Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Jauna prece pasaules tirgū

Par aktuālu problēmu pasaulē Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) pagājušā gadsimta beigās ir atzinusi klimata izmaiņas. Nozīmīga vides problēma ir atkritumi un ar tiem arvien pieaugošā slodze Zemei. Bet izrādās, ka, iedarbinot biznesa mehānismus abas šīs problēmas var atrisināt reizē. Vides aizsardzības pasākumi varētu kļūt izdevīgi biznesam.

Atkritumi samazinās siltumnīcas efektu

Liepājas reģionālā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta pirmā stadija ir beigusies. Projekts sākts 1998.gada decembrī, noslēdzot līgumu ar Zviedrijas firmu SWECO par pirmsprojekta izpēti un vides novērtējumu ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai Liepājā un Liepājas rajonā. Atkritumu apsaimniekošana paredzēta kā ilgstošs projekts 20 gadu garumā. Sadzīves atkritumu poligons varēs darboties arī pēc šī termiņa beigām.

Projekta ietvaros tiks mazināts siltumnīcas efekts, samazinot emisiju (piesārņojošo vielu izmešu daudzumu) atmosfērā. Reģionālā atkritumu saimniecība samazinās oglekļa emisiju un vienlaikus atbilstoši Kioto protokola prasībām un Oglekļa samazināšanas fonda (OSF) līguma ietvaros dos iespēju ietaupītās oglekļa emisijas pārdot citām valstīm. Saražoto elektroenerģiju varēs pārdot pašmāju «Latvenergo».

OSF pirmais projekts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis:

Sabiedrību uztrauc klimata izmaiņas. Ja ziemas vidū janvāra beigās Rīgā grand pērkons, mēs saprotam — ierastā dabas kārtība ir traucēta. Vai spēsim nākotnē to novērst? Iedarbinot reālus biznesa mehānismus un videi draudzīgas tehnoloģijas, ikkatra valsts var nest savu artavu klimata izmaiņu novēršanā. Liepājas reģionālais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts pēc līguma parakstīšanas kļūs par pirmo OSF atbalstīto projektu pasaulē. Projekts paredz izveidot ilgtspējīgu, tātad videi draudzīgu atkritumu savākšanu, bet no pūstošo atkritumu gāzes iegūt elektroenerģiju. Ietaupītās oglekļa emisijas 130 000 tonnu apjomā būs iespēja pārdot par 2,7 miljoniem ASV dolāru.

Oglekļa samazināšanas fonds

Oglekļa samazināšanas fonda vadītājs un Pasaules bankas vides departamenta vadītājs Kens Ņūkombs (Ken Newcombe):

Pasaules bankas paspārnē janvāra vidū savu darbību sāka Oglekļa samazināšanas fonds OSF (PCF – Prototype Carbon Fund) ar starta kapitālu 85 milj. USD. Oglekļa samazināšanas fonds paredz atbalstīt projektus, kas vēlāk tirgosies ar oglekļa samazinājumu. OSF fonds pirmo reizi vēsturē izstrādās oglekļa emisiju pirkšanas un pārdošanas tirgus mehānismu. Fonds finansēs klimata izmaiņu novēršanu un klimatam draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Fonda dalībvalstis ir Somija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un nozīmīgas enerģētikas privātās kompānijas no Japānas (Mitsubishi u.c. piecas kompānijas), Beļģijas (Electrabel), Norvēģijas (Statoil un NorskHydro), Francijas (Gaz de France), ASV un Dānijas.

Oglekļa dioksīda samazinājums

Kens Ņūkombs:

Oglekļa emisiju samazinājums ir jauna prece pasaules tirgū. Mazattīstītām un pārejas ekonomikas valstīm būs izdevīgi pārdot samazinājumu valstīm, kas nespēs iekļauties Kioto protokolā katrai valstij noteiktajos izmešu apjomos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākā referente Ingrīda Apene:

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) grupā apjoma ziņā noteicošo vietu ieņem oglekļa dioksīds. Latvija 1999.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, CO2 izmešu apjomi ir samazinājušies par 40% jeb 12 miljoniem tonnu. Nākotnē katrai valstij būs atšķirīgi oglekļa emisiju samazināšanas mērķi. Latvijai 2008.gadā oglekļa samazinājums, salīdzinot ar 1990.gadu, nedrīkst pārsniegt 8%. Ja rūpniecība strauji palielināsies, pastāv risks pārsniegt šo lielumu. Tādā gadījumā tiesības emitēt būs jāpērk, un emisiju tirgū mēs iekļausimies kā pircēji, nevis pārdevēji.

Tirdzniecība ar oglekļa samazinājumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris:

Sākt tirdzniecību ar oglekļa emisijām katrā ziņā ir augsta līmeņa politisks lēmums. Šodien mēs vēl nevaram pateikt, kā mēs tirgosimies ar ietaupīto emisiju. Pagaidām tirdzniecības mehānismi nav skaidri visā pasaulē. Nav skaidri arī Latvijas attīstības modeļi un prognozētais emisiju pieaugums. Rudenī vispārējā klimata izmaiņu konvencijas parakstītāju pušu 6. Hāgas konferencē turpinās sarunas par oglekļa tirdzniecību Kioto protokola gaismā. Ja šodien varētu sākt tirdzniecību ar oglekļa samazinājumu, mūsu teorētiskā bagātība būtu līdz 200 miljoniem dolāru.

Kens Ņūkombs:

Tirdzniecību paredzēts sākt 2008. gadā. 2008.–2012.gadā apgrozījums varētu sasniegt 50 miljonus ASV dolāru gadā. Vienas oglekļa tonnas izmaksas varētu būt 10 līdz 20 ASV dolāru.

Liepājas atkritumu saimniecība

Anders Haldins, Pasaules bankas galvenais speciālists vides jautājumos un Liepājas reģionālā sadzīves atkritumu saimniecības projekta vadītājs:

Liepājas atkritumu saimniecība būs ilgtspējīga vides aizsardzības prasībām atbilstoša reģionāla sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas ražos biogāzi un izmantos to elektroenerģijas iegūšanai. Ietaupīto oglekļa samazinājumu varēs pārdot saskaņā ar OSF līgumu.

Projekta realizāciju paredzēts sākt 2000.gadā. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem tiks izveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Tās ietvaros:

  • kultivēs un slēgs visas esošās izgāztuves,
  • izbūvēs poligonus, kas nepieļaus pašreizējo gruntsūdeņu piesārņošanu,
  • izbūvēs enerģijas «šūnas» un gāzes ieguves sistēmas,
  • uzstādīs elektrības ģeneratoru,
  • izveidos atkritumu savākšanas punktus katrā pagastā, tur novietos konteinerus dažādiem atkritumu veidiem,
  • izglītos iedzīvotājus.

Janvārī reģistrēja Liepājas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kurā vienu trešdaļu akciju saņem 13 pagasti, bet divas trešdaļas Liepājas pilsētas pašvaldība. Visus priekšdarbus veiks divos pirmajos projekta realizācijas gados. Paredzēts, ka elektrību no savāktās gāzes sāks ražot 2001.gada beigās, bet, lai ražotnes sasniegtu pienācīgu jaudu, vajadzīgi pieci gadi.

Grobiņas poligonā paredzēts uzstādīt ģeneratoru ar jaudu 1 MW, bet vecajā Šķēdes poligonā — 0,3 MW. Jau tagad atkritumus varēs glabāt pagaidu novietnēs. Nav jāuztraucas, ka nākotnē dedzināšanai varētu tikt pakļauti bīstamie atkritumi, jo ir paredzēta to atdalīšana.

Projektu sagatavojusi Pasaules banka, un tā kopējās izmaksas aprēķinātas apmēram 13 miljonu ASV dolāru. Pasaules bankas konsultanti jau saņēmuši pirmsprojekta izpētes paketi un gatavo to nodošanai potenciālo projekta finansētāju apspriešanai.

 

Ruta Berkgaute

 

Poligons: nevis izgāztuve, bet mūsdienīga atkritumu apglabāšanas vieta

Mūdienīga atkritumu poligona saimniecību plāno vismaz 20 gadu ilgam laika posmam. Poligonā jāparedz atkritumu pieņemšanas un apstrādes zona, kurā tiek svērti un šķiroti atkritumi, atkritumu apglabāšanas laukums, kā arī administratīvā ēka. Lielākajos atkritumu poligonos veido arī gāzu savākšanas sistēmu. Gāzi izmanto enerģijas ieguvei. Poligonā ir svarīga izolācijas slāņa ierīkošana, lai novērsu apkārtējās vides piesārņošanu. Noteiktos attālumos apkārt poligonam ierīko kontroles akas, no kurām ņem paraugus gruntsūdens analīzēm.

Parasti poligona laukumu sadala četros vienādos nodalījumos — šūnās. Katru no tiem paredzēts ekspluatēt apmēram piecus gadus. Nodalījuma izbūve un piepildīšana notiek pakāpeniski. Atkritumu slānim sasniedzot noteiktu biezumu, to noblietē un pārklāj ar izolējošu materiālu. Tādējādi atkritumi klājas kā kārtainā torte.

Beidzoties poligona ekspluatācijai, veic poligona rekultivāciju — noglabātie atkritumi tiek pārsegti ar aizsargslāni un tiek novērstas visas iespējamās ietekmes uz apkārtējo vidi. Poligons iekļaujas apkārtējā ainavā, jo pēc apzaļumošanas tas izskatās kā zaļš paugurs.

 

«Latvijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas programma 500–»