Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Bērni dodas apciemot ķīmijas profesoru, kurš viņiem izskaidro bateriju darbības principus un stāsta par to sastāvā esošajām vielām.

Visas savāktās baterijas ar speciālu transportu tiek nogādātas uzņēmumā otrreizējai pārstrādei.

Latvijā ik gadu ieved aptuveni 500 tonnu bateriju. Mūsu uzdevums ir censties tikpat daudz izlietotu bateriju ik gadu savākt un nogādāt pārstrādei.

Filmas beigās ikviens tiek aicināts aizdomāties, kā paša spēkiem palīdzēt atbrīvot dabu no izlietotajām baterijām. Šāda filmas izskaņa ir mudinājums sākt darboties, sākums aktīvai rīcībai!
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Bateriju ceļš

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu SIA «Zaļā josta» sadarbībā ar radošo un inovatīvo kompāniju «Idea Grata» ir izstrādājusi jaunu vides izglītības materiālu – īsfilmu «Bateriju ceļš». Tas ir tematisks turpinājums plašu atzinību guvušajai videofilmiņai «Papīra ceļš», kurā stāstīts par papīra pārstrādes ciklu, sākot no dalīto atkritumu konteinera līdz papīra pārstrādei otrreizējās izejvielās – jaunā papīrā, ekovatē, olu paliktņos un citās noderīgās lietās.

Filmā «Bateriju ceļš» skolēniem saprotamā un interesantā veidā tiek izskaidrota bateriju ietekme uz vidi, stāstīts par to sastāvu, kā arī sniegti ieteikumi pareizai izlietoto bateriju utilizēšanai, lai tās nekaitētu videi. Vides izglītības materiāls tiks dāvināts Latvijas vispārizglītojošajām skolām kā papildu mācību materiāls dabas zinātņu apguvei un audzināšanas stundām. Filmas «Bateriju ceļš» galvenais mērķis ir skaidrot izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi un veicināt skolēnos izpratni par šo atkritumu radītājiem potenciālajiem draudiem, tādējādi izglītojot un informējot skolēnus par izlietoto bateriju atkritumu pareizu apsaimniekošanu, lai tās neapdraudētu vidi un cilvēku veselību. Liela nozīme tiks pievērsta skatītāju mudināšanai aktīvi iesaistīties izlietotu bateriju vākšanas akcijās un meklēt iespēju, kā iesaistīt bateriju vākšanā arī citus cilvēkus, cenšoties pēc iespējas mazināt iespēju, ka izlietotās baterijas tiktu nomestas ceļmalā vai kopā ar sadzīves atkritumiem nonāktu izgāztuvē.

Piecpadsmit minūtēs par galveno

Īsfilma veidota tā, lai būtu saprotama un interesanta gan skolēniem, gan pietiekami saistoša un izglītojoša pieaugušajiem – pedagogiem, vecākiem, kā arī ikvienam interesentam, kam rūp apkārtējās vides nākotne.

Filmas galvenais varonis ir sabiedrībā labi pazīstamais dabas draugs Māris Olte, kurš kopā ar bērniem dodas «pa bateriju pēdām». Nozīmīga vieta filmā atvēlēta zinātniski pamatotam skaidrojumam par bateriju sastāvā esošām vielām un bateriju darbības principu. Izpratne par bateriju uzbūvi un darbību palīdz izprast ķīmiskos procesus, kas notiek baterijās, kad tās pēc izlietošanas nonāk nelabvēlīgos vides apstākļos un tiek pakļautas korozijai.

Filmas gaitā Māris Olte kopā ar bērniem novēro izlietoto bateriju savākšanas procesu un nolemj doties līdzi bateriju apsaimniekotājam, lai uzzinātu, kas ar savāktajām baterijām notiek tālāk – kur tās nokļūst un ko ar tām dara. Zinātkārā komanda nonāk AS «BAO» elektrotehnikas pārstrādes centrā, kur viņus sagaida uzņēmuma pārstāvis, lai bērniem atklātu visu par bateriju tālāko ceļu – to pārstrādes būtību un pārstrādes gaitā iegūtajām otrreizējām izejvielām.

Kāpēc baterijas ir kaitīgas videi

Izlietotās baterijas tiek klasificētas kā videi bīstami atkritumi, jo tās satur videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas, piemēram, mangāna dioksīdu, cinku, kadmiju, kā arī dažādas skābes un sārmus. Sliktākā vieta, kur varētu nonākt izlietotas baterijas, ir ūdens, jo tā iedarbībā baterijas korpuss neilgā laikā sarūsē un sastāvā esošās kaitīgās vielas nonāk vidē. Tālāk ar lietus ūdeni tās var nonākt avotā, piesārņojot dzeramo ūdeni, saindējot tuvumā augošos augus un apdraudot cilvēka veselību.

Ko darīt, lai baterijas neradītu kaitējumu videi

Baterijas pēc izlietošanas nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai pavirši atstāt dabā. Izlietotās baterijas ir jāizmet tikai tam paredzētā vietā – speciālā bateriju savākšanas konteinerā – vai jānodod specializētajos bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos. Tad tās tiks nogādātas pārstrādes rūpnīcā, kur, karsējot speciālās krāsnīs augstā temperatūrā, tās tiks sadalītas pa izejvielām. Iegūtās izejvielas pēc atdzesēšanas un apstrādes ir piemērotas atkārtotai lietošanai, piemēram, jaunu bateriju ražošanai.

SIA «Zaļā josta» kopā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrību AS «BAO» ir izveidojusi bateriju un citu bīstamo atkritumu savākšanas sistēmu, kas darbojas visā Latvijā. Visās Latvijas skolās, pašvaldības iestādēs, kā arī tirdzniecības centros un pie daudziem veikaliem un tirdzniecības vietām, piemēram, «Narvesen», «Maxima», «Rimi» utt., ir izvietoti īpaši izlietoto bateriju savākšanas konteineri. Precīzu izlietoto bateriju nodošanas punktu adreses iespējams uzzināt vortālā www.atkritumi.lv. Tur atradīsit arī informāciju par citu atkritumu nodošanas iespējām Latvijā, kā arī informāciju par katra atkritumu veida ietekmi uz vidi.

Trūkst informācijas un pamudinājuma

Latvijā ik gadu tiek ievestas un nodotas tirdzniecībā aptuveni 500 tonnu bateriju. Taču otrreizējai pārstrādei izdodas savākt tikai aptuveni piekto daļu no visām baterijām. Līdz ar to nākas secināt, ka Latvijas iedzīvotāji nepievērš pietiekamu vērību izlietoto bateriju savākšanai un nodošanai pārstrādei. Cilvēkiem trūkst motivācijas iesaistīties bateriju šķirošanā, jo nereti trūkst informācijas un zināšanu par bateriju pārstrādi. Daudzi nezināšanas dēļ baterijas izmet kopā ar sadzīves atkritumiem, tādējādi piesārņojot vidi.

Lai izglītotu un mudinātu cilvēkus iesaistīties bateriju vākšanā, nebūt vienaldzīgiem pret vidi, SIA «Zaļā josta» regulāri organizē izglītojošas kampaņas un izstrādā vides izglītības materiālus. Liela uzmanība vides izglītībā tiek pievērsta skolēnu izglītošanai mācību procesa un ārpusstundu nodarbību ietvaros. Skolēni ik gadu tiek aicināti piedalīties bateriju vākšanas konkursos, kā arī veidot pašiem savas vides izglītības akcijas un materiālus, lai bateriju vākšanā iesaistītu arī savus draugus, radus un kaimiņus. Šāda skolēnu iesaistīšana tīras Latvijas vides veicināšanā sniedz ievērojamu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā un kopējā dzīves stila un ieradumu mainīšanā, protams, uz labo un videi draudzīgo pusi.

Liela nozīme cilvēku ikdienas rīcībā ir ieradumam. Tādēļ SIA «Zaļā josta» cenšas veidot sabiedrībā veselīgus ieradumus rūpēties par vidi un izturēties atbildīgi pret sevis radītajiem atkritumiem.

SIA «Zaļā josta» iesaka

Viens no veidiem, kā parūpēties par izlietoto bateriju radītā kaitējuma mazināšanu, ir tās aizstāt ar akumulatoriem jeb vairākkārt uzlādējamām baterijām. Tās ir lietojamas ievērojami ilgāku laiku, proti, tās var uzlādēt līdz pat 2000 reižu, kas nozīmē, ka šādas vairākkārt lietojamas baterijas kalpos līdz pat 2000 reižu ilgāk. Tādējādi ir iespējams ne tikai ietaupīt uz jaunu bateriju pirkšanas rēķina, bet arī saudzēt resursus un mazināt bīstamo atkritumu daudzumu. •

 

Raksts tapis sadarbībā ar SIA «Zaļā josta».

 

Vairāk par jauno vides izglītības materiālu meklējiet SIA «Zaļā josta» mājaslapā http://www.zalajosta.lv. Ja nezināt, kur dzīvesvietas tuvumā var nodot izlietotās baterijas, ieskatieties http://www.atkritumi.lv un http://www.baterijas.lv.