Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi


«Zaļais patvērums. Akadēmiķa Arvīda Kalniņa dzīvesstāsts»

Milda Pormale
Apgāds «Divpadsmit»; 382 lpp.

Arvīds Kalniņš bija meža ķīmiķis, daudzi viņu sauca arī par Sveķu Kalniņu, jo profesors Latvijā attīstīja sveķu pārstrādi. Arī es bērnībā rotaļājos ar konusveida sveķu trauciņiem, jo mana vecmāmiņa Kriķītis strādāja par atsveķotāju – pēckara gados tas bija plaši izplatīts amats. Arvīds Kalniņš turklāt sarakstījis vienu no vislabākajām grāmatām par medniecību, kas izdota piecas reizes! Viņš bija Koksnes ķīmijas institūta dibinātājs un ilggadējs, darbinieku mīlēts vadītājs, turklāt pasaulē atzīts zinātnieks jau no Ulmaņlaikiem. Arvīds Kalniņš bija arī vides un Jūrmalas kāpu aizstāvis. Rūdolfa Blaumaņa krustdēls. Biezo grāmatu par profesoru Arvīdu Kalniņu sarakstījusi viņa kolēģe Milda Pormale, bet līdz publicējamam darbam aizvadījusi Dzintra Dāvidsone. Grāmata ir sava laika liecība, kurā minētas vismaz 640 personas – tātad daudzi, iespējams, atradīs arī ziņas par sev tuviem cilvēkiem.

 
 

«Personīgi»

Lelde Stumbre
Izdevniecība «Lauku Avīze»; 335 lpp.

Vienmēr pārņem liels prieks, kad pazīstams cilvēks nostājas savu draugu un talanta cienītāju priekšā, paveicis milzu darbu – uzrakstījis grāmatu. Tā, saulainā jūnija dienā Mākslinieku nama izstāžu zālē Lelde Stumbre mūsu priekšā nolika savu mūžu – grāmatu par savu dzimtu, par divpadsmit sava mūža posmiem. Lieliska grāmata – tik īsta dzīve, tik laba valoda, un lielāko daļu cilvēku ne tikai es, bet arī tu pazīsti! Bet tas nav svētsvinīgs sacerējums, kas rakstīts ar baili, ka tikai kāds no dzīvajiem neapvainojas. Tas ir tieši tāds pats kā Lelde – ironisks, spītīgs, bet ar lielu mīlestību pret visu un visiem. Man šķiet, ka Lelde biogrāfiskās literatūras jomā sāk izgriezt pogas pat savai draudzenei Laimai Muktupāvelai, tāpēc tagad turu īkšķus, lai izdodas atrast atbalstu nākamās grāmatas par Arvīdu Ulmi sarakstīšanai. Pirmās nodaļas ir lieliskas! Ja varu dot savu artavu – dod ziņu!

 
 

«Dzimuši, lai skrietu»

Kristofers Makdugals
Jāņa Rozes apgāds; 363 lpp.

Amerikāņu žurnālista Kristofera Makdugala grāmata par teiksmaino Meksikas cilti taraumarām jau kļuvusi par bestselleru. Šīs indiāņu cilts pārstāvji vienmēr laižas skriešus, bez lielas mocīšanās viņi dienā noskrien pat 160 km, un kājas viņiem tāpēc nesāp. Man patīk šīs grāmatas noskaņa, Vitas Holmas lieliskais tulkojums. Lasu pamazām, jo šķiet, ka tad, kad tikšu līdz beigām, arī uzdrošināšos sākt skriet, kaut pašlaik domāju, ka tas vairs nav priekš manis.

Rakstīt šo darbu autoru pamudinājis pavisam vienkāršs jautājums: kāpēc man sāp kāja? Vīlies Rietumu mediķos, kas viņam ieteica pārtraukt nodarboties ar skriešanu, autors sācis padziļināti interesēties un uzzinājis par taraumarām – izcilākajiem skrējējiem pasaulē, kuri spēj noskriet apbrīnojami garas distances un kuru vienīgā acīmredzamā motivācija to darīt ir kustību prieks.

Dzīvojot gandrīz pilnīgā izolācijā, Meksikas taraumaru cilts indiāņi gadsimtiem ilgi ir praktizējuši tehnikas, kas ļauj noskriet simtiem jūdžu bez apstājas. Pārcilvēciskais talants iet rokrokā ar apbrīnojami labu veselību un garīgu stabilitāti. Pateicoties savādniekam un vientuļniekam, vārdā Baltais Zirgs, kurš jau ilgstoši dzīvojis šai neparastajā ciltī, autors atklāj ne vienu vien taraumaru cilts noslēpumu un galu galā arī superatlētu sevī.

Tagad domāju, kāpēc mēs tik maz paļaujamies uz savām kājām un kāpēc skrienam tikai tad, kad kavējam vai bēgam, nevis vienkārši tāpat. Skatoties uz cilvēkiem mašīnās un liftos, man liekas, ka iešana ar kājām vismaz pāris stundu dienā ir sasniegums, kas nemaz nav pa spēkam katram. Tāpēc stāsts par taraumarām liek domāt, un tagad runājos ar sevi – varbūt uz centru turpmāk nevis vienkārši soļot, bet skriet ar prieku. Amerikāņu maratona treneris, kurš, iedvesmojies no šiem indiāņiem, trenē pasaules čempionus, iesaka: «Trenē dāsnumu, esi devīgs!», «Uzlabo personīgās attiecības!», «Saglabā uzticību savai vērtību sistēmai!», «Ēd kā nabadzīgs cilvēks!». Laimei vajag tik maz, tikai vajag to pašam apjaust!

 
 

«Skriešana»

Anja Švālenberga
Apgāds «Zvaigzne ABC»; 80 lpp.

Neliela, iedvesmojoša grāmatiņa tiem, kuri no domāšanas par skriešanu ķērušies pie rīcības un grasās aizsiet sporta apavu auklas, lai dotos naigā riksī pa liedagu. Tam, kurš izlasījis grāmatu par skrējēju cilti taraumarām, aplami šķiet lasīt par dārgu sporta kurpju un sintētiskā sporta apģērba priekšrocībām, bet padomi, kā izvairīties no kāju sāpēm un traumām, kā pārvarēt sliņķi sevī, tiešām ir noderīgi. Kaloriju patēriņa tabulā ieraudzīju, ka kāpšana pa kāpnēm izgaisina divreiz vairāk kaloriju nekā tik izslavētais sekss. Tas iepriecina, jo kāpņu Latvijā netrūkst...

 
 

«Mazuļa masāža»

Pīters Volkers
Apgāds «Zvaigzne ABC»; 96 lpp.

Man liels prieks, ka beidzot izdota šāda grāmata, jo informācijas, kā masēt pieaugušu cilvēku, ir gana, bet par to, kā izmasēt mazuli, – pavisam maz. Tas laiks, ko pavadām kopā ar bēbi, jāpavada jēgpilni, tāpēc iesaku visiem jaunajiem vecākiem un vecmāmiņām – glāstiet savu bērniņu ik dienas un dariet to gudri! Regulāra masāža ir tikpat svarīga kā labs ēdiens. Bērni, kurus neviens neglāsta, attīstās lēnāk, jo augšanas hormoni no hipofīzes izdalās gausāk. No glāstiem asinis rit raitāk, brīvāk kustas locītavas, masāža stimulē klejotājnerva darbību, bet tas veicina barības vielu uzsūkšanas hormonu – insulīna un glikozes – izdalīšanos. Vismaz manam mazdēlam ļoti patīk, ka ar viņu visādi čubinos, viņš jūtas kā laimīgs kaķēniņš, bet es – ne tikai samīļoju bērniņu, bet arī rosinu viņa attīstību. Un – ja tev ir mīlestība sirdī un divas rokas, tad kāpēc tev jāatdod nauda par masiera pakalpojumiem?

 
 

«Zaļā dzīve»

Viktorija Butenko
Apgāds «Zvaigzne ABC»; 174 lpp.

Grāmatas apakšvirsraksts – «Zaļie kokteiļi veselībai un enerģijai». Viktorija ātrāk nekā citi sapratusi, ka sulu dzeršana ir bezjēdzīgs pasākums, jo pats vērtīgākais – šķiedrvielas – tiek izmests kompostā. Tāpēc viņa iesaka pārtikt no zaļajiem kokteiļiem. Pat ja tu nekļūsi par nelokāmu svaigēdāju, ražas laiks ir īstais brīdis, kad pamest plīti un sadraudzēties ar blenderi. Viktorija, tāpat kā lielākā daļa «Vides Vēstu» lasītāju, ir uzaugusi PSRS laikos, tāpēc viņas ieradumi, pieredze, kļūdas un vilšanās mums ir tik saprotamas. Viena no autores atziņām: «Drošāk ir divas nedēļas pamēģināt svaigēšanu un pavērot savas sajūtas, nekā izlasīt desmit grāmatas un sekot to ieteikumiem bez mazākās nojausmas, kas ar tevi notiek.» Ja nu nelasīsi arī šo grāmatu, pasteigšos tev pavēstīt, ka grēmas un vēdera pūšanās no zaļumu klēpja apēšanas rodas tāpēc, ka pietiekami nesakošļājam lapas. Turklāt čaklajiem grauzējiem, arī man, pusmūžā zobi jau ir tā nodiluši, ka košļāšana sagādā ciešanas. Bet – ja blenderis izdara galveno smalcināšanu, tad pie svaigēšanas pierast ir vieglāk. Autore priecājas, ka tagad viņa ne tikai labāk izskatās, bet arī redz!

 
 

«Augi veselībai»

Apgāds «Zvaigzne ABC»; 352 lpp.

Šorīt vairs nesaprotu, kā bez šīs lieliskās grāmatas varēju dzīvot pusgadsimtu! Iedvesmojoša un bagātīgi ilustrēta. Augu attēli beidzot tādi, ka spēju iztēloties, kā izskatās tie, kurus neesmu vēl iemācījusies ieraudzīt. Informācijas tieši tik, lai nepagurtu no svešvārdiem un iespējamās lietošanas ieteikumu lēruma. Ja tējas, salātus un citus ēdamus labumus jau tā kā protam gatavot, tad ieteikumi, kā gatavot krēmus, vannas bumbas, aerosolus, ziepes, šampūnu, kondicionieri matiem un citus dabīgus labumus, arī man sagādāja lielu prieku un izraisīja iedvesmu. Izcila dāvana sievietēm senās intuīcijas iedrošināšanai.

Ja lasi elektroniskās grāmatas, apgāds «Zvaigzne ABC» piedāvā www.e-gramatnica.lv lejupielādēt jaunākos izdevumus.

 
 

Sagatavoja Anitra Tooma.