Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5112 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vai Pekinā ir zaļa dzīve

Ligita Davidova;
autores foto


Ligita Davidova ir sinoloģe, un četrus gadus viņa strādājusi Pekinā, Latvijas vēstniecībā. Pirmo reizi Ķīnā Ligita nokļuva 1996. gadā. Pašlaik viņa ir atgriezusies Latvijā un strādā Ārlietu ministrijā. Ligita ir veģetāriete no 16 gadu vecuma un tagad mēģina ievērot vegānu dzīvesveidu, pēc iespējas atsakoties no dzīvnieku izcelsmes pārtikas un lietām.


«Lai nedaudz kliedētu mītu, ka Ķīnā neviens neinteresējas par zaļo dzīvesveidu, pastāstīšu par saviem iespaidiem, ko guvu, četrus gadus dzīvojot Pekinā. Vispirms jāatgādina, ka Ķīnas galvaspilsētā dzīvo aptuveni 17 miljoni iedzīvotāju, un tas nozīmē, ka kopējā ietekme uz vidi ir vairāk nekā nopietna. Tāpēc gandrīz ik dienu Pekinas iedzīvotāji saņem atgādinājumus par vides aizsardzības jautājumiem, turklāt šī informācija sasniedz cilvēkus ļoti dažādos veidos – gan likumu un ierobežojumu veidā, gan kā padomi, ieteikumi un saukļi.

Nedod plastmasas maisiņus

Kopš 2008. gada 1. jūnija Ķīnas veikalos ir aizliegts preci pēc iegādes iepakot plānā plastmasas maisiņā, bet par biezākajiem, līdzīgi kā Latvijā, ir jāmaksā. Gluži vai ikkatrā veikaliņā nopērkami daudzreiz izmantojamie iepirkumu maisi no izturīga materiāla. Mode un mārketings steidzas gūt savu labumu no jaunajām nostādnēm. Arvien biežāk pilsētā var sastapt cilvēkus ar stilīgi apdrukātiem auduma maisiņiem. Uz dažiem attēlots izgatavotāja logo vai cita reklāmas veida informācija, kas bieži vien pasniegta ļoti radoši. Taču ir ārkārtīgi daudz maisiņu, kas pievērš līdzcilvēku uzmanību ar dažādām domāt rosinošām frāzēm, piemēram, uz maisiņa ar kokiem, no kuriem tikai viens ir zaļš, rakstīts «Dari mazliet vairāk», citu rotā uzraksts «Sveika, zeme!», kur izsaukuma zīme ir kā ceļazīme, kuru lieto bīstamu ceļa posmu apzīmēšanai.

Izrādās, ka pirms aizliegumiem un ierobežojumiem lielpilsētā Pekinā vien ik gadu tika patērēti gandrīz 10 miljardi plastmasas maisiņu! Jā, šajā faktā atspoguļojas tehnoloģiskā progresa saules un ēnas puses. Progress lielu daļu Ķīnas pilsētnieku no velosipēda pārsēdināja automašīnās, taču vides aizsardzības izpratnē progresīva būtu atgriešanās pie velosipēda stūres.

Kad dzīvoju Pekinā, iespēju robežās šķiroju makulatūru, atdevu nevajadzīgās mantas mazturīgajiem, bet nederīgās – veco lietu savācējiem. Pekina tam ir gandrīz ideāli piemērota vieta. Ielās bieži sastopami vīri uz nodilušiem trīsriteņiem, kam piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu: «Par labu cenu uzpērkam nolietotās mantas pārstrādei!» Dažkārt braucējus pavada metāla gabalu šķindas vai skaļi saucieni uzmanības pievēršanai. Vecās mantas centīgi savāca arī mūsu auklīte, ķīniete, kam otrreizējo izejvielu uzpircēju nauda lieti noderēja. Tā jau ir, ka uzpircēju galvenie klienti ir nabadzīgākie iedzīvotāji, jo turīgajiem ir pavisam citas rūpes. Un turīgais dzīvesveids krietni vairāk vērsts uz resursu tērēšanu, nevis saprātīgu izmantošanu, jo – kāpēc gan taupīt, ja var atļauties pirkt un pirkt? Doma par dabas «taupīšanu» vēl nav iesakņojusies sabiedrības apziņā. Taču aizvien biežāk uz ielām redzami konteineru pāri – pārstrādājamiem un nepārstrādājamiem atkritumiem. Tūristu pulcēšanās vietās sastopami plastmasas pudeļu savācēji. Līdzīgi kā pie mums, arī Pekinā tiek vāktas atspridzinošo dzērienu industrijā dominējošās plastmasas pudeles. Skats, kad uz velosipēda sakrautie tūkstoši vieglo, bet apjomīgo pudeļu tiek vestas uz pārstrādes punktu, ir iespaidīgs – mazais riteņbraucējs izskatās kā smalks vīriņš milzīga izpletņa pavadās.

Vēl viena dabai draudzīgāka izpausme ir vienreiz lietojamo koka irbulīšu aizstāšana ar daudzreiz lietojamiem koka vai plastmasas irbulīšiem. Ir aprēķināts, ka vienreiz lietojamo irbulīšu izgatavošanai gadā tiek izmantoti 25 miljoni koku un bambusa!

Tomēr jāatzīst, ka Ķīnas iedzīvotāju apziņu un ērtos ieradumus cenšas mainīt pagaidām neliela grupa jaunu dizaineru un vides aktīvistu, kas piedāvā atsūtīt īpašu, ar rokām darinātu somiņu irbulīšu uzglabāšanai un nēsāšanai ikvienam, kurš apņēmies turpmāk pilnībā atteikties no vienreiz lietojamo irbulīšu izmantošanas.

Raksti un uzraksti

Ķīnas valdība un Pekinas Tautas valdība (pašvaldība) sabiedrību par vides jautājumiem galvenokārt informē ar mediju starpniecību. Lai gan pārsvarā lasīju izdevumus angļu valodā, ievēroju, ka teju vai ikvienā numurā kaut nedaudz ir skarti vides aizsardzības jautājumi. Vai tā būtu ekoloģiskā pārtika, aicinājums nepirkt nevajadzīgas preces, kodolīgi padomi zaļam dzīvesveidam vai raksti par atjaunojamiem energoresursiem – informācijas bija visnotaļ daudz. Cits jautājums, cik iedarbīgi tā izlaužas līdz patērētājsabiedrības apziņai un signalizē – dari jau tagad, jo vēlāk var būt par vēlu!

Sabiedrību uzrunā arī daudzie plakāti un lozungi ielu malās un uz tiltiem. Tie gan nav zaļi, bet sarkani, jo tāda ir tradicionālā lozungu krāsa. Bet varbūt tieši tādēļ zaļi plakāti vairāk izceltos uz ierasto fona un pievērstu garāmgājēju vai braucēju lielāku uzmanību? Viens no spilgtākajiem saukļiem – Green Olimpics jeb Zaļā olimpiāde. Pamanāmākie pasākumi, manuprāt, bija divi: no 2008. gada jūlija Pekinā uz pāris mēnešiem bija ieviests pāranepāra automašīnu numuru princips, kas ar personīgo auto ļāva izbraukt vien katru otro dienu, un tas rosināja turīgāko sabiedrības daļu iegādāties divas automašīnas. Jāpiebilst, ka bija virkne kategoriju, uz kuru šis ierobežojums neattiecās, piemēram, taksometri, valdības automašīnas, diplomātiskā korpusa auto un vēl citi. Pēc Olimpisko spēļu beigām Pekinā ieviesti noteikumi, kas paredz, ka automašīna jāatstāj garāžā tikai divas reizes nedēļā. Otra būtiska lieta ir daudzu ražotņu pārcelšana no centra uz attālākiem rajoniem, kā arī vairāku rūpnīcu īslaicīga slēgšana olimpiskajā periodā. Šādi pasākumi liecina par visnotaļ nopietniem centieniem uzlabot gaisa kvalitāti, jo gaisa piesārņojums Pekinā bendē veselību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan atstāj nepatīkamu iespaidu tūristiem.

Savukārt Honkongā, kas ilgus gadus atradās britu valdīšanā, bet kopš 1997. gada atkal ir Ķīnas sastāvā, cilvēki tiek uzrunāti nevis ar vispārīgiem saukļiem, bet drīzāk ar personīgiem aicinājumiem. Piemēram, Okeāna parka akvārija apmeklētāju uzmanība vērsta uz haizivju aizsardzību, aicinot atteikties no sensenās delikateses – haizivs spuru zupas. Ne visi šā ķīniešu tradicionālā banketu ēdiena baudītāji zina, ka haizivs spuras tiek barbariski nogrieztas dzīvām zivīm, kuras pēc tam tiek palaistas brīvībā un ir lemtas ātrai bojāejai. Mani visvairāk uzrunāja plakāti, kas vēstīja, ka tikai «ar savu attieksmi un rīcību jūs varat mainīt lietas». Tāpat ļoti iedvesmojoši bija uzraksti Honkongas metro tuneļos, kas īsākos ceļa posmus aicināja iet pa kāpnēm, nevis slīdēt pa eskalatoru. Tas bija mākslinieciski noformēts uzraksts ar cilvēku siluetiem, kas it kā virzās augšup pa kāpnēm, – Step your way to health jeb Aizstaigā līdz savai veselībai!

Zaļā pārtika veselīgam dzīvesveidam

Pamazām Pekinā izplatās arī bioloģiski audzētu produktu veikali, taču pagaidām tajos iepērkas galvenokārt iebraucēji vai ķīnieši, kas kādu laiku dzīvojuši ASV vai Eiropā. «Jenny Lou’s» veikalu tīkla saimniece apgalvo, ka bioloģisko preču – dažādu pārslu un pupiņu – plaukts tukšojoties apbrīnojami ātri. Šajā veikalā iepērkas galvenokārt ārzemnieki, kas esot gatavi maksāt vairāk par labākas kvalitātes precēm. Citā šādu preču veikalā – «Lohao City» – pieejama ne tikai pārtika, bet arī videi draudzīga kosmētika un sadzīves ķīmija, grāmatas un saimniecības preces.

Kādā vietējā preses izdevumā bija sniegti padomi Jaunā gada sākšanai, un tur atradu informāciju par iespēju pasūtīt bioloģiski audzētus dārzeņus tieši no fermeriem, kas tos audzē bez pesticīdiem, herbicīdiem, antibiotikām, hormoniem un – pat bez kūtsmēsliem. Videi draudzīgas lauksaimniecības īpatsvars Ķīnā gan ir pavisam mazs un, visticamāk, pagaidām strādā bez īpašas peļņas, taču viņi ļoti rūpīgi ievēro visus bioloģiskās audzēšanas principus, kategoriski atsakoties no ķīmiskajiem līdzekļiem. Te jāpiebilst, ka lielākā daļa Pekinas veikalos un tirgos pieejamo dārzeņu ir bagātīgi saņēmuši gan minerālmēslus, gan arī dažāda veida pesticīdus, kā arī pārmēsloti ar kūtsmēsliem.

Prese daudzkārt pievērsusies arī ģenētiski modificētās pārtikas jautājumam, jo valdība gatavojas dot atļauju vairāku ģenētiski modificētu lauksaimniecības kultūru izplatībai, cerot mazināt virkni problēmu, tostarp – lai samazinātu lauksaimniecībā izmantojamo pesticīdu daudzumu, kā arī risinātu daudzskaitlīgās tautas nepietiekama uztura jautājumu. Tikai par kādu cenu – nav aprēķināms. Ja runā par demogrāfisko situāciju Ķīnā, rietumniekus parasti interesē tieši «viena bērna politika». Lai gan straujais dzimstības pieaugums nu ir apturēts, ir zudis dzimumu proporcijas līdzsvars – sieviešu skaits krietni atpaliek no vīriešu skaita, jo visi grib, lai pirmais bērns būtu puisītis. Šanhajieši pat joko, ka jaunam vīrietim, lai apprecētos, nepieciešama BMW markas automašīna, jo šie trīs burti esot saīsinājums no Be My Wife (Esi mana sieva!).

Valdības zaļās iniciatīvas

Kaut arī ikdienā nelasu presi ķīniešu valodā, tomēr pēc katra nozīmīga valdības līmeņa pasākuma – vai tas būtu parlamenta darba novērtējums, partijas kongress vai kārtējais piecgades plāns – īpaša vieta pēdējos gados veltīta vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumiem, turklāt ne tikai nospraužot augstus mērķus, bet arī visnotaļ drosmīgi atzīstot konkrētas neveiksmes dažu mērķu sasniegšanā. Katrā ziņā nozīmīgi ir tas, ka valdība nenovēršas no problēmām un īsteno konkrētus pasākumus sāpīgo vides jautājumu risināšanai. Šīs ziņas tiek plaši atspoguļotas gan televīzijā, gan presē. Izskan viedokļi, ka daži pasākumi ir krietni novēloti, jo atsevišķi ekoloģijas aspekti jau robežojas ar dziļu krīzi, piemēram, liela daļa upju ir tik piesārņotas, ka tās jau uzskata par mirušām. Ķīnas Tautas Republikas Vides aizsardzības ministrijas mājaslapā publicētie ziņojumi bezkaislīgi min konkrētus skaitļus un faktus. Taču atmiņā iespiedies kāda Ķīnas vides speciālista teiktais: «Ķīnieši vispirms vēlas kļūt bagāti. Par ekoloģiju viņi domās pēc tam.» Šie vārdi savā ziņā sasaucas ar Ķīnas vēstures lappusēm, kad daļa ilgstoši nabadzībā dzīvojošo zemnieku sāka baudīt pārticības – rūpnieciskās ražošanas un privātā biznesa – augļus, kļuva turīgi un joprojām vēlas kļūt aizvien turīgāki par katru cenu.

Viena no valdības iniciatīvām ir prasība ierobežot kondicionieru lietošanu vasarā. Esot izdots rīkojums, kas, āra temperatūrai sasniedzot noteiktu karstuma atzīmi, ļauj ierēdņiem nevalkāt žaketes un kaklasaites, lai ieekonomētu elektroenerģijas patēriņu gaisa atvēsināšanai telpās. Izskatās, ka šo punktu ierēdņi pilda naskāk nekā pirmo, jo temperatūra sabiedriskajās telpās un birojos parasti ir zosādu uzdzenoša. Var, protams, strīdēties, vai šādi temperatūras ierobežojumi ir ekoloģisku apsvērumu mudināts solis, vai arī izmisīga cīņa ar energoresursu deficītu, kas kļūst aizvien aktuālāks industrializētajā Ķīnā... Mūsdienu paradokss – rūpnieciskās ražošanas gigantiskie tempi rada energoresursu deficītu, kas savukārt spiež atgriezties pie mērenākas dabas resursu izsmelšanas, pārdomātākas lietošanas, kā arī pie atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstīšanas. Saules baterijas ceļmalās laternu darbināšanai, kā arī uz dzīvojamo māju jumtiem ūdens sildīšanai ir gana izplatīts energoresursu taupītājs, kuru izmanto aizvien vairāk pilsētnieku. Saules enerģija pakāpeniski aizstāj daļu no tiem energoresursiem, kuri iegūti dabai nedraudzīgā veidā un kuru izmantošana atstāj nelabvēlīgas sekas uz apkārtējo vidi.

Protams, skeptiķi var teikt, ka visas šīs iniciatīvas ir niecīgs zaļais piliens tajā piesārņojuma jūrā, kuru rada Ķīna kā pasaules darbnīca. Skaitļi un fakti tik tiešām ir biedējoši. Tomēr centieni apzināt situāciju un meklēt risinājumus, kaut arī mazākos mērogos nekā ekoloģisko problēmu apjoms, tomēr ir pozitīvs solis, kas, visticamāk, neapturēs, bet vismaz piebremzēs pakāpenisko virzību pretī ekoloģiskās katastrofas bezdibenim. Mūsu domām un mūsu rīcībai ir nozīme nākotnes veidošanā. •


Zaļā Ķīna interneta vietnēs

China Environment and Sustainable Development Reference and Research Center – Ķīnas Vides un ilgtspējīgas attīstības uzziņu un pētniecības centrs
http://www.chinaeol.net/cesdrrc

Lielākā Ķīnas publiskā bibliotēka un informācijas centrs, kas veltīts vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Centra uzdevums ir darīt sabiedrībai pieejamu informāciju par vides jautājumiem.

Greenlaw – Zaļais likums
http://www.greenlaw.org.cn

Diskusijas par Ķīnas likumdošanu vides jomā, sabiedrības viedokļiem un to ietekmi.

JGI China – Roots & Shoots
http://www.jgichina.org

Džeinas Gudolas (Jane Goodall) institūts Ķīnā ir vērsts uz vides saprašanu un ilgtspējīgu attīstību; izglītojoša programma studentiem «Roots & Shoots»

Global Village Beijing – Globālais ciems Pekina
http://www.gvbchina.org

NVO vides aizsardzībai

Beijing Organic Consumers – Pekinas organiskie patērētāji
http://www.health.groups.yahoo.com/group/beijing_organic_consumers

Interneta forums Pekinā dzīvojošajiem. Šeit var apmainīties ar informāciju par to, kur iespējams iegādāties organiskās preces, kā arī rosina atbildīgāk attiekties pret iepirkumiem.

Freecycle Beijing – Atkārtotā izmantošana
http://www.groups.yahoo.com/group/FreecycleBeijing

Interneta forums, kas nodrošina informācijas apmaiņu par lietām, kuras var iemainīt/atdot, lai nebūtu jāiegādājas jaunas un jāmet ārā vecās.

China Green Travel – Ķīnas zaļie ceļojumi
http://www.chinagreentravel.com

Mājaslapa angļu valodā, kurā sniegta informācija par Ķīnas ekotūrismu, padomi zaļai dzīvošanai u.tml.

Greenpeace
http://www.greenpeace.org/china

«Greenpeace» biroju Honkongā atvēra 1997. gadā; drīz pēc tam radās filiāles Pekinā un Guandžou.