Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pa Gētas kanālu pāri Zviedrijai

Klāvs Radziņš; autora foto

Jau tālajā 1990. gadā diviem norvēģiem – Pēram Bjorkumam un Aleksam Stefensam – radās doma uzbūvēt autentisku seno vikingu laivu – Norvēģijas lepnuma «Osebergskipet» precīzu kopiju. 2000. gadā pēc uzņēmēja Pēra Borkuma pasūtījuma sākās darbs pie šā sapņa īstenošanas. Tā kā abus uzņēmējus un Latviju jau ilgus gadus saista biznesa darījumi, tika nolemts laivu būvēt Latvijā. 2009. gadā latviešu meistaru Jura un Ingolfa Zīles darinātais vikingu kuģis bija gatavs. Projekta vadītājs Juris Erts uzsver, ka «Asa» dublikāta izveide pēc vairāk nekā 1000 gadiem ir unikāls projekts ne tikai Baltijas un Skandināvijas, bet arī pasaules mērogā.

Latvijā uzbūvētā vikingu laiva «Asa» tika veidota pēc Norvēģijas senkuģa «Osebergskipet» parauga. Tas ir senākais atrastais Norvēģijas vikingu kara kuģis, būvēts 9. gadsimta sākumā. «Osebergskipet» izmantots gan karaļa svītas izklaides un reprezentācijas braucieniem, gan uzbrukumiem, gan arī kaujām nepieciešamo zirgu pārvadāšanai. Savu darba mūžu kuģis beidza, ierakts zemē, kalpojot par kapa vietu valdniecei Osai, no kā arī ņemts jaunā, autentiskā kuģa nosaukums. 1904. gadā «Osebergskipet» tika atrasts un izstādīts Vikingu kuģu muzejā Oslo kā centrālais apskates objekts.

Šā gada 20. jūnijā devāmies ceļā – no Andrejostas virzienā uz Zviedriju, ar mērķi šķērsot Baltijas jūru, tad Gētas kanālu un sasniegt Norvēģijas krastus. Komanda tika nokomplektēta no Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas pārstāvjiem, gan profesionāliem jūras braucējiem, gan arī kuģošanas entuziastiem.

Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem un peldlīdzekļu saskriešanās, braukšana nakts stundās kanālā ir aizliegta. Slūžas, kuras ir ik pēc pāris kilometriem, jau no plkst. 18.00 līdz pat plkst. 8.00 pārtrauc darbu. Pirms visām slūžām ir piestātnes, kur laiku var pavadīt tie, kuri nav paspējuši attiecīgās slūžas šķērsot.

Ūdens kanālā starp slūžām ir ļoti mazkustīgs – tas ir brūns un necaurspīdīgs, tādēļ vēlme šeit peldēties pārāk bieži nerodas, taču, ja laiks kļūst pārāk karsts, arī ūdens duļķainība nav šķērslis. Kristāldzidrajos ezeros ienirt un peldēt ir daudz lielāka bauda, taču ūdens temperatūra gan tajos ir zemāka. •