Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Dzilnītis
Sitta europea

Zaļžubīte Carduelis chloris un
Purva zīlīte Parus palustris

Lielā zīlīte
Parus major
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Sit zīlīte pie loga rūts

Jebkura ielaušanās dabā noritošajos procesos no cilvēku puses bieži vien izraisa negatīvas sekas. Tas attiecas uz it kā humānu motīvu vadīto putnu piebarošanu ziemā. Šeit nav runas par pēkšņu dabas stihiju izraisītu nelaimju novēršanu (piemēram, par ledū iesalušu ūdensputnu vai cīruļputenī atceļojušu gājputnu glābšanu). Tad saprātīgam cilvēkam, protams, ir jāsniedz palīdzība dzīvniekiem visos iespējamos veidos. Bet normālā situācijā, kad putniem tiešas briesmas nedraud, sākot putnu piebarošanu, nepieciešams rūpīgi padomāt, vai, nepārdomāti rīkojoties, nenodarīsim putniem ļaunu. Lietderīgi vienmēr atcerēties — vislabākā dabas aizsardzība ir tās pasargāšana no cilvēka.

 

Lielākā daļa putnu jau labu laiku atstājuši mūsu zemi un devušies uz katrai sugai raksturīgo ziemošanas vietu. Īstie kukaiņēdāji aizlidojuši jau sen un ziemu pavada vietās, kur ēdamo iespējams nomedīt visu gadu. Ceļošanas instinkta vadīti, viņi dzimtenē atgriezīsies tikai pavasarī, kad barības sagāde nebūs vairs saistīta ar nepārvarām grūtībām. Šie lidojumi ir skarbi, briesmu pilni un bīstami. Putniem līdz spēku izsīkumam jāpārvar ceļa grūtības, plēsēju uzbrukumi, slimības. Pat cilvēks putnu iznīcināšanā pieliek savu roku (citādi nespēju izskaidrot Dienvideiropā populārās cīruļu un strazdu medības). Pavasarī dzimtenē atgriežas vairs tikai neliela daļa gājputnu.

Vieglāk neklājas arī tiem putniem, kas ziemo pie mums. Visu gaišo laiku viņi nenogurdināmi rūpējas par barības sagādi, zinot, ka vienīgi pilns vēders spēj pasargāt no bojāejas aukstumā un salā.

Pie mums ziemo putni, kuri nelabvēlīgajā gadalaikā iemācījušies patērēt dažādu barību. Piemēram, zīlītes, dzilnīši, dzeņi vasarā galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, toties aukstā laikā viņi mierīgi iztiek, ēdot dažādu augu sēklas, graudus, ogas, pārtikas atkritumus un citu barību. Ievērojama daļa ziemotāju Latvijā patiesībā arī ir gājputni. Piemēram, mūsu lielās zīlītes pirmajā dzīves gadā aizceļo uz Rietumeiropu — uz vietām, kur laika apstākļi ir maigāki nekā pie mums. Dzimtenē paliek vecākās, stiprākās un pieredzējušākās. Viņām piebiedrojas ieceļotājas no ziemeļu apgabaliem. Ja ligzdošanas laikā putnu pārītis spēj sagādāt barību sev un mazuļu iztikai dažu simtu kvadrātmetru platībā, tad ziemā putni rīkojas citādāk — viņi salasās bariņos un klejo daudz lielākā apkārtnē. Tā vieglāk atrast ēdamo, paglābties no plēsējiem un izdzīvot. Putni ziemo un neatkarīgi no cilvēka gribas spēj sagaidīt pavasari jau tūkstošiem gadu. Viņu gaitas nosaka dabas, nevis sabiedrības likumi. Un tas nozīmē, ka cilvēku palīdzība putniem nav nepieciešama. Īstenībā putnu piebarošana ziemā vairāk ir nepieciešama cilvēkam, nevis putniem. Barotavās ziemojošos putnus iespējams novērot tuvumā. Tā viegli kontaktēties ar dabu un dzīvniekiem, pat nepārkāpjot mājas slieksni.

Argumenti, kāpēc putni nav jābaro

Šķietami vienkārša un viegli paveicama putnu piebarošana ziemā tomēr ir jāveic saprātīgi un uzmanīgi, lai nenodarītu putniem ļaunu. Nejauši izkārta speķa šķēle (vēl sliktāk — gaļas gabalam nogriezta ādas strēmele) patiesībā ir tikai māneklis, ar kuru viegli izdodas piemānīt zīlītes, kas izmisīgi mēģina no jūsu piedāvātā cienasta paēst. No tā barības daudzuma, ko putniem ar lielām pūlēm izdodas noknibināt, līdz kārtīgai paēšanai ir visai tālu. Tie putni, kas neatrodas tieši pie cienasta, bet gaida savu kārtu to apciemot, rūpīgi pārmeklē tuvējo krūmu un koku zarus, pie reizes atbrīvojot tos no kukaiņu, arī no kaitēkļu kūniņām un oliņām. Tieši tas ir visvairāk ieciešams jūsu augļudārzam. Ja putni šajā vietā uzturas ilgāku laiku, dabiskās barības krājumi ātri izsīkst. Atliek tikai iestāties bargam un aukstam laikam, lai viņi nosaltu un aizietu bojā no bada, kaut gan apknibinātā speķa šķēle turpina karāties pie loga.

Barotavai nav brīvdienu

Tāpēc, ja esat nolēmis ziemā piebarot putnus, lai priecātos par viņiem, pie reizes liekot paveikt labu darbu jūsu dārzā, tad piedāvājiet viņiem piemērotu barību pietiekamā daudzumā bez pārtraukumiem.

Kādai jābūt barībai? Tas atkarīgs no putnu sugas, ko esat nolēmuši piebarot. Kad pienāk ziema, ir jau par vēlu domāt par putnu piebarošanu. Par to jārūpējas, jau laikus savācot un izkaltējot piemērotu ēdamo — ogas, kultūraugu un nezāļu vārpas, graudus, augļus, sēklas. Ja ziemai nepieciešamie barības krājumi būs sagādāti pietiekamā daudzumā, putnu daudzveidība būs lielāka. Ja šis darbs savlaicīgi nav izdarīts, iespējams izlīdzēties, kā saka, ar universālo barību, kuru labprāt ēd lielākā daļa ziemotāju — zīlītes, dzilnīši, dzeņi, mežastrazdi, sīļi un citi putni. Tā sastāv no taukiem (cūku, liellopu, nesālīta margarīna) un pildvielas. Der atcerēties, ka tauki aukstumā paliek cieti un trausli, tāpēc maz piemēroti (izņemot cūku taukus). Tos viegli iespējams uzlabot, piekausējot nepieciešamā daudzumā jebkuru pārtikas eļļu. Kā pildvielu ērti izmantot auzu pārslas, sadrupinātu maizi, bet vislabāk saulespuķu vai kaņepju sēklas. Barību izkausētā veidā parocīgi iepildīt tukšās konservu bundžās (nevis stikla burciņās, kā dažkārt lasām presē. Putniem taču grūti pieķerties pie stikla slidenās virsmas). Šādas barības bundžiņas ērti iekārt ar vaļējo galu uz leju. Tad barība neapsnigs un būs pasargāta no rijīgiem sīļiem, vārnām, zvirbuļiem, toties veiklās zīlītes, dzilnīši un dzeņi barību izmantos viegli. Bundžiņu parocīgi iekārt aukliņā, kuru piesien pie bundžas dibenam pielodētām stieples cilpiņām.

Manīgās zīlītes izlikto barību parasti atrod pirmās, pārējie putni viņām pievienojas tikai pēc laika. Mazliet jāpapūlas, lai barotavās pievilinātu svilpjus vai zīdastes. Šim nolūkam labi noder ķekaros sakaltētas pīlādžu ogas, kuras izvieto dārzā labi pamanāmās vietās lielākā platībā. Šo barību labprāt ēd arī sīļi un melnie mežastrazdi, kas sarūpētos ogu krājumus pieveic ātri un lielos daudzumos. Svilpju vai zīdastu bariņš, ja reiz atradis ēdienu, uzturas pie barības ilgi. Der gan atcerēties, ka svilpji jeb sarkankrūtīši jūsu dārzam spēj nodarīt arī postu, jo uz pavasara pusi mēdz mieloties ar ķiršu un ogu krūmu briestošajiem ziedpumpuriem. Dzeltenās stērstes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi ir graudēdāji putni, kas labprāt izlasa graudus no sakaltētām auzu skarām vai prosas vārpām, nelielos daudzumos patērē arī miežu putraimus. Šo putnu barošanai jāierīko nojume, lai novērstu barības apsnigšanu. Piedāvājiet putniem nesasalušu granti. Līdzīgi jārīkojas, ja gribat pievilināt barībai laukirbes. Šim nolūkam ieteicams ierīkot nomaļā šķūņa galā nojumi, zem kuras jumta izberiet putniem nezāļu sēklas, pelavas un mazvērtīgos labības graudus. Irbes jūsu piedāvātajā cienastā izvēlēsies un patērēs piemērotāko. Parūpējieties, lai barotavu neapciemotu mīļotie sunīši un kaķīši. Putni tur ieradīsies tikai tad, ja būs pārliecinājušies par drošību.

Tagad daži vārdi par ziemojošo pīļu un gulbju piebarošanu. Vislabāk to vispār nedarīt. Neregulāra barības piedāvāšana putniem nepietiekamā daudzumā (jaukās un saulainās brīvdienās, kad laika apstākļi un noskaņojums aicināt aicina jūs pabūt dabā) vienīgi palielina viņu koncentrēšanos piebarošanas vietās. Tas samazina vietējos dabiskās pārtikas krājumus. Ūdensputni ātri apēd visu pieejamo. Atliek iestāties stipram salam un jūsu lolotie putni viegli iesalst ledū un aiziet bojā. Dabiskos apstākļos ziemojošie ūdensputni izvietotos visur, kur pieejams neaizsalstošs ūdens un pārtiktu tikai no viņiem pieejamās dabiskās barības lielākā platībā.

Darini būrīšus

Kārtīgs saimnieks piedāvās saviem spārnotajiem palīgiem ne tikai maltīti, bet arī sausas un mājīgas naktsmājas. Šim nolūkam lietderīgi jau rudenī dārzā izvietot zīlīšu perēšanai piemērotus putnu būrīšus. Tajos ziemas spelgonī putniem būs iespēja patverties naktīs. Jūsu pūles putni novērtēs jau nākamajā pavasarī. Daļa no ziemotājiem būrīšos ieligzdos un palīdzēs jūsu dārzam cīņā ar kaitēkļiem arī vasarā. Tikai būrīšus gatavojot un izkarot, izvēlieties tādu konstrukciju, lai tos nespētu apciemot caunas un kaķi. Atcerieties — pavirši paveikts darbs novedīs pie putnu iznīcināšanas labi iecerētās palīdzības vietā.

 

Viesturs Klimpiņš,
ornitologs (autora foto)