Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Skaitītāju uzstādīšana.

Atvērts skaitītāja RBX5 L raidītājs, uztvērējs un datu glabātājs (dzeltenā krāsā).

Skaitītāja RBX5 L raidītāja un uztvērēja, kas ievietoti plastmasas aizsargkārbās, darbības pamatprincips.

Putnu būrīši ar skaitītājiem.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Slīteres nacionālā parka apmeklētāji ir saskaitīti

Juris Smaļinskis, LLTA «Lauku ceļotājs»
Foto no «Lauku ceļotāja» arhīva


Jau krietnu laiku daudzu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānos u.c. politikas dokumentos tūrisms tiek minēts kā nozīmīga uzņēmējdarbības aktivitāte un saimniekošanas alternatīva, taču tajā pašā laikā nav zināms, kad un cik tūristu apmeklē dažādus dabas objektus vietās, kur biļete nav jāpērk. Cik cilvēku gada laikā apmeklē vienu dabas taku? Cik atpūtnieku uzturas pludmalē? Par cik procentiem palielinās atpūtnieku skaits mežā ogu un sēņu laikā? Cik apmeklētāju gadā ir Kolkas ragā – populārā objektā, kur jāmaksā tikai par automašīnas novietošanu? Uz šādiem un desmitiem līdzīgu jautājumu ir grūti vai pat neiespējami atbildēt, ja neizmanto mūsdienīgas metodes, jo diezin vai kāds var atļauties sēdēt pie objekta visu gadu un skaitīt garām ejošos cilvēkus.


Apmeklētāju elektroniskā uzskaite

Priekšrocības: uzskaite notiek automātiski, dati ir precīzi un pietiekami uzticami, viegli un dažādos veidos interpretējami.

Trūkumi: salīdzinoši dārga metode, it īpaši, ja skaitītājs tiek sabojāts vai iznīcināts. Prasa IT zināšanas un pietiekami vispusīgu datu interpretāciju un analīzi, kaut papildus iegūtās prasmes drīzāk var uzskatīt par ieguvumiem.

Cik ilgi? Skaitītājs apmeklētājus var fiksēt neierobežoti ilgu laika posmu. Lai iegūtu apmeklētāju skaita tendences un tās varētu salīdzināt ar lokālām un globālām pārmaiņām ekonomikā, sociālajās jomās u.c. griezumos, vienā vietā vēlams skaitīt vairākus gadus vai pat gadu desmitus.

Nosacījumi labam skaitītājam

  • Skaitītājam ir jābūt nelielam, viegli paslēpjamam dabiskā vai cilvēku apdzīvotā vidē.
  • Tam ir autonoma barošana, ko nodrošina nelielas baterijas.
  • Baterijas nav jāmaina biežāk kā reizi pusgadā vai gadā.
  • Skaitītājs ir piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem (no -30°C līdz +30°C) dažādos gadalaikos un meteoroloģiskajos apstākļos (lietus, sniegs, saule, vējš u.c.).
  • Uzņēmumam, kas ražo skaitītājus, ir jābūt pietiekami lielai pieredzei, un tā produkcijai ir jābūt testētai klimatiskos apstākļos, kas pielīdzināmi Latvijā esošajiem.
  • Datiem no skaitītāja ir jābūt viegli nolasāmiem un ērti lietojamiem turpmākai analīzei.

Šiem kritērijiem vislabāk atbilda Lielbritānijā ražotie skaitītāji RBX5 L. Cilvēks tiek pieskaitīts, līdzko tas šķērso radiovilni. Iekārtas radiostara darbības jaudas pietiek 20 m attālumam.

Pats svarīgākais – skaitītāju veiksmīgi noslēpt. Par piemērotāko atzinām slēpšanu speciāli izgatavotos putnu būrīšos, kas putnu ligzdošanai nav piemēroti. Lai nodrošinātu radiostara caurlaidību, būrīšu priekšpusē piestiprināta polikarbonāta plate.

Cik, kad, kur?

Lai iegūtu pēc iespējas daudzveidīgāku priekšstatu par parka apmeklētāju plūsmu visā nacionālā parka teritorijā un tās apjomiem, skaitītāji tika uzstādīti četrās ļoti atšķirīgās vietās, kur ierodas apmeklētāji ar atšķirīgiem mērķiem un motivācijām.

Pirmā vieta bija Pēterezera dabas taka – viena no interesantākajām Ziemeļkurzemes dabas izziņas takām. Šogad notiek takas rekonstrukcija, un to apmeklē gan individuāli, gan tūristu grupas, t.sk. skolēnu ekskursijas. Šeit skaitītājus uzstādījām 2009.–2010. gadā. Gada laikā taku apmeklēja aptuveni 1400 cilvēku, visvairāk – no maija līdz augusta beigām. 2010. gada 21. jūlijā fiksēts rekords – 111 apmeklētāji! Tagad varam vismaz aptuveni novērtēt, kādu kvantitatīvo pienesumu dod viena labiekārtota dabas un izziņas taka.

Otro skaitītāju novietojām pie t.s. Apakšceļa – meža ceļa, ko izmanto mednieki, sēņotāji, ogotāji un nelielā skaitā arī kājāmgājēji un velotūristi. Šeit statistika parādīja, ka mežs tiek izmantots kā rekreatīvs resurss. Skaitītājus uzstādījām 2009.–2010. gadā, un tika konstatēts, ka kopējais apmeklētāju skaits bijis 1000 cilvēku gadā, bet visvairāk – no jūlija līdz septembrim, kad mežā ir ogas un sēnes.

Trešā vieta – Kolkasrags – neapšaubāmi ir viens no populārākajiem Kurzemes vēsturiskā novada tūrisma objektiem, kur nozīmīgs tūristu pieplūdums bija vērojams pēc apmeklētāju centra un cita veida infrastruktūras izveides. 2011. gadā kopējais apmeklētāju skaits, kas izgāja cauri skaitītāja sistēmai, bija aptuveni 44 tūkstoši, kas sakrīt ar SIA «Kolkasrags» direktora Jāņa Dambīša veikto uzskaiti pēc pārdoto biļešu daudzuma apmeklētāju centrā. Apmeklētāju skaita maksimums bija laiks no 23. jūnija līdz 28. augustam, bet Zvejnieku svētkos vienas dienas laikā saskaitīti vairāk nekā 2500 apmeklētāji! Cilvēku pieplūdums vērojams arī Slīteres ceļotāju dienu un Lībiešu svētku laikā.

Ceturtā vieta, kur novietojām skaitītāju, bija Mazirbe – lielākais no piekrastes zvejniekciemiem, Lībiešu svētku norises vieta. Mazirbes pludmale ir iecienīta vasaras atpūtnieku vieta. Skaitītājus te izvietojām 2010. un 2011. gadā. 2011. gadā kopējais apmeklētāju skaits bija aptuveni 15 tūkstoši, visvairāk – no 23. jūnija līdz 27. augustam. Likumsakarīgi, ka visvairāk apmeklētāju bija Lībiešu svētkos augusta pirmajā sestdienā, kad saskaitīts vairāk nekā 760 cilvēku! Tagad ir skaidrs, cik cilvēku var piesaistīt viens vasarnieku ciemats ar lielisku pludmali vairāk nekā 100 km attālumā no Rīgas.

Iegūtā pieredze apliecināja, ka skaitītāju izmantošana ir ļoti efektīvs un ērts uzskaites mehānisms. Jāpiebilst, ka 2012. gadā Dabas aizsardzības pārvalde izvietoja vairākus skaitītājus arī citās Latvijas ĪADT. Mūsu pētījuma laikā iegūtie dati ir labs izejmateriāls, lai novērtētu ne tikai tūristu plūsmu, bet arī tās ietekmi uz dabu un sociālo un ekonomisko vidi, turklāt aprakstītās četras vietas parāda apmeklētāju proporcijas, ko nacionālas nozīmes teritorijai dod dažāda veida labiekārtoti un cita veida tūristu piesaistes objekti. To zinot, varam veiksmīgāk plānot šo teritoriju un tūrisma nākotnes attīstības scenārijus un apsaimniekošanas pasākumus. Ir skaidrs, ka apmeklētāju monitorings ir jāturpina arī turpmāk, jo dažu gadu laikā iegūtie dati vēl neliecina par globālām tendencēm.

 

Projektu «Vides politikas un pārvaldības priekšlikumu izstrāde, demonstrējot tūrisma attīstības ieguvumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā Slīteres nacionālajā parkā» (LIFE07 ENV/LV/000981) Latvijas Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» īstenoja no 2009. gada līdz 2011. gadam. •