Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pūstošie atkritumi jākompostē rūpnieciski

Rūta Bendere,
LASA valdes priekšsēdētāja

Katru dienu konteineros nonāk dažādu veidu sadzīves atkritumi, no kuriem vairāk nekā trešā daļa ir tādi, kam vieta būtu kompostkaudzē: pārtikas atliekas, zaļie dārza atkritumi, novītuši ziedi un citi baktēriju ietekmei pakļauti dabīgie materiāli. Pūstošie atkritumi, lai arī nav ķīmiski bīstami, noglabājot izraisa pamatīgas problēmas, jo tad, kad mikroorganismi sadala organiskās molekulas, rodas skāba vide, kurā daudz aktīvāki kļūst metālu joni, bet nepietiekama skābekļa apstākļos veidojas metāna un tvana gāze. Metāns ir degošs, turklāt maisījumā ar gaisu attiecībā 1:10 kļūst sprāgstošs un izraisa poligonos ugunsgrēkus. Lai no tā izvairītos, Eiropas Savienība ir izvirzījusi nosacījumus, kas ietverti arī mūsu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, proti, laika posmā līdz 2020. gadam samazināt noglabājamo bioloģiski sadalošos atkritumu daudzumu par 65%, salīdzinot ar 1995. gadā radīto atkritu daudzumu. To var panākt, pakāpeniski ieviešot atkritumu pārstrādi. Bet svarīgi jau šogad saprast, ka 2013. gadā noglabājamo bioloģiski sadalošos atkritumu daudzums mums ir jāsamazina par 50%! Tas nozīmē, ka jau 2013. gadā ir jāpārstrādā 402 tūkstoši tonnu bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu, bet 2020. gadā – 530 tūkstoši tonnu. Starp citu, 2010. gadā tika pārstrādātas tikai 18 376 tonnas. Pašlaik izskatās, ka izvirzītie mērķi ir nesa-sniedzami. Tāpēc Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija jau kopš 2010. gada kā partnere piedalās plaša starptautiska projekta «RECO Baltic 21 Tech» izstrādē, kas paredz nodrošināt gan pieredzes, gan atkritumu saimniecības tehnoloģiju apmaiņu starp Baltijas jūras reģiona valstīm.

Stopiņos un Mārupē jau kompostē

Vai tiešām šī problēma ir tik nerisināma, un kā veicināt biodegradablo atkritumu pārstrādi? Daba pati mums sniedz risinājumu, kas, gudri izmantots, rada iespēju lielo bioloģiski sadalošos atkritumu masu pārstrādāt. Biotehnoloģijas, kuru pamatā ir mikroorganismu darbība, nav tikai zinātnieku lietišķo pētījumu mērķis, bet tiek aktīvi ieviestas arī praksē. Par komposta kaudzi zaļo dārza atkritumu pārstrādei tā ēnainākajā vietā vairs nebrīnās neviens, un komposta kaudzes kvalitatīvas apsaimniekošanas nosacījumus – regulāri mitrināt un vairākas reizes vasarā apmaisīt – dārznieki uzskata pašu par sevi saprotamu lietu. Citādi tas ir ar it kā līdzīga satura maisījumu – bioloģiskajiem atkritumiem, kas tiek atšķiroti no pārējiem atkritumu veidiem un tālāk apsaimniekoti, jau izmantojot tehniskus risinājumus. Tas vēl ir jaunums, un vārdu salikums «atkritumu komposts» lielu uzticību pagaidām neiedveš.

Lai viss nostātos tam paredzētajās vietās, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA) jau 2003. gadā ES finansēta LIFE programmas projekta ietvaros izpētīja un ar Stopiņu un Ķekavas pašvaldību iedzīvotāju un uzņēmēju palīdzību pierādīja, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot bioloģiskos atkritumus un izbērt tos tam paredzētos konteineros, bet uzņēmēji – sākt komposta ražošanu. Praktiski iegūtā pieredze lika pamatu valsts bioatkritumu apsaimniekošanas programmai un normatīvajiem aktiem, kas to regulē. 2011. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumus Nr. 508, kas nosaka kompostēšanas laukumu izveides un darbības pamatprasības. Te nu jāatceras, ka ir nepieciešams ne tikai laukums un iekārtas komposta maisīšanai, mitrināšanai, smalcināšanai un sijāšanai, bet jānodrošina arī tādas kvalitātes prasības, lai šo kompostu varētu pārdot dārzkopjiem. Lai gan ES vēl nav izstrādāta vienota komposta kvalitātes prasību sistēma, atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Austrija, Somija u.c., jau aktīvi ķērušās ne tikai pie komposta gatavošanas, bet arī tā standarta ieviešanas.

Brūnais konteiners – mizām

Lai par kompostu varētu runāt kā par kvalitatīvu augu mēslošanas līdzekli, to drīkst gatavot tikai no pārtikas un dārzeņu atliekām, kā arī no zaļajiem dārza atkritumiem. Citu piemaisījumu tur nedrīkst būt! Tas nozīmē, ka katram jau savā virtuvē būs jāiemācās mizas, tējas un kafijas biezumus, olu čaumalas un puķu kātus salikt papīra, ne plastmasas iepakojumā un izmest specializētajā konteinerā. Šā konteinera (attēlā) ietilpība nav lielāka par 200 litriem, tas parasti ir brūnā krāsā, ar viegli atveramu vāku un gaisa sprauslām konteinera sānos un vākā. Gaisa atveres nodrošina atkritumu daļēju žūšanu un oksidēšanos, tāpēc nekas nesmird. Konteineri ir jāmaina ne retāk kā reizi divās nedēļās. Ja visi iedzīvotāji apzinīgi atšķirotu kaut vai tikai biodegradablos atkritumus, sadzīves atkritumu konteinera saturu varētu nogādāt uz lielajām šķirošanas līnijām, kur to varētu sagatavot par specializēto kurināmo materiālu.

Pāris mēnešos gatavs

Šķirotie bioloģiskie atkritumi nonāk kompostēšanas iekārtā vai laukumā, kur tos saber stirpās, kas novietotas valdošo vēju virzienā. Lai iegūtu kvalitatīvu kompostu, masai jāļauj sakarst līdz 60-70°C un tā vairākas reizes jāpārjauc, lai nodrošinātu vienmērīgu izkaršanu. Pēc tam masā vairs nav ne bīstamu patogēnu, ne dzīvotspējīgu helmintu oliņu vai nezāļu sēklu. Divu līdz trīs mēnešu laikā komposts ir sagatavots lietošanai. Tad radušos trūdzemi izsijā un pēc kvalitātes pārbaudes iepako pārdošanai. Kompostu var papildus uzlabot, par «darba spēku» izmantojot ne tikai baktērijas, bet arī sliekas. Sliekas komposta masu ne tikai irdina, bet arī stabilizē organiskās atliekas, pārveido minerālvielas augiem labāk pieejamās formās un samazina potenciāli kaitīgo mikroorganismu daudzumu. Šādi slieku komposti Latvijā jau tiek gatavoti. Tagad tikai Zemkopības ministrijai atliek bez liekas kavēšanās izstrādāt komposta kvalitātes novērtēšanas kritērijus – un tirdzniecībā parādīsies jauns, kvalitatīvs mēslošanas līdzeklis. Tas ir arī viens no mūsu mērķiem LASA dalībai projekta «RECO Baltic 21 Tech» izstrādē.

Trūdzeme vai biogāze?

Biodegradablie atkritumi ir izmantojami arī biogāzes ražošanai. Taču izrādās – komposta izgatavošana ir lētāka un vienkāršāka, turpretī biogāzes ražošanai vajag noteiktu masas sastāvu, ko, izmantojot ražošanā atkritumus, ir grūti nodrošināt. Taču šķirotus bioloģiski sadalošos atkritumus var sekmīgi izmantot kā piedevu biogāzes ražošanas pamatmasai.

Līdz šim biogāzes rašanās process visplašāk tiek pielietots lielajos poligonos. Var rasties jautājums: kas, krasi samazinot noglabājamo biomasas daudzumu, notiks ar jau izveidotajām gāzes savākšanas sistēmām, elektrības un siltuma ražošanu un tālākas izmantošanas nodrošināšanai iztērētajiem līdzekļiem? Attīstoties atkritumu apsaimniekošanai, pilnveidojas arī tehniskās metodes. SIA «Getliņi Eko» apsaimniekotajā poligonā tiek aktīvi domāts par atsevišķas slēgtas biošūnas izveidi, kurā sadalīšanās procesus veicinās, nodrošinot labus apstākļus anaerobo procesu norisei. Vairāku gadu laikā šūnā sadalīsies lielākā daļa no bioloģiskajiem atkritumiem, tiks savākta biogāze, bet poligonā tiks noglabāta daļēji mineralizējusies masa. Ventspils reģiona poligonā šo problēmu plāno risināt, atdalot bioloģiski aktīvo daļu no kopējās atkritumu masas un tās pārstrādei izmantojot slēgtu reaktoru.

Kurš no risinājumiem būs ekonomiski un tehniski izdevīgāks, rādīs prakse. Pagaidām, lai nodrošinātu, ka līdz poligonam nonāk arvien mazāka bioatkritumu daļa, Latvijā, līdzīgi kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu, pie katras daudzdzīvokļu mājas ir jābūt vismaz divu veidu konteineriem: viens – tādiem atkritumiem, kurus otrreiz nepārstrādā, otrs – šķirotas biomasas konteineram. Makulatūru, PET, polietilēnu, metālu un stiklu loģiskāk būtu nogādāt šķiroto atkritumu laukumos. Ar to jārēķinās – nešķirotu atkritumu noglabāšana poligonos ir ļoti dārgs pasākums, otrreiz naudu šādiem nolūkiem mums ES nedāvinās. •