Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 16 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Laivu nobrauciena posms Māras kambari - Renda

Fragments ar īsinājumiem no Valda Avotiņa un Inta Luksa sastādītā ūdenstūristu ceļveža pa Abavu, kurš drīz iznāks apgādā AGB(r) sērijā «Tik un tā».

Skatīt lielāku karti Skatīt lielāku karti

Rindkopas sākumā kilometri līdz ietekai Ventā, tekstā objekta (113) numurs kartē

 

40,4

Lēzenā kreisā līkumā Abavas labais krasts apaudzis ar eglēm. Tas ir orientieris interesantam dabas objektam. Vietā, kur pie upes pienāk plata taka, jāpiestāj labajā krastā. Netālu no Jaunlankas mājām Abavas senielejas stāvkrastā avoti sarkanajā smilšakmenī izskalojuši gravu ar vairākām alām un grotām - «Māras kambarus», tā ir senču upurvieta. Izloksnē - kammuri.

Nostāsti, ka gaišās mēness naktīs Māras kambaros redzamas nāras - svētmeitas - dejojam un aužam. Bet, ja kāds tām tuvojoties, tas paliekot mēms uz visiem laikiem. Ja Māras kambarī rokot lāpsta atduroties pret ko cietu, nedrīkst ar lāpstu piesist, citādi sadragāšot svētmeitai galvu... Kam laiks atļauj, ieteicams tuvāk iepazīties ar šo apkārtni.

Abavas kreisajā krastā - dolomīta atsegumi

 

39,7

Kreisajā krastā ietek strauts, kas plūst gar Kroju mājām, kuru tuvumā atrodas lībiešu uzkalniņu senkapi. Līdz Rendai (5 km) Abavas plūdums ir lēns, neizteikts, tās platums posmā sasniedz 30-50 m, dziļums 2 m, kritums 0,1-0,2 m/km. Nostāsts vēsta, ka starp vāciešiem, kas no Rendas nākuši iekarot Sabili, un kuršiem starp Kroju un Tāleju mājām notikusi kauja, kurā uzvarējuši kurši. Netālu no Krojām Abavas dzelmē vēl varot redzēt vācu bruņinieka karietes riteņus.

 

38,7

Abavas labajā krastā meža klajuma malā atrodas Strēļu mājas, (94) pie tām redzams kalstošs dižozols 7,5 m apkārtmērā. 1980. gadā ozols nosaukts Ernesta vārdā - par godu komponistam un diriģentam Ernestam Vīgneram (1850-1933), kurš Rendas pusē nodibinājis pirmo kori. Šo dižozolu E. Vīgneram par godu pēc dzejnieka I. Ziedoņa iniciatīvas apkopa dižkoku apzināšanas grupa.

 

37,5

Labā krasta pieteka Stelba iztek no Lelšu purva un avotiem. 0,5 km uz augšu no Abavas gar to pie bijušajām Stelbu mājām atrodas Stelbu avots (95). Tas ir strauta veidotās gravas izejā 3 m no galvenās gultnes, vietā, kur beidzas egļu mežs. No meža ceļa pie tā ved taka. Mutuļavots pēdējos gados kļuvis mazāks. Bedrē pie nokalnes bijusi iekārtota dzirdinātava kolhoza govīm. 100 m uz leju gar Stelbas upīti tās labajā krastā ir grāvis. Kādreiz tur bijis aizsprosts, virs kura uzplūdinājums nodrošinājis ūdens novadīšanu pa kanālu uz 2 km attālajām Saulveru dzirnavām. 1,5 km augšup gar Stelbas labo zaru atrodas Kaļķi, līdz kuriem no Lāču kroga pie Sabiles-Kuldīgas šosejas ved vecs ceļš. Tā ir kādreizējā kaļķu cepļa vieta. Saglabājies cepļa mūra korpuss. Ceplis darbojās vēl 60. gados.

Stāvajā kreisajā krastā ir Senču mājas, laba apmetnes vieta ar mežu apaugušā stāvā piekrastē. Mājās tūristiem tiek piedāvātas istabas, izjāde, būs arī pirts.1 Pie mājām saglabājies hercoga Jēkaba laika kaļķu ceplis (96), kuru paredzēts atjaunot. Zem cepļa plūst avots. No Senču mājām 1 km uz augšu pie Tālejas mājām (97) atrodas Tālejas kapi - Napoleona kapi. Franču armijas karavīri atkāpušies arī caur Rendu. Apbedījumos atrastas monētas, kas kaltas līdz 1813. gadam, vēlāki apbedījumi nav konstatēti. Kreisā krasta nogāzē pie Tāleju mājām atsedzas dolomīti.

 

35,7

Kreisajā krastā 0,5 km no upes atrodas Ziediņi. Tā ir agrākā Priežu muiža (19. gs. Rendas lopu muiža). 19. gs. sākuma kartēs šai vietā iezīmēta palielā Dannehofa muiža, kas tagad izzudusi.

No jauna radusies Avotu saimniecība - tūrisma apmetnes un laivu nomas vieta.

 

34,9

Kreisā krasta pieteka - Mazupīte (4 km). Pa kreisi no tās ietekas Abavā atrodas Rendas pilskalns ar plakumu 25x35 m un 2 m augstu valni ZR galā (98). Pilskalnu ērtāk apskatīt, ejot no Rendas tilta vai centra.

 

34,5

Labā krasta pieteka augšpus Rendas tilta ir Rūšvalks (Rūšu valks). Pie valka rakta rūsa Rendas dzelzscepļiem. Pie tagadējiem Saulveriem agrāk darbojās vietējas nozīmes dzirnavas, celtas hercoga laikā, un tās baroja Stelbas upītes un spēcīga vietējā Lejaskroga avota ūdeņi. Tagad avots izsīcis, un no šīm dzirnavām nekas pāri nav palicis, tās saspridzināja 1945. gadā. Rendas muižai piederošās dzirnavas darbojās līdz 20. gs. sākumam. Pēc 2. pasaules kara akmeņus izmantoja māju būvei un jaunā ceļa ierīkošanai. Nedaudz uz priekšu ir Lejaskrogs un barona kapenes. Augšpus kroga atrodas Lejaskroga kapi, no kuriem atklājas tāls, gleznains skats pār Abavu uz Rendu.

 

34,0

Kandavas-Kuldīgas šosejas tilts, krastos apdzīvota vieta Renda. Tilts pār Abavu celts 1938. gadā agrākā koka tilta vietā. Vēl senāk tur bijusi plosta pārceltuve, par ko liecina mājas nosaukums Plostnieki. Tuvu pie tilta Abavas labajā krastā atrodas pirmā Rendas skola - Tiltiņi. Vienlaikus ar tagadējā tilta būvi tapa arī pasts. Tālāk no upes atradās Lejaskrogs - senāk pasta zirgu maiņas punkts, vēlāk pienotava. Abavas senielejas labais krasts 1,2 km garā posmā lejpus tilta tiek saukts par Muižas leju. Senielejas pamatkrastā atrodas Briņķu muiža (Br. Rönnen), no tās uz Abavas pusi atrodas arī Muižas leja, tā apstrādāta vismaz kopš muižas laikiem, un arī pašlaiki tur ir 25 ha liels tīrums.

Aiz tilta Abavā klusāki ūdeņi mijas ar straujākiem, jāuzmanās no atsevišķiem akmeņiem. Krasti kļūst stāvāki, un labu naktsmītņu nav pārāk daudz.

Pirms tilta kreisā krasta pietekas atrodas Īvandes grīva (augštecē Stropupe, lejtecē Mācītājmājas upīte, Valdātupīte, 26 km gara). Labajā krastā ir plaša pļava, kur, vienojoties ar saimniekiem, var iekārtot nometnes vietu.

Te atrodas Lielrendas Velna laiva - akmens krāvuma senkapi (104). Senkapi nesen sakopti, lai gan nav pārliecības, ka patlaban apskatāmais akmeņu izvietojums būtu autentisks vēsturiskajam. Tagad laivas kontūras vairs saskatīt nevar. Pēc skandināvu ticējuma, simboliskajai akmens laivai bija jāpalīdz nomirušajiem nokļūt pāri ūdeņiem viņā saulē. Profesors Andrejs Vasks izteicis minējumu, ka tie varētu būt Baltijas somu cilšu akmens krāvumu kapi, kuriem ar gotiem tiešas saistības nemaz nav. Izrakumos atrasta romiešu II-IV gs. monēta.

Laivu brauciena posms līdz Lankupītei

 

32,8

Kreisajā krastā ir bijusī Abavu māju vieta. Pie tās arī kreisajā krastā atradās agrākā koku krautuve Kučleja. Abavas kreisajā krastā 400 m no upes - mājas Aronijas. Tur izveidots K. Buka dārzs ar dekoratīvajiem akmeņiem. Pie mājām bija 2. pasaules kara laikā hospitālī mirušo vācu karavīru brāļu kapi, pārapbedīti 1999. gadā. Kreisajā krastā nedaudz tālāk no upes uz DR ir Avotiņu mājas, pie tām lauku darbos stipri izpostīti akmens krāvumu senkapi. Atpakaļ Rendas R galā Abavas kreisajā krastā 400 m no upes ir Zviedri. Uz DA uzkalniņā - agro viduslaiku kapsēta, kur 2. pasaules kara laikā, rokot tranšejas, atrasti cilvēku kauli un bronzas riņķa saktiņas.

 

31,7

Labajā krastā - Biezumu mājas. Nedaudz augšpus tek strauts no labā krasta, vēl virs tā - bijusī Biezumu krautuves vieta. No mājām mazliet uz priekšu atrodas Kraķu kapi (105). Piemineklis rakstniekiem Vilmai un Jēkabam Dellēm atklāts 1992. gadā. Kapos vairāki veci čuguna krusti.

 

30,7

Kreisajā krastā atrodas apdzīvota vieta Mazrenda - pēdējā lielākā apdzīvotā vieta pie Abavas. Tālākais nobrauciens ved caur mazapdzīvotiem mežiem. Upes platums tur ir 30 m, dziļums 3 m, straumes ātrums neliels. Krasti 2-3 m augsti, stāvi, apauguši krūmiem. Mazrendas lunka - Abavas paplašinājums kreisajā pagriezienā tieši uz ziemeļiem pirms Mazrendas mazliet atgādina ezeru.

 

30,1

Labā krasta pieteka Lankupe (arī Dzelzsāmuru upīte) (106). Tā iztek no hercoga laikā mākslīgi uzplūdinātā Segliņu ezera (29 ha), trīs kilometru posmā līdz Abavai tās kritums 25-26 m. Iepretī Lankas upītes ietekai Abavas kreisajā krastā redzami smilšakmens atsegumi.

Meža zvēru un pludiņu valstībā

 

29,9

Netālu no Mazrendas klintīm kreisā pieteka Grīfvalks (Grīvalks, 50 m lejpus Lankupes ietekas). Pirms pietekas Abavas kreisajā krastā - liels tumšs egļu puduris. Paejot 60-70 m uz augšu gar strautu, nonākam pie kārtējā dabas brīnuma (110). Strauts kā maza urdziņa krīt pār 2,5 m augstu sarkanu smilšakmeņu veidotu ūdenskritumu - Smilšu sienu. To sauc arī par Mazrendas ūdenskritumu. Īpaši krāšņs tas esot ziemā, kad sasalušais ūdens veido daudzas lāstekas. Pēc krituma Grīfvalks ir izveidojis dziļāku un 2-3 m augstu smilšakmeņu ovāli ieskautu 20 m garu gravas dobi. Vislielākie smilšakmens atsegumi vērojami gar strauta kreiso krastu. Pie klints Grīfvalka labajā malā iztek dzelzsavots un pievienojas kopējam tecējumam. Paša valka grīvā no kreisās puses burbuļodams ietek vēl viens dzelzsavots.

0,6 km attālos Ceļmaļos piedāvā labiekārtotu apmetni laivotājiem un labas atpūtas iespējas.2

 

29,8

Labā krasta pieteka Aclejas upīte (Strazdiņupīte, iztek no Aclejas avotiem ZZR no Strazdiņiem, 1 km). Tās augšdaļā ieplakā (111) starp Dzirupes augšteci un Jāšu karjeru aptuveni 1 km no Abavas uz Z ir vairāki avoti «acis», no kuriem lielākie sasniedz līdz 50 cm diametrā, bet dziļumā līdz 1,5 m. No visām «acīm» gravā tek lēnas ūdens straumītes, kas zemes virspusē nav redzamas, bet beigās zem augu saknēm saplūst kopā. Sevišķi skaista Acleja ir ziemā, jo neaizsalstošie seši vai septiņi avoti baltajā sniegā spīguļo gluži kā lielākas vai mazākas acis, kurās atspoguļojas apkārtējie piesnigušie koki un krūmi. Vienā klajuma malā atrodas Jāšu kalns. Pēc vecu cilvēku nostāstiem, Aclejas gravas izejā kādreiz bijis ezers. Uz Acleju avotiem ceļu vislabāk prasīt Strazdiņu mājās. Cits liels labiekārtots avots atrodas pie Strazdiņiem, kur vietējie ņem ļoti dzidru un aukstu, nedaudz ar dzelzi bagātu ūdeni. Šo avotu ērti aplūkot, ejot no Mežzīlēm. Māju rajonā pretī Strazdiņiem kreisajā krastā atrodas bijusī Brasliņu privātā kokmateriālu krautuve.

 

29,0

Labā krasta pieteka Dzirupe (vai Mergava, Dzirnupe, lejpus dzirnavu ezera arī Mežzīļu upe, 4 km). Upes nosaukuma pamatā varētu būt kuršu vārds «dzira», kas apzīmē lielu mežu, gāršu un vairāk saistīts ar mežiem klātu apvidu, nevis dzirnavām. Dzirupe tek caur Mežzīles dzirnavezeru (arī Dzirnavezers, 13 ha), bet augštecē tā tek pa ieplaku, kurā bijis lielāks ezers. Upe novada arī Zālezera, Dziloņa un Sūdezera (Sūnezera), bet senāk arī nu jau izsīkušā Daubiņa ezera ūdeņus dzirnavu darbināšanai. Barona Brinkena laikā pāri senam aizaugušam un izsīkušam Vārdeņa ezeram mākslīgi izrakts grāvis, lai papildinātu nepietiekamos ūdens resursus ar Slujas ezera ūdeņiem. Jaunais kanāls tika ievadīts Mežzīles ezera ZR galā. Dzirnavas nav saglabājušās (var samanīt mūrus un ūdens pievadkanālus). Aiz dzirnavām 1944. gadā notika sarunas starp vāciešiem un kureliešiem3, kas leitnanta Roberta Rubeņa vadībā bija izglābušies no iznīcināšanas Stiklos. Lejpus dambja un slūžām ir vēl viens neliels ezeriņš. Tagad pie dzirnavezera iekārtota a/s «Kvadrāts» atpūtas bāze. Mežzīlēs dzimusi Lāčplēša kara ordeņa kavaliere L. Freidenfelde-Čanka (1893-1981). Versaļā (Francijā) par viņu stāsta muzejā izveidotais stends. 300 m uz R atrodas Mežzīļu kapi (112), kuros ir L. Freidenfeldes-Čankas kapakmens, ko 1993. gadā veidojis tēlnieks Valdis Ekste. Viņa izteikusi vēlēšanos atdusēties blakus vīram Robertam Freidenfeldam (1848-1966), 1989. gada 8. aprīlī pārapbedīta no Alsungas pagasta Lāču kapiem. Kapos apglabāts arī V. Ļeņina miesassargs Jedārta Buks (1887-1963). Mazliet augstāk Dzirupe caurtek nelielu meža ezeru Trienīti. Teika vēsta, divpadsmitos naktī tur vaidot, jo, balķus vedot, negadījumā nosists cilvēks. Ejot vēl 300 m gar Dzirupi uz ziemeļiem, nonākam pie Kukuļpriedes. Tā ir priede ar māzeri, kas atgādina kukuli, tā atrodas vairāku meža ceļu krustojumā un ir labs orientieris.

 

28,4

Brasliņu brasls - neliela pārkritei līdzīga straujtece. Piestājam kreisajā krastā aptuveni 100 m pirms brasla un 200 m aiz divām lielām īpašām eglēm kreisajā krastā. Pēc 250 m pa taciņu nonākam pie Brasliņu mājām un Brasliņu ozola 5,3 m apkārtmērā, tā krāšņais vainags tālu paceļas pār tuvāko apkārtni. Brasliņu brasls aiz Rendas ir pirmā izteiktā krācīte ar divām pakāpēm; tā izveidojusies cietā devona smilšakmenī. Krāce daļēji izārdīta, rokot naftas vadu uz Ventspili. Krācītē koku pludināšanas laikā lielos apjomos esot uzkrājusies stutmalka, veidojot it kā slūžas. Plostniekiem nācies speciāli stumt kokus pāri krācei. Piestājot labajā krastā, no turienes ērti aiziet un apskatīt Mežzīļu ezeru, kapus un Aclejas avotus. Upe kļūst straujāka, un tālāk sākas varens egļu mežs. No Brasliņu mājām uz leju šādos mežos vēl 20. gadsimta sākumā gandrīz pie katras saimniecības bijuši darvas cepļi. Tādi minēti pie Pērkoņiem, Slujas un citur. Darvas cepļi darbojušies jau hercoga Jēkaba laikā.

Aiz brasla sākas upes paplašinājums - Platene (arī Mežzīles platums), abos krastos ir labas nometnes vietas. No kreisā krasta Platenē ietek nelielā Dūņupīte (arī Dūņupe, Sperveļu-Rikšu-Viļņu strauts). Pie tās atradās sarkano partizānu vienības «Sarkanā bulta» komandiera Vladimira Semjonova (1924-1944) pirmā kapavieta; viņš kopā ar adjutantu noslīka 1944. gada 14. decembrī, ceļoties pār uzplūdušo Abavu. 1960. gadā viņa mirstīgās atliekas pārvestas uz Kuldīgas brāļu kapiem. Patiesībā viņa vietā esot apbedīts pulka feldšeris, jo komandiera mirstīgās atliekas nav izdevies atrast. Abās Platenes pusēs lejpus Dūņupītes atradās krautuves: labajā krastā Mežzīļu privātā krautuve, kreisajā krastā - Mālkalnu krautuve. Labajā krastā Saulstaru mājas. Tieši zem Platenes atradās smilšu sēklis Laiviene.

Tālāk Abavas plūdumā straujteces mijas ar lēnākiem posmiem. Upes platums līdz 30-35 m, dziļums 0,-2 m, straumes ātrums 0,5-1 m/s, straujtecēs līdz 2 m/s. Vasarā jāuzmanās no atsevišķiem akmeņiem, kas seklā ūdenī var būt bīstami laivai. Upes krasti ir stāvi, 1,5-2,5 m augsti, apauguši niedrām, krūmiem un mežu. Labu nometnes vietu maz, vislabāk piemērotas bijušo māju vietas. Abos krastos plaši priežu meži, vietām jaukts mežs.

 

Valdis Avotiņš


1 Izjādes cena 4 Ls/stundā, telts vietas cena 0,50 Ls. Iespējama laivu noma. Tālr. 33 47391, 93 52 186

2 Lauku mājas Abavas senielejā ar pirtiņu pie dīķa - piedāvā naktsmītni četriem cilvēkiem, peldēšanās, sēņošanas, makšķerēšanas un medību iespējas.

3 Militārs grupējums Latvijas armijas ģenerāļa J. Kureļa vadībā.