Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Iepērcies ar cieņu pret vidi!

Vai nu mums tas patīk, vai nepatīk, bet viss, ko mēs apkārt redzam, reiz pārvērtīsies atkritumos un, iespējams, piesārņos vidi.

Mājas — būvgružos, sadzīves preces — atkritumu izgāztuvēs, pārtika, atvainojiet, nonāks attīrīšanas iekārtās vai upē, un dzīvie organismi, ieskaitot mūs pašus, satrūdēs. Par to mēs ikdienā mēdzam aizdomāties diezgan reti, tomēr šajā «Vides Vēstu» numurā runāsim tieši par atkritumiem.

Iegādājoties kādu preci, šķiet, neloģiski domāt par to, ka tā kļūs par atkritumu. Tomēr zaļā domāšana prasa no mums tieši to — novērtēt mantu arī šajā perspektīvā. Vai prece un tās iepakojums būs atkārtoti lietojams, pārstrādājams vai sadalīsies apkārtējā vidē bez kaitējuma? Vai esmu izvēlējies Latvijas preci, tādējādi ne tikai atbalstot pašmāju ražotājus, bet arī samazinot vides piesārņojumu no preču globālās transportēšanas? Vai esmu izdarījis pareizo izvēli no vides aizsardzības viedokļa? Neaizmirsīsim arī, ka no patērētāju izdarītās izvēles ir atkarīgs preču piedāvājums. Tā, piemēram, jo vairāk cilvēku izvēlēsies dzērienus atpakaļ nododamās pudelēs, jo vairāk ražotāji savu produkciju tajās pildīs. Un pretēji, ja būs vāja interese par videi nekaitīgāku degvielu, tad tāda arī netiks piedāvāta.

No otras puses, arī politiskā jomā mums ir jāpieprasa, lai pašvaldība ne tikai laikus izvestu sadzīves atkritumus un nepieļautu mežu piegānīšanu, bet arī organizētu dalīto atkritumu savākšanu (un izvešanu), rūpētos par to, lai rajonā tiktu ierīkota moderna izgāztuve, rekultivētas vecās un likvidētas nelegālās izgāztuves un lai sabiedrība tiktu informēta par atkritumu jautājumiem. Mums uz atkritumiem ir jāraugās ne tikai no dabas piesārņošanas (nesmukuma) viedokļa, mums jāsaprot arī, ka atkritumi piesārņo ūdeņus, gruntsūdeņus, gaisu un rada draudus cilvēku veselībai un nākamajām paaudzēm. Tikai īstajā vietā nonākuši un pienācīgi pārstrādāti atkritumi nenodarīs kaitējumu videi.

Es personīgi cenšos neņemt polietilēna maisiņus, kuros pārdevējas stūķē pilnīgi visu, ko tu pērc. Un bieži sastopos ar neizpratni — tas taču par brīvu, ņemiet! Kam par brīvu? Vai tiem, kuri maksā par atkritumu izvešanu? Vai tiem, kuriem maisiņi plivinās gar māju logiem, pa ielām un beidzot sadeg kādā izgāztuvē, piesārņojot gaisu? Austrālijas līčos lielā skaitā iet bojā ūdens dzīvnieki, nosmokot iepakojuma maisiņos. Man tie nav par brīvu.

Vai arī tu esi aizdomājies par savu izvēli veikalā? Un vai zini, kāda ir videi draudzīga izvēle? «Vides Vēstis» centīsies dot tev padomus arī turpmākajos numuros.

Tavs -

 

Daži ieteikumi

  • Pērc preces, kuras tev tiešām ir nepieciešamas, un centies tās izmantot pēc iespējas pilnīgi.
  • Pērc produktus, kuri nav iepakoti tikai iepakojuma pēc, bet kuriem tas ir nepieciešams.
  • Izvēlies preces lielākā iepakojumā, tādējādi samazinot iepakojuma daudzumu uz produkta vienību.
  • Ejot uz veikalu, ņem līdzi savas iepirkuma somas, lai nebūtu jālieto arvien jauni plastikāta maisiņi.
  • Izdevīgāk ir pirkt sveramās preces, nevis iepakotās.
  • Pērc ilgstošas lietošanas preces un atsakies no vienreizējās lietošanas precēm (vienreizējie skuvekļi, plastmasas galda piederumi, vienreizējās lietošanas fotoaparāti, papīra mutautiņi u.tml.).
  • Iegādājoties preces, dod priekšroku tām, kas izgatavotas no otrreizējām izejvielām.
  • Remontē vai labo lietas, paildzinot to lietošanas laiku.
  • Aizņemies vai izīrē lietas, kuras tu bieži nelieto.
  • Izmanto e-pastu vēstuļu vietā.
  • Rakstot, kopējot vai drukājot izlieto abas papīra puses.
  • Pārdod vai atdod citiem lietas, kuras tev vairs nav vajadzīgas, vai nodod tās atpakaļ ražotājam.