Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 18 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Sīkbūtņu medniece

Anitra Tooma


Rīks: Canon PowerShot A710 IS

Dabas pētnieci Julitu Klušu tīmeklī biju ievērojusi jau sen. Ik pa laikam apbrīnoju viņas novērojumus un makrofotogrāfijas gan portālā http://www.draugiem.lv, gan viņas mājaslapā http://www.dziedava.lv, tāpēc nolēmu ar Julitu beidzot iepazīties dzīvē. Devos uz Enguri, kur viņa pavada vasaru, un satiku slaiku, dabisku sievieti, kas sākumā bija klusa un samulsusi, bet, līdz ko sākām runāt par dabu, atplauka – viss mulsums mirklī bija pagaisis.



Tādu cilvēku kā Julita līdz šim nebiju sastapusi, – visi, kam vien par viņu vaicāju, bija ar Julitu tīmeklī tērzējuši par tēmām, kas saistītas ar bioloģiju un sugu noteikšanu, bet nebija satikuši. Es uzdrošinos teikt, ka Julita ir vienpate, bet ar ļoti atklātu dzīvesveidu tīmekļa vidē. Neparasts salikums, vai ne? Julitai kaklā karājas neliela somiņa ar kompakto Canon PowerShot A710 IS, kas godam kalpo jau gadus piecus – var fotografēt makro ar apskaužamu asuma dziļumu no 1 cm attāluma, bet nu viņa tikusi arī pie Canon Powershot SX40HS. Tas vienmēr ir tik satraucoši un aizraujoši – nozust dabā ar jaunu rīku!

Gandrīz vienīgie, kas pazīst Julitu vaigā, ir mikologi, un arī tikai tāpēc, ka biedrība bija organizējusi semināru sēņu mīļotājiem, Julitu uz to uzaicinot arī personiski.Tagad par saviem konsultantiem Julita sauc Initu Dānieli, Diānu Meieri un citus, taču, tā kā gļotsēnes Latvijā nepēta neviens, informāciju par šiem mītiskajiem radījumiem nākas meklēt tīmeklī.

Julita atzīst, ka nav tas cilvēks, kurš vispirms apgūst teoriju un pēc tam iet dabā. Tikai tad, kad viņa pati atradusi ko nepazīstamu, rodas interese: KAS TAS IR? Un tad sākas meklējumi un neklātienes tikšanās ar citiem dabas pētniekiem. Julita visiem iesaka portālu www.dabasdati.lv un slavē Uģi Piterānu, kurš bez lielas kavēšanās palīdz noteikt kukaiņu sugas.

2008. gads bija savdabīgs pagrieziena punkts Julitas daiļradē – viņa sāka veidot pati savu mājaslapu http://www.dziedava.lv internetā, lai ievietotu tajā fotogrāfijas, pārdomas un jau agrāk veiktos pierakstus par savu bērnu attīstību – gandrīz par katru dienu! Julita stāsta, ka vēlējusies piepildīt mērķi – programmēt mājaslapas ar datubāzēm. Tātad vajadzēja savu mājaslapu, kur ievietot sistematizētu fotogrāfiju kolekciju un vērojumus par dažādām tēmām! Jau sākumā par lapu interesi izrādīja Latvijas apceļotājs Romualds Beļavskis. Viņa iespaidā lapa pakāpeniski pārveidojās, savukārt akcents no programmēšanas pamazām nomainījās uz dabas izzināšanu. Tagad Julitas mērķis ir izveidot lapu, kur var atrast informāciju par jebkuru ar dabu saistītu tēmu, tāpēc viņa sadarbojas ar citiem dabas pētniekiem un entuziastiem, un nu jau lapai bildes un informāciju sniedz aptuveni divdesmit cilvēku; lapas testēšanā palīdz Andra Martinsone, bet vislielākais paldies vīram – par atbalstu un palīdzību! «Tas taču ir skopi – turēt pieredzi un zināšanas pie sevis,» – uzskata Julita un turpina iesākto, šķietami nebeidzamo darbu.

Lai cik neticami tas būtu, Julita ir rīdziniece ar saknēm Latgalē un Sēlijā, taču pati prāto, ka interese par dižkokiem un sīkbūtnēm viņā sākusi «dīgt» jau bērnudārzā, un tas nebija nekāds padomju laika arhitektūras brīnums no silikātķieģeļiem, bet lielos kokos ieslēpusies vecā Krēgermuiža Juglā. Deviņu gadu vecumā Julita ieviesa pirmo pierakstu kladi, kurā bija trīs sadaļas: «Novērojumi uz zemes», «Novērojumi debesīs» un «Atgadījumi». Tur viņa regulāri aprakstīja savus eksperimentus un vērojumus. Liekas, ar šādu interesi par dabu cilvēkam pēc skolas beigšanas taisnā ceļā bija jādodas uz Bioloģijas fakultāti, bet nē! Ar sudraba medaļu pabeigusi N. Draudziņas Rīgas 7. vidusskolu, kā matemātikas olimpiāžu laureāte Julita bez iestājeksāmeniem tika studēt LU datoriķos un trīspadsmit gadus, līdz 2007. gadam, strādāja LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolā; 1998. gadā Julita saņēma Ata Kronvalda prēmiju par darbu ar apdāvinātiem skolēniem. Pa šo laiku – 2002. gadā un 2004. gadā – piedzima Dzintars un Juliata. Taču novērojumu pierakstīšanu Julita nepārtrauca arī tad, kad citas sievietes nemitīgajā darbu un pienākumu virpulī apjūk, un nu, var teikt, tas turpinās jau trīsdesmit gadu un droši vien nepāries nekad. Protams, nekas nenotiek pats no sevis, par savu garīgo skolotāju viņa šobrīd sauc Sergeju Lazarevu, būtisku ietekmi atstājuši arī Ivars Vīks, Ričards Bahs u.c. Kā vērtīgus ikdienas skolotājus min ģimeni.

Julita brīnišķīgi raksta, un nākamo bilžu parakstu autore ir viņa pati.