Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Riepu vagoni ceļā uz pārstrādes uzņēmumu.

Stundas laikā par klinkeru pārvēršas...

... viena tonna lietotu riepu.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Riepas ugunskurā!?

Sandra Urtāne


Nereti ceļmalās un mežu izcirtumos zaru dedzinātāji sagādā iekuram vecu riepu kaudzi un uzskata, ka tā ir tikai viņu rūpe. Latvijā ir vairāk nekā 500 pagastu. Jāņu naktī tātad būs aptuveni vismaz 2000 ugunskuru. Bet cik – milzīgo melno dūmu stabu? Redzot šādas ainas, neviens nedrīkst palikt vienaldzīgs, jo melnie dūmu mākoņi pat agrāk, nekā jūs spējat iedomāties, nonāks uz augsnes, augiem un uz jūsu pusdienu galda.


 

Riepas galvenā un svarīgākā sastāvdaļa ir gumija. Un tās izejviela ir kaučuks. Kaučuku Eiropā ieveda 18. gs. beigās, taču ilgi tam nevarēja atrast rūpniecisku izmantošanu.

1839. gadā, pievienojot kaučukam sēru un to karsējot, amerikānim Čārlzam Gudjēram izdevās iegūt aukstumā elastīgu un karstumā nelīpošu materiālu, ko nosauca par gumiju. Bet šādu kaučuka apstrādi ar sēru nosauca par vulkanizāciju.

Dabisko kaučuku iegūst no dažu Centrālās Amerikas, Brazīlijas un Indijas tropisko koku pienainās sulas – lateksa.

Paralēli dabiskajam izmanto arī sintētisko kaučuku, kura izejviela ir dabiskās gāzes, nafta vai akmeņogles.

Pašlaik zināmas aptuveni 20 sintētiskā kaučuka šķirnes.

Tā kā gumijas izstrādājumiem jābūt izturīgiem pret eļļām un skābēm, jāsaglabā gāzu necaurlaidība un elastība gan zemās, gan augstās temperatūrās, tad atkarībā no tā, kādam mērķim gumija būs paredzēta, tai pievieno dažādas piedevas – plastifikatorus, lai pastiprinātu nepieciešamās īpašības.

Automašīnu riepu ražošanai izlieto apmēram 60% visa kaučuka.

Lai riepas nebūtu tik dārgas, tām kā pildvielu gumijas vietā lieto kvēpus. (Jo riepa dārgāka, jo tajā vairāk tīras gumijas un otrādi.)

Metāla vai ķīmisko šķiedru kordus – rupjus izturīgus pavedienus riepu ražošanā izmanto, lai paildzinātu to lietošanas laiku.

Autoriepu sastāvs ir aptuveni šāds:

  • Gumija – 36%
  • Pildvielas (sodrēji jeb kvēpi, mikrosilīcijs) – 37%
  • Tērauds un tekstilijas – 18%
  • Plastifikatori (vielas, ko pievieno, lai izstrādājums būtu elastīgs un salizturīgs) – 3%
  • Sērs – 1,3%
  • Cinka oksīds – 1,2%
  • Var būt mazliet arī hroms, niķelis, svins, kadmijs.

Lietoto riepu nākamā dzīve

Veselas nolietotās riepas izmanto, iebūvējot tās ceļu pamatnē. Tās izvieto automašīnu sacīkšu trasēs, lai pasargātu gan pašus braucamrīkus, gan sacensību vērotājus no negadījumiem, izveidojot tādu kā elastīgu buferzonu. Arī kuģu piestātņu malas un laivu sānus bieži noklāj ar lietotām riepām, lai mīkstinātu triecienus.

Autoriepas kā alternatīvais kurināmā veids cementa ražošanā visplašāk tiek izmantots ASV, Japānā un Šveicē. Aizvietojot ražošanai nepieciešamos energoresursus – mazutu vai akmeņogles ar riepām. Tās sadedzināšana specializētajās krāsnīs videi nodara mazāku kaitējumu.

Ir arī citi riepu pārstrādes paņēmieni, bet to realizācija gan ir daudz dārgāka.

Sadrupinot riepas, to granulas izmanto kā papildvielu bruģakmeņu un asfalta ražošanai. Šādi veidots asfalts nodrošinot jaunu riepu ilgāku mūžu.

Toties sasaldējot riepas kļūst trauslas un sabirzt, veidojot gumijas pulveri. To, jaucot kopā ar svaigo izejvielu, lieto jaunu gumijas izstrādājumu ražošanai.

Riepu pirolītiskā pārstrāde augstā temperatūrā bez gaisa pieplūdes sadala tās sastāvdaļās, t.i., kā gala produktu iegūstot gāzveida vielu kondensātu, tehniskos kvēpus un metāla kordu. Iegūtā kondensāta siltumspēja ir analoga mazuta siltumspējai, tādēļ var izmantot kā kurināmo siltumapgādei. Tehniskos kvēpus var otrreiz realizēt kā pildvielu gumijas un plastmasu pārstrādes rūpniecībā, bet metāla kordu – metāllūžņu pārstrādē.

Riepas cementā

A/s «Brocēni», ražojot klinkeru, ar 700 kg riepu spēj aizvietot aptuveni 500 kg mazuta. Stundas laikā 1 600 oC karstumā par klinkeru pārvēršas aptuveni viena tonna veco riepu. Klinkers ir cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.

Cementa ražošanas tehnoloģiskajā procesā visi negaistošie degšanas produkti nokļūst klinkera sastāvā. Arī sēra oksīdi veido noturīgus savienojumus ar kalciju, un metāla kordi pat uzlabo galaprodukta cementa kvalitāti.

Jāņu rīta sodrēji un sērskābe

Tā kā riepās ir ļoti augsts procents kvēpu, sadedzinot tās atklātā ugunskurā, tie paceļas debesīs kā milzīgs tālu redzams dūmu stabs. Taču pēc kāda brīža šie kvēpi atkal nāk atpakaļ uz zemes, nosēžoties nevis uz skursteņa sienām vai filtros, kur tiem būtu vieta, bet gan uz augu un koku lapām. Uz tām pašām apkārtējo pļavu zālēm, kuras, iespējams, paši vāksim «veselīgai» tējai.

Līdz ar lielajiem dūmu mutuļiem gaisā nokļūst arī sērs, kas, savienojoties ar Jāņunakts lietutiņu, kļūst par sērskābi. Re, cik savdabīgu Jāņu rīta rasu saķīmiķojam ar šādu ugunskuru!

Ugunskurā Jāņabērni dod brīvību arī mazajām plastifikatoru daļām, kas riepās ir niecīgā daudzumā, tomēr tie var būt smagie metāli, piemēram, svins un kadmijs, kas ir kancerogēni, tātad tādi, kas, cilvēka organismā uzkrājoties, izraisa vēzi.

Svētku ugunskurs dabā parasti nes īpašas izjūtas un prieku. Nesagandēsim to ar riepām, plastmasas pudelēm un citiem nedabiskas izcelsmes atkritumiem. •