Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi


«Latvijas gliemji: sugu noteicējs»

Latvijas Universitātes apgāds, 2010

LU apgāds klajā laidis grāmatu «Latvijas gliemji: sugu noteicējs», kuras autori ir Latvijas Malakologu biedrības speciālisti Mudīte Rudzīte, Edgars Dreijers, Līga Ozoliņa-Moll, Elga Parele, Digna Pilāte, Māris Rudzītis un Arturs Stalažs. Kopš 1957. gada nav izdots neviens noteicējs, kurā būtu apkopoti apraksti par visām Latvijā sastopamām gliemju sugām. Tāpēc, pārstrādājot un papildinot 1999. gadā izdoto M. Rudzītes noteicēju «Latvijas zemesgliemeži», autoru kolektīvs saga-tavoja jaunu noteicēju. Izdevumā «Latvijas gliemji: sugu noteicējs» apkopotas galvenās gliemju sugas noteikšanas pazīmes, raksturotas to dzīvesvietas, izplatības areāls, sastopamība un sugas ekoloģija. Noteicējā apskatītas un uzskaitītas visas Latvijā mītošās gliemju sugas, izceltas tās, kuras ir aizsargājams, kā arī atsevišķas nodaļas veltītas gliemju anatomijai un fizioloģijai, ķermeņa uzbūvei un čaulas morfoloģijai, kā arī fosilajai gliemju faunai. Tirdzniecībā noteicēja nebūs. Visi, kam noteicējs nepieciešams, var sazināties ar grāmatas autori Mudīti Rudzīti, rakstot uz e-pastu mudite.rudzite@lu.lv.

 
 

«Izzināsim dumbrāju»

Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācija, 2010

Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka darbinieki sagatavojuši Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgā mitrā meža jeb dumbrāja augu un dzīvnieku sugu noteicēju. Kabatas formāta noteicējs ļaus apmeklētājiem vieglāk orientēties šeit sastopamo sugu daudzveidībā. Noteicējā iekļauti 64 dumbrājam raksturīgu augu un dzīvnieku apraksti, īpašu uzmanību veltot tām sugām, kas sastopamas dabas izziņas takās Vēršupītes krastos. Lai šīs sugas atpazītu arī ciemiņi no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, kā arī visi, kas saprot angļu vai vācu valodu, izdevumā atrodami sugu nosaukumu tulkojumi arī šajās valodās. Mani apbēdināja vietām neizlasāmie, pārāk sīkie burti uz ņirbošā fona, toties iepriecināja, ka pie fotogrāfijām minēti to autoru vārdi, jo tie, kuri kaut reizi dzīvē mēģinājuši nobildēt savvaļas dzīvnieku, zina, cik tas ir grūti.

 
 

«Izzināsim Gaujas senieleju»

Gaujas nacionālā parka fonds, 2010

Arī Gaujas nacionālā parka darbinieki sagatavojuši līdzīga formāta augu un dzīvnieku sugu noteicēju. Noteicējā atradīsit ne tikai tipisku Gaujas ielejas palieņu un upes krastu sugu – raksturīgāko augu, bezmugurkaulnieku, putnu un zīdītāju – aprakstus, bet arī informāciju par retajām un aizsargājamajām sugām. Noteicējā iekļauto sugu nosaukumi tulkoti angļu, krievu, vācu, franču, lietuviešu un igauņu valodā. Šajā noteicējā it visi burti labi izlasāmi arī vājredzīgākam cilvēkam, toties pie fotogrāfijām nav autoru vārdu.

Tā kā zinu, ka arī citas nacionālo parku un rezervātu administrācijas gatavo līdzīga formāta noteicējus, ceru, ka pirmie divi noteicēji būs paraugs ideālā noteicēja sagatavošanai.

 
 

«Zvēri man!»

«Atvērt šeit», 2010

Pauls Bankovskis, atradis domubiedrus no «Latvijas Zaļā punkta», klajā laidis grāmatu gan maziem, gan lieliem bērniem «Zvēri man!». Tas ir stāsts par dzīvniekiem, kas slēpjas pilsētas mitekļu šķirbās, vārtrūmēs un miskastēs un kurus cilvēki uzskata vai nu par nevēlamiem, nemīlamiem, vai pilsētas apstākļos pat par kaitīgiem. Līdztekus katra dzīvnieka stāstam un ilustrācijām autors uzskatāmi parāda, kā aprakstītos dzīvniekus pagatavot no ikdienā pieejamiem un grāmatas varoņiem līdzīgiem – traucējošiem, nevajadzīgiem, liekiem – materiāliem.

10x15 cm nelielā grāmatiņa ir 3 cm bieza, jo gatavota no kartona. Tai pievienota piegrieztņu lapa, lai katrs, kurš vien jūtas iedvesmots dot vairs nevajadzīgām lietām otro mūžu, varētu pagatavot žurku, blusu, mitreni vai kādu citu zvēru.

Te viens pastāsts no kartona grāmatiņas: «Kādā mājā bija apmeties zvērs. Tuvojoties ziemai, viņš savāca un mājā sanesa zīles. Reiz zvērs atgriezās pie saviem krājumiem un atklāja, ka zīles ir apēstas. Zvērs nenojauta, ka mājā jau pirms daudziem gadiem iemetušies cilvēki.»

 
 

«Slīteres nacionālais parks»

«Lauku ceļotājs», 2010

Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» pērn uzsāka apjomīgu darbu pie Slīteres nacionālā parka tūrisma objektu popularizēšanas. Tās ietvaros Juris Smaļinskis sarakstījis izcilu tūrisma ceļvedi, kam Latvijā līdzīgu nezinu. Autors visus maršrutus izstaigājis vai izbraucis pats, runājies ar vietējiem iedzīvotājiem, pētījis vēstures avotus. Daudzi vietējie šo ceļvedi lasīja un brīnījās, cik daudz jauna te var uzzināt. Kā jau labā ceļvedī pienākas, tas bagātināts ar precīzām kartēm un grūtāk atrodamo objektu GPS koordinātēm; tiek piedāvāti dažādi maršruti kājāmgājējiem, velobraucējiem, laivotājiem, putnu un zvēru vērotājiem; viegli atrodama informācija gan par naktsmītnēm, gan gidiem, gan tuvākajiem veikaliem, velonomu un daudz ko citu. Lieliska lasāmviela pat tad, ja nekur nedodies, bet sapņo tikai par to. Šo izdevumu lieku blakus Imanta Ziedoņa «Kurzemītei» un Ārijas Elksnes dzejolim «Lūgums», ko visi dzied Ulda Marhilēviča sacerētajā melodijā, – tie visi veicina ilgas pēc teiksmainās un nepieradināmās Slīteres.

 
 

«Pirts un veselība»

AS «Lauku Avīze», 2010

«Lauku Avīzes» apgādā izdots žurnāla formāta tematiskais izdevums «Pirts un veselība», ko sarakstījusi Anitra Tooma. Šoreiz autore nolēma, ka uz ausīm nestāvēs un nekādus dižos brīnumus, ko iespējams veikt pirtī, neaprakstīs, tikai to, bez kā nevar iztikt: kā posties uz pirti, kā sildīties, kādus zarus un lakstus likt slotiņās, ar ko berzties, kā pērties. Aprakstīts, kā veikalu plauktos atšķirt dabisku kosmētiku no viltvāržiem, kādi augi katram piemēroti pēc horoskopa. Atradīsi arī ieteikumus, kā uzbūvēt ideālu pirti. Šis izdevums iecerēts kā iedvesmojoša lasāmviela cilvēkiem, kas sper pirmos soļus pirtī. Ja vēlies kļūt par īstu gudrinieku, tad gan jāiet mācībā pie kāda profesionāla pirtnieka.