Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Foto: Vilnis Skuja.
Foto: Vilnis Skuja.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

Tā jau pirmsvēlēšanu laikā ir bijis vienmēr – katrs uz Saeimu cierējošais cenšas vēlētājiem iekrist sirdī. Visi sauc, ka aizstāvēs trūcīgos, ka samazinās nodokļus un gādās par vecajiem ļaudīm. Šis priekšvēlēšanu laiks bija zīmīgs ar to, ka tribīnē apņēmīgi kāpa ļaudis, kas vēlējās izpelnīties atzinību, runādami, cik šausmīgi izvērsta pie mums ir vides un dabas aizsardzība, un solīja samazināt aizsargājamo teritoriju administrācijas genocīdu pret apspiestajiem vietējiem iedzīvotājiem.

Jā, atzīšos, ka arī es pāris dienu staigāju bez valodas, kad TV redzēju, kā viens no zaļajiem līderiem publiski atvainojās G. Ķirsonam par visu to briesmīgo, ko vides jomā strādājošie ierēdņi viņam nodarījuši. Pēc tam kādu nakti redzēju baisu sapni: Latvijā vairs nedarbojas neviens vides likums un bāliņi dara visu, ko vien vēlas: cērt kāpu priedes, gāž mežus līdz apvārsnim, iztaisno ceļus, nostumj kalnus, medī ne tikai savā kartupeļu dobē, bet arī rezervātos, lej bīstamos atkritumus upēs... Brr, murgs, vai ne? Tikai tas, ka pamodos, mani droši vien paglāba no sirds apstāšanās... Nu esam pamodušies ar jaunu Saeimu, un pavisam drīz, cerams, beigsies stīvēšanās ap ministru portfeļiem. Skaidrs, ka atkal pār mums nāks visas sliktās ziņas par krīzes saasinājumu, kas tika pietaupītas, lai neizmaitātu pirmsvēlēšanu eiforiju. Bet nu jau mēs esam rūdīti, un lielākā daļa tautas, kas vēl palikusi šaizemē, ir piedzīvojusi un pārdzīvojusi daudz grūtākus un liesākus laikus.

Šo «Vides Vēstu» numuru gatavojot, visu laiku meklējām atbildi uz jautājumu, kā Latvijai dzīvot tālāk. Tāpēc šajā žurnālā intervija ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu un iedvesmojošs piemērs, kā vienkārši cilvēki bez lielas naudas un sakariem, vien ar spilgtu zaļo vīziju, paši saviem spēkiem kļūst energoneatkarīgi – «Aroniju» saimniekiem Gunai un Valdim Zablockiem vajag tikai vietu zem saules, kur ieskrieties vējam.

Tā jau liekas, ka mēs velkamies atjaunojamās enerģijas ieviešanas jomā kā gliemeži, bet Juris Ozoliņš intervijā mierina: visa pasaule pārkārtojas, un mēs malā nevarēsim palikt, lai cik sparīgi rosītos vides un dabas aizsardzības nievātāji. Tas, ka nedzīvojam aiz dzelzs priekškara, vieš cerības, jo pat tie, kas reiz dzīvoja aiz Ķīnas mūra, sāk domāt un rīkoties videi draudzīgāk. Bet mūsu domu biedre Zane Ruģēna «Vides Vēstu» uzdevumā devās uz ekotekstila mesi Vācijā, lai pārliecinātos par to, ka eiropieši arvien lielāku uzmanību pievērš ne tikai pārtikas un kosmētikas ekoloģiskai izcelsmei, bet arī tam, kā iegūta audumu šķiedra.

Prātojot, kā dzīvot tālāk, jāparaugās arī atpakaļ: ražas vasaras numurā publicējām dabas pētnieku viedokli, ka Latvijas meži tiek cirsti pārāk nesaudzīgi. Šajā numurā AS «Latvijas valsts meži» darbinieki skaidro, ka tā vis nav.

Nu labi, beigšu pārstāstīt, kas rakstīts nākamajās lappusēs! Lasi un domā pats!

 

Anitra