Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Skatu vietas Latvijā»
Ceļojumu karte

«Lauku ceļotājs»

Kartē atzīmēta 101 skatu vieta un 279 naktsmītnes. Nolēmu saskaitīt, cik «Lauku ceļotāja» ieteiktos skaistos skatus kaut reizi dzīvē esmu redzējusi es... Hmm! – 43... Tas ir daudz vai maz? Bet nav taču nekāda sociālistiskā sacensība, kurš vairāk ieraudzīs, augstāk uzrāpsies, tālāk aizbrauks. Ikviens skaists skats spēcīgi satricina dvēseli un pielej sirdi ar laimes sajūtu, cik Latvija grezna! Turklāt skatīšanās uz zilajām tālēm un horizontu bagātina dvēseli.

Prieks, ka Juris Smaļinskis apkopojis nekad agrāk vienuviet neatrodamu informāciju par skatu un putnu vērošanas torņiem, skatu laukumiem, pilskalniem, bākām, baznīcu un piļu torņiem, moliem, ainaviskiem ceļu posmiem, grezniem skatiem no pauguriem, upju vai jūras krastiem. Pielipināju karti blakus datoram pie sienas, lai arī gada un dzīves tumšākajos brīžos nebeigtu sapņot par skaisto Latviju.

 
 

«Dendroloģija»

Artūrs Mauriņš, Andris Zvirgzds
LU akadēmiskais apgāds

Vairāk nekā 400 lpp. biezā enciklopēdija sver 2,2 kg, tādu gultā pirms iemigšanas nepalasīsi... Taču enciklopēdijas jau reti kurš lasa gultā. Abi autori ir dendroloģijas klasiķi Latvijā, tāpēc prieks, ka viņu mūža darbs apkopots skaisti un moderni noformētā sējumā.

Ar ko tad koki pārspēj citas dzīvās radības? – Tie ir diži gan auguma, gan vecuma ziņā. Daudzi koki ir lielākie un vecākie dzīvie organismi, kas sastopami uz Zemes. Uz koka var atrast līdz 13 atšķirīgu meristēmu tipus. Kokaugiem ir hierarhiska pumpuru sistēma un sēklu ieriešanas periodiskums – augs var pagaidīt dažus gadus un vairoties tikai piemērotos apstākļos. Vecu koku sējeņu populācija ir daudzveidīgāka nekā jauniem kokiem, jo mūža laikā uzkrājas vides un starojumu izraisītas mutācijas.

Laba grāmata tiem, kas nemeklē sensācijas, bet grib izprast likumsakarības un apzināt Latvijas kokaugu daudzveidību.

 
 

«Atrast pilskalnu»

Juris Urtāns
«Nordik»

Arheologs un kultūrvēsturnieks Juris Urtāns ir nenogurdināms pilskalnu meklētājs un šajā grāmatā stāsta, kā vairāk nekā 30 gadu laikā – kopš 1977. gada – Latvijā tika atrasti 14 iepriekš nezināmi pilskalni Vidzemē, Latgalē un Augšzemē. Autors skaidro, ka Kurzeme un Zemgale pilskalnu jomā ir labāk izpētīti reģioni, tāpēc mazāk cerību tur atrast ko jaunu un nezināmu.

Daži pilskalni tiekot atklāti spēji. Tas ir kā negaidīts, emocijām bagāts grūdiens. Citi, kaut tiek atrasti, tomēr atklājuma prieku uzreiz neizraisa, tas līdz apziņai nonāk palēnām. Pilskalnu atrašana gandrīz nekad nav individuāls darbs, bet gan kolektīvs varējums. Tikai reizi Juris Urtāns pilskalnu atradis pilnīgi nejauši, un tas ir Kapusila pilskalns. Gadās, ka ziņa par iespējamo pilskalnu klīst no mutes mutē, un tikai pēc krietna laika šis vēstījums ar dažādiem pārspīlējumiem un izpušķojumiem sasniedz pilskalna meklētāju. Kamēr tapa šī grāmata, pilskalnu meklētāju sasniedza priecīga ziņa: Bebrenes pagastā pie Valaiņu mājām atklāts iepriekš nezināms pilskalns! Tātad – sākums nākamajai grāmatai...

 
 

«Neērtā patiesība»

Als Gors
«Zvaigzne ABC»

Līdz decembrim, kad Kopenhāgenā notiks pasaules līmeņa konference, ap globālo sasilšanu sacelta pamatīga ažiotāža: tiek izdotas grāmatas, gatavoti TV sižeti, presē tiek lauzti pretēju viedokļu šķēpi. Nesen Krievijas televīzija rādīja sev izdevīgu dokumentālo filmu, kurā apgalvoja, ka cilvēku vaina globālajā sasilšanā ir mīts, patiesībā par to atbildīga mainīgā Saules aktivitāte. Bet pasaku par CO2 «grēkiem» esot izdomājis ASV prezidenta vēlēšanās zaudējušais Als Gors, lai vairotu savu popularitāti un turību. Taču diez vai «Neērtā patiesība» tādā gadījumā saņemtu ASV Kinoakadēmijas balvu «Oskars» kā labākā dokumentālā filma, bet tās autors Als Gors tajā pašā gadā – Nobela Miera prēmiju par centieniem informēt sabiedrību par cilvēka izraisītajām klimata pārmaiņām un veidiem, kā tās apkarot.

Gan jau arī tev gribējās noskatīties dokumentālo filmu «Neērtā patiesība» vēl dažas reizes, lai kārtīgāk izpētītu dažādos grafikus un shēmas, dziļāk izprastu globālās sasilšanas cēloņus un likumsakarības. Tagad tāda iespēja ir – grāmata ir bagātīgi ilustrēta, īsie teksti, kas noteikti jāizlasa, drukāti ar lielākiem burtiem, garāki pastāsti – mazākiem burtiem. Beigās iedvesmai ieteikumi, kā pašam personīgi mazināt globālo sasilšanu. Vairāk nekā 300 lpp. biezā grāmata izdota ar Sorosa fonda, ASV vēstniecības un Pasaules Dabas fonda atbalstu. Ja nevari atļauties grāmatu nopirkt, dodies uz kādu skolas bibliotēku – tām Sorosa fonds grāmatu «Neērtā patiesība» dāvina.

 
 

«Globālā sasilšana: ko vari darīt tu?»

Glens Mērfijs
«Zvaigzne ABC»

Kad pieaugušie pamatīgi saķēzījuši planētu, pie glābšanas jāķeras bērniem. Glens Mērfijs ir piešāvies par sarežģītām lietām stāstīt vienkārši, tāpēc palīdzējis cilvēkiem saprotamā veidā izveidot ekspozīcijas Nacionālajā zinātnes un tehnikas muzejā Londonā, rakstījis scenārijus zinātniskajiem raidījumiem «BBC Radio».

Kad Mērfijs ticis galā ar skaidrojumiem, kā radusies globālā sasilšana un kādas tai var būt sekas, viņš dod krāšņi ilustrētus padomus, kā taupīt dažādus resursus, rosina bērnus sapņot par savu ekomāju. Un tad ierosina nodzīvot kaut vienu dienu zaļi: kaut kur sameklēt mehānisko, uzvelkamo pulksteni un atteikties no elektriskā modinātājpulksteņa, dušoties nevis ierastās 10 minūtes, bet gan sešas, ēst veģetāras maltītes, kas pagatavotas no dzimtajā zemē audzētiem produktiem, aizejot uz skolu, samazināt siltumu mājās, šķirot un kompostēt atkritumus, tīrot zobus, aizgriezt krānu, tā gada laikā ietaupot aptuveni piecus tūkstošus litru ūdens. «Ar labu nakti, pasaule! – gaismas, datora un citu elektroierīču izslēgšanai pirms došanās gulēt jākļūst par ierastu lietu. Ja tu papūlēsies kaut mazliet, palīdzēsi glābt planētu arī tad, kamēr dusi.»

 
 

«Civilizācijas nākotne. Globālā sasilšana vai jauna leduslaikmeta tuvošanās?»

Aleksandrs Ņikonovs
«Avots»

Te nu varam iepazīties ar Krievijā dzimušu viedokli, kas pie vainas klimata pārmaiņām. Daži citāti:

«Astoņdesmito gadu beigās Vācijā atradās daži desmiti ne visai izglītotu pētnieku, kas viegli pārliecināja pavisam neizglītotus bundestāga deputātus, ka cilvēci gaida globāla ekoloģiskā katastrofa, ja netiks steidzīgi samazināta siltumnīcefekta gāzu izdalīšanās atmosfērā.

Taisnības labad jāpiezīmē, ka Vācija ne jau pilnīgi padevās prātā jukušajiem cīnītājiem par ekoloģisko tīrību.

Jā, šīs nekam nederīgās Kioto atrakcijas darbības sākumā Krievija iegūs dividendes, bet pēc gadiem desmit, kad atjaunosies ražošana, mums pašiem nāksies maksāt par papildus izmešiem, citādi mūsu zeme nonāks ekonomiskā strupceļā.»

Tātad, ja vēlies iepazīties ar viedokli, ka acīm redzamais nav acīmredzamais, izlasi šo grāmatu!