Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Līdz pat 20 metriem augstā Humbolta araukārija aug tikai nelielā platībā 1400 metru augstajā Humbolta kalnā un tuvējos kalnos.

Sešdesmit piecus miljonus gadu uz toksiskās augsnes Panī kalna virsotnē izaudzis mežs, kura skaistums pārsniedz iztēles robežas.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dinozauru laikmeta meža sala – Jaunkaledonija

Jaunkaledonija – salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā 1500 kilometrus no Austrālijas krasta, lielākā no tām ir pati Jaunkaledonija. Salas formāli pieder Francijai. Salu platība ir 19 000 km2, un tajās dzīvo 200 tūkstoši iedzīvotāju, kuru dzīves līmenis salīdzināms ar attīstīto Eiropas valstu dzīves līmeni.

Lielākā sala – Jaunkaledonija – ir kalnaina (augstākais kalns – 1 628 m), lielu salas daļu joprojām klāj pirmatnējais tropiskais mežs ar ļoti augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi.

Ir pagājuši desmit gadi kopš asiņainajām neatkarības cīņām Jaunkaledonijā. Šķiet, salinieki uz brīdi piemirsuši savu agrāko sapni – izveidot no Francijas neatkarīgu valsti – un strauji attīsta modernu ekonomiku. Tomēr salā, kur valda augsta dzīves dārdzība, joprojām ierodas maz tūristu, un vietējo iedzīvotāju attieksme pret iebraucējiem var būt naidīga.

Taču, lai saprastu, cik neparasta ir šī sala, atgriezīsimies tālākā pagātnē. Pirms aptuveni 100 miljoniem gadu senais milzu kontinents Gondvana sāka šķelties kā salūzis ledus gabals. Uz visām pusēm pa zemeslodi lēnām izklīda jauni kontinenti – Āfrika, Austrālija, Dienvidamerika. Līdz tam dzīvība bija attīstījusies kopīgi, bet nu katrā no jaunajām zemes daļām evolūcija turpinājās atsevišķi. Pirms aptuveni 65 miljoniem gadu – dinozauru laikmeta plaukumā – arī nelielā Jaunkaledonijas sala attālinājās drošā distancē no citām zemēm.

Jaunkaledonijai piemita kāda unikāla īpatnība – aptuveni trešā daļa salas augsnes bija bagāta ar smagajiem metāliem: niķeli, hromu, kobaltu, toties tajā bija maz barības vielu. Parastiem augiem šī zeme bija pārāk indīga. Tomēr dabas spēki miljonu gadu gaitā spēja atrisināt arī šo problēmu un izveidoja 1150 (!) jaunas augu sugas, kam piemērota ir tieši šāda augsne. Vairums šo augu ir tieši pēcteči vissenākajiem augiem uz Zemes un pārsteidz ar milzīgiem, ļoti skaistiem ziediem. Īpaši daudzveidīgi ir salas skujkoki – no 44 šeit augošajām sugām 43 sastopamas tikai Jaunkaledonijā, arī līdz 80 metru augstā kolonveida araukārija. Salā sastopamas gan parazītiskas skujkoku sugas, kas barojas, augdamas uz citiem kokiem, gan 30 metrus augstas papardes. Kopš dinozauru laikmeta salā netraucēti attīstījušās arī savdabīgas ķirzakas, kukaiņi un zivis. Par Jaunkaledonijas simbolu kļuvis skaistais kagu putns, kurš nelido un rej kā suns.

Pirms aptuveni četriem tūkstošiem gadu salā ieradās cilvēki, un mēs šodien varam tikai minēt, kādas dzīvnieku sugas viņi šeit sastapa. Ir ziņas, ka salā dzīvojuši arī milzīgi nelidojoši putni.

Tomēr salīdzinājumā ar citiem pasaules tropiskajiem mežiem 350 000 hektāru lielais Jaunkaledonijas pirmatnējais mežs ir maz skarts un tiek uzskatīts par vienu no desmit bioloģiski vērtīgākajiem mežiem pasaulē. Dinozauru laikmeta mežs joprojām glabā vēl daudz neatklātu pārsteigumu...

 

Izmantojot Misūri Botāniskā dārza ekspedīcijas materiālus (Porter P. Lovry II), sagatavojis Gatis Pāvils