Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Sivēns ar mugurkaula deformāciju.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 15 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Gribi dzemdēt siāmas dvīņus? Ēd cūkgaļu!


Grozoties lielveikalā vai tirgū pie gaļas stenda, vienmēr domāju: interesanti – visi it kā zina to, ka putnus, cūkas un liellopus baro ar ģenētiski modificētu lopbarību, bet nekad plašsaziņas līdzekļos neparādās ziņas par to, ka sivēni, teļi un cāļi dzimtu neveselīgi. Un tad jau, loģiski, var secināt, ka arī cilvēkam nekas ļauns nevar draudēt, jo lopiņi nu jau paaudžu paaudzēs pārtiek tikai un vienīgi no barības, kas to veselību nekādā ziņā neapdraud. Lielākā daļa cilvēku šo rūpnieciski audzēto gaļu ēd neaizdomājoties – ne par savu, ne savu bērnu veselību. Šopavasar beidzot tīmekļa vidē parādījās ziņas par to, ka daži dāņu zemnieki ģenētiski modificētas cūku barības vietā brīvprātīgi sākuši izmantot nemodificētu barību, lai pārliecinātos par to, vai tiešām tas tik ļoti sadārdzina produkciju, ka brīvdomātāji neglābjami bankrotētu. Jau uzreiz pateikšu: visi bija laimīgi – gan cūkas, kam vairs nesāpēja vēders, gan lopkopji, gan arī fermas saimnieks, kurš nevis izputēja, bet pat ietaupīja.

Jau dažas dienas pēc tam, kad dāņu cūkkopis Ibs Borups Pēdersens bija nomainījis lopbarību pret tādu, kas nesatur ĢM soju un kukurūzu, strādnieks, kurš par pārmaiņām neko nezināja, vaicāja, vai saimnieks nav mainījis barību. Izrādās, pieredzējušais strādnieks jau bija aizmirsis tos laikus, kad sivēni neslimotu ar caureju un katra diena nesāktos ar cīņu par viņu dzīvību. Bet tagad pirmo reizi pa šiem gadiem sivēniem nevajadzēja injicēt antibiotikas! Gaļas pircējiem jau neviens nesaka, ka cūkkopības neatņemama sastāvdaļa ir nemitīga cīņa ar lopu caureju. To ārstē ar antibiotikām «Borgal», turklāt pēc ikvienas cūku partijas nosūtīšanas uz kautuvi kūti nācās dezinficēt ar spēcīgiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas vēlāk kopā ar mēsliem nonāca uz tīrumiem..


Glifosāta nāves ceļš

Kāpēc sivēni dzimst beigti vai kropli un izdzīvojušie slimo ar caureju? Cūkkopji domā, ka tas saistīts ar glifosāta atliekām lopbarībā, un vairāk to ir ĢM sojā, kas veidota ar paaugstinātu izturību pret plaši lietoto herbicīdu raundapu. Šī plašas iedarbības ķimikālija nokaltē pilnīgi visus dzīvos augus, bet, tā kā ĢM soja ir ar paaugstinātu izturību pret šo herbicīdu, tā vienīgā izdzīvo tīrumā, kur visas nezāles nokaltušas. Lai izaudzētu tonnu ĢM sojas, Argentīnas zemnieki uz laukiem izsmidzina pat četrus litrus raundapa! Vispirms, lai iznīcinātu nezāles, un beigās, lai soja vai kukurūza nokalstu un sēklas nogatavotos vienlaikus. Bet, apsmidzinot augus ar raundapu pāris nedēļu pirms novākšanas, 80% glifosāta paliek augā, turklāt lielākā daļa koncentrējas tieši sēklās. Droši vien tāpēc ne bez ĢMO ražotāju lobija ES noteikta milzīga pieļaujamā glifosāta atlieku norma – 20 ppm lopbarības kukurūzā un sojā. Un tas notiek laikā, kad jau zināms, ka daudzām lauksaimniecības dzīvnieku sugām embriju deformācija parādās jau pie 0,2 ppm koncentrācijas, bet cilvēkiem endokrīnās sistēmas traucējumi – pie 0,5 ppm devas. Pie 10 ppm devas zīdītāju klases radības mirst. Raundaps jau auglim mātes miesās izraisa nopiet- nus iedzimtus defektus, it īpaši galvas smadzenēs un mugurkaulā. Baisi, bet ir uzņemta filma, kur redzams, cik kropli bērni sākuši dzimt ĢMO paradīzē Argentīnā. Dāņu zemnieki apliecina, ka viņu fermās sivēni nāk pasaulē ar līdzīgām patoloģijām – deformētiem mugurkauliem, saauguši kā Siāmas dvīņi.

Ir pierādīts, ka atliekvielas no plaša spektra biocīda raundapa, kas paliek augos vai nonāk vidē, traucē endokrīnās sistēmas darbību, izraisa iedzimtas patoloģijas, spontānos abortus, vēzi un izmaina zarnu mikrofloru, jo gremošanas traktā iemitinās baktērijas klostrīdijas. DDT un talidomīda lietošana ir tikai nieks, salīdzinot ar globālo kaitējumu, ko tagad rada raundapa lietošana it visos dzīves gadījumos. Profesors Dons Hjūbers (Don Huber) uzskata: «Diez vai mēs iekļūsim pasaules vēsturē kā paaudze, kas izlaistījusi tik un tik tonnu agroķimikāliju. Mūs apbrīnos kā paaudzi, kas labprātīgi ziedoja savus bērnus, lai daži starptautiski uzņēmumi gūtu peļņu.»

Mazāk līķu, vairāk naudas

Kāds dāņu zemnieks no mātes atšķirtos sivēnus sāka barot ar zivju miltiem un kaut arī ne bioloģiski audzētu, tomēr nemodificētu soju. Kopēji novēroja to, ka sivēni kļūst mundrāki, bet saimnieks – ka jāpērk mazāk medikamentu pret caureju. Turklāt pēc barības nomaiņas vairs nenobeidzās neviena sivēnmāte, ja agrāk krita vismaz viena mēnesī. Pirms diviem gadiem, kad fermas lopus ļoti smagi skāra caureja, bija mēneši, kad nomira pat trešā daļa sivēnmāšu un neviena cūka nespēja zīdīt sivēnus. Tagad sivēni attīstās spēcīgāki un maz atšķiras pēc lieluma, turklāt strādniekiem ir retāk jāmazgā kūts un jāauklējas ar vārguļiem.

Dāņu zemnieks Sigurds Kristensens, kurš audzē slaucamās govis, konstatējis, ka agrāk, kad spēkbarībai nepievienoja ĢM soju, govis bija veselīgas un nobeidzās reti, toties vēlāk mirstība pamazām palielinājusies. Pērn aizgāja bojā 10% ganāmpulka, un zemnieks nolēma atgriezties pie barības, kas nesatur ĢM augus. Pagaidām visas govis ir sveikas un veselas, bet veterinārārsts – rets viesis fermā.

Kopš dāņu cūkkopis Pēdersens vairs nebaro sivēnmātes un nobarojamos sivēnus ar ĢM barību, ir palielinājusies peļņa. Strādnieki fermā strādā ar prieku, jo cūkas necieš no gremošanas traucējumiem un ir lādzīgas. Katra sivēnmāte spēj izzīdīt par pāris sivēniem vairāk nekā agrāk, un tas jau ir par 25 tūkstoši kronu (Ls 2360) gadā vairāk. Ducis sivēnmāšu, kas agrāk būtu nobeigušās no dažādām gremošanas trakta slimībām, ir palikušas aizgaldos – 24 tūkstošu kronu (Ls 2270) ieguvums. Jāpērk par divām trešdaļām mazāk antibiotiku – ieguvums 30 tūkstoši kronu (Ls 2835). Nemodificētā soja satur vairāk barības vielu, tāpēc barības vajag mazāk, un uz visu lielfermu gadā tas ir 12 750 kronu (Ls 1205) ietaupījumu. Bet – nemodificētā soja ir mazliet dārgāka. Tā maksā 0,55 kronas/kg jeb 5 santīmus vairāk nekā modificētā soja, tātad – ja visi fermas rukši gadā apēd 75 tonnas, tad kopumā jātērē par 41 250 kronām (Ls 3900) vairāk. Bet tik un tā tas ir krietni mazāk nekā būtu jāiztērē, pērkot medikamentus! Un, ja ir tik pārliecinoši argumenti, grūti saprast, kāpēc cilvēki joprojām tiek indēti ar neveselīgu gaļu un cūkas spiestas ēst ĢM soju, no kuras tām sāp vēders...

Izmēģinājumi turpinās

Katru gadu ES valstis iepērk aptuveni 30 miljonus tonnu ĢM sojas, kas pārsvarā audzēta Brazīlijā, Argentīnā un ASV, un puse no šīs sojas tiek izmantota lopbarībai. Un, lai gan ES ir savākts daudz pierādījumu par tās ietekmi uz lopu un cilvēku veselību, tie nav ne zinātniski apkopoti, ne reģistrēti zinātniskajā literatūrā, un visi izliekas, ka šīs problēmas NAV! Arī ASV situācija ir līdzīga, jo neviena valsts iestāde nereģistrē datus, kas saistāmi ar ĢMO ietekmi uz dzīvajām radībām un dabu kopumā. Visur, arī Latvijā, atrodas apmāti vai korumpēti augsta ranga ierēdņi un zinātnieki, kas muld, ka ģenētiski modificēti organismi un pārtika, kas tādus satur, ir atzīti kā droši un veselībai nekaitīgi. Taču acīm redzamas lauksaimniecības dzīvnieku kroplības parādījās jau 1997. gadā! Nav nekādu cerību, ka ASV biotehnoloģiju nozare, lauksaimnieku apvienības un valsts kontrolējošās iestādes pieļaus jelkādus pētījumus. Taču ES valstīs, līdzīgi kā Dānijā, šādus pētījumus var un vajag veikt, jo šis nav tikai cūku labturības jautājums – apdraudēta ir visu Eiropas iedzīvotāju veselība! Pat veģetārieši nevar justies pasargāti, ja vien principiāli nepārtiek tikai no bioloģiski sertificētiem produktiem.

Kāpēc dāņu zemnieki par šo problēmu uzdrošinājās runāt? Izrādās, ka šajā valstī cūkkopības nozare tiek stingri kontrolēta un cūkas saņem 2-4 reizes mazāk medikamentu nekā dzīvnieki citās valstīs. Ja medikamentu lietošana pārsniedz normas, cūkkopji tiek sodīti. Tieši stingrās kontroles, atklātuma un pārskatāmības dēļ cūkkopis Pēdersens tik labi zināja, cik, kad un ko lieto un cik tas izmaksā. Tāpēc Dānijā veikto pētījumu praktisko un zinātnisko pētījumu rezultāti tiek atzīti pasaulē. Pētniecības iestādes Dānijā vai nu kontrolē paši zemnieki, vai to dara valsts iestādes, tāpēc komerciālā biotehnoloģiju nozare zinātniekus ietekmē mazāk nekā citās valstīs.

Dānijas Cūku pētniecības centrs nupat uzsācis pētījumu, kura ietvaros tiks pārbaudīta nemodificētas un ĢM sojas ietekme uz nobarojamajām cūkām. Katrā grupā ir 100 dzīvnieku, un, izmantojot kuņģa analīzes, plānots noskaidrot, kā attīstās vai samazinās gremošanas trakta slimības. Pētījuma kritiķi jau tagad apšauba pētījuma objektivitāti, jo brīnās, kāpēc izmēģinājumā tiek iesaistīti dzīvnieki, kas jau sasnieguši 30 kg svaru – tātad līdz tam laikam sivēni tiek baroti ar vienalga kādu barību, turklāt ir ļoti iespējams, ka šajā laikā ĢM soja jau krietni sabojājusi gremošanas traktu tiem rukšiem, kas līdz pēdējam kviecienam, kad būs sasniegti 110 kg, ēdīs nemodificētu barību. Turklāt oponenti aizrāda, ka pētījuma laikā nevienā no grupām nedrīkstētu lietot antibiotikas, jo arī tas varētu sagrozīt rezultātus. Turklāt rezultāti var krasi atšķirties, ja sivēnmātes grūsnības laikā tiek barotas ar ĢM soju vai – gluži otrādi – ar nemodificētu barību. Un interesantāk būtu, ja kontroles grupas sivēni tiktu baroti nevis tikai ar nemodificētu soju, kur raundapu lietot nav liegts, bet bioloģiski audzētu, tad vismaz būtu drošs, ka barība vispār nesatur aizdomās turēto glifosātu. Tomēr šāds pētījums tik un tā cilvēces glābšanai dotu vairāk nekā līdzšinējā klusēšana, izliekoties, ka viss kārtībā.

Jāvaicā, vai Latvijas zemniekiem, kopš tie izmanto 100% ģenētiski modificētu soju lopbarībā, nekad nav bijušas problēmas ar lopu veselību? Droši vien ir gan, tikai neviens nekad nevēlas par TO runāt publiski, jo valda skarba konkurence, un kurš tad grib būt tas trakais, kurš liks pircējam aizdomāties par to, ko tad viņi īsti ēd. Arī veterinārārsti, piesegušies ar profesionālās ētikas un konfidencialitātes šķidrautu, daudz neizrunājas. Vismaz Latvijas zemnieki ir pārliecināti, ka, atsakoties no ĢM lopbarības, viņi cietīs zaudējumus, tāpēc turas kā spītīgi āži un pat nemēģina barot savus lopus ar veselīgāku barību, kaut cenu starpība ir tikai 5 santīmi!

Tādēļ pagaidām labāk ēst mazāk, bet darīt visu, lai bērni dzimtu veseli. Tas noteikti būs lētāk! Pienāks laiks, kad cilvēki arī pie mums aizdomāsies par to, kā tiek audzēti lopi, un, pat ja viņiem būs pilnīgi vienalga, kā jūtas cūka, govs vai vista, tas, ka cilvēkbērni aizvien biežāk dzimst kropli un neveseli, diez vai kādu atstās vienaldzīgu.

 

Materiāls sagatavots, iedvesmojoties no GM-Free Cymru (Velsa),
ko tulkoja Ieva Zālīte

 

Oriģināls: http://www.gmfreecymru.org/pivotal_papers/denmark_dossier.pdf

 

* 1 dāņu krona = Ls 0,0945  •