likvidēt un optimizēt. •

 

Laila Jēkabsone,
pamatskolas «Rīdze» direktora vietniece
audzināšanas darbā, bioloģijas skolotāja