Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 9 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zuša mūžs

Sapņu zivs – gardais un treknais zutis biežāk gan mūsu skatus piesaista tirgus zivju stendā, bet tuvoties šim gardumam liedz varenā cena. Ja nu kādās viesībās ir iespēja mieloties ar kūpināta zuša gabaliņiem, jāprot laikus apstāties – zivs ir tik trekna, ka atmiņas par sātīgo maltīti nepamet līdz vakaram. Mmmm...

 

Zutis (Anguilla anguilla) ir neparasts tēls Latvijas zivju vidū. Vienīgais, kas ikrus nērst pirmo un pēdējo reizi dodas uz Sargasu jūru Atlantijas okeānā, un tas ir ne vairāk ne mazāk kā 4–7 tūkstošus kilometru tālu. Bet ar to nekas vēl nebeidzas. Nārstot gatavie zuši ienirst dzelmē līdz 600 metru dziļumam, iznērš pat 9 miljonus ikru un tad iet bojā.

Lidojums uz ezeru

Bet līdz auglīgajai bojāejai paiet krietns suņa mūžs, jo zuši dzimumgatavību sasniedz 4–20 gadu vecumā. No brīža, kad zutis Atlantijas okeāna dzelmē no aprīļa līdz jūlijam laiž ikrus, līdz kāpura izšķilšanās brīdim paiet divas līdz piecas dienas. Tad mikroskopiskie kāpuriņi bez lieliem nodomiem ļaujas siltajai Golfa straumei un pusotra, trīs gadu laikā tuvojas Eiropai – visrosīgāk mazos aptuveni 10 cm garos stikla zutīšus ar speciāliem tīkliem zvejo Francijas un Anglijas piekrastes ūdeņos, tad nekavējoties sēdina lidmašīnās un aizgādā uz zivsaimniecībām, kas gatavas par šo trekno sapni maksāt mūsu naudā aptuveni 3–4 santīmus par stiklenīti. Lai tiktu kūpinātavā un pēcāk tirgus placī, zutim jāaug vismaz 8–10 gadi. Bet šādu mūža piepildījumu izbauda tikai retais, jo zušu mazuļi garšo ne vienai vien plēsīgai zivij, tāpēc labi ja no 10 tūkstošiem nopirkto stikla zušu peļņu nes tikai aptuveni tūkstotis zivju. Zivju inspektori stāsta par gudriniekiem, kas Stāmerienas pagasta Ludzezerā iemanījušies ar zušu šņorēm ķert 25–30 cm mazus jaunuļus. Pirms pāris gadiem Usmas un dažos citos ezeros no Japānas tika ievazāta nematode, kas piebeidza vismaz pusi no tur ielaistās zušu populācijas.

Zuša gaitas Latvijā

Ja viss notiktu dabiski kā Joldijas jūras laikos, kad pirms desmit tūkstošiem gadu Baltijas ledus ezers caur Skandināviju savienojās ar Atlantijas okeānu un tajā ieplūda sāļie ūdeņi kopā ar zušiem, storēm, lašiem, taimiņiem un salakām, tad stikla zuši pamazām migrētu gar piekrasti, mielotos ar bentosu, sīkām zivtiņām, lai pārvērstos par dzeltenajiem zušiem un dotos pa Daugavas un Ventas baseina upēm uz iekšzemes ezeru dūņainajām pacerēm augt par vareniem, trekniem tāljūru ceļotājiem. Nu Daugava izķēmota ar hesiem, un neviens zutis tālāk par Pierīgu netiek.

Dienā zuši ierokas dūņās vai palien zem akmeņiem un siekstām, toties rosās pa nakti. Ja zušus netraucē rijīgas zivis un cilvēki, viņi pamanās nodzīvot pat 35 gadus garu mūžu. Reiz vienā akvārijā, kur dzīvniekam bija liegts nārsta ilgu ceļš uz Atlantiju, zutis izvilka līdz 88 gadu vecumam. Bet neticu, ka viņš bija laimīgs.

Padomjlaika mantojums

Padomju laikos notika vissavienības mēroga zušu mazuļu iepirkšana, un tie tika ielaisti daudzos ezeros – Rāznā, Alūksnes, Alauksta, Usmas, Ludzas, Cirma un dažos citos. Pašlaik mēs baudām tolaiku gardumus, un katru gadu Latvijas ezeros oficiāli nozvejo aptuveni 25 tonnas zušu. Visvarenākie zušu lomi bijuši 1994. gadā, kad pārskatos parādījās 38 tonnu liela zušu raža. Pērn zvejnieki atzinuši, ka noķēruši tikai 13 tonnas zušu. Kā zināms, statistika ir melīga zinātne, bet rēķini, kā gribi – Latvijas zušu nozvejas tendence strauji iet uz leju. Toties Centrāltirgus zivju paviljonā lētu reņģi ieraudzīt var retāk nekā dārgu un treknu zutīti. Piebildīšu, ka mūsu valstī atļauts ķert zušus, kas no viena gala līdz otram ir vismaz 40 cm gari. Pavasaros, kad zuši ir ceļa jūtīs, zvejnieki ar murdiem un zušķērājiem aizsprosto ezeru iztekas un ievāc pieaugušo ražu.

Baltijas jūras Latvijas piekrastē zvejnieki zušu lomu uzrāda tonnu vai divas tonnas gada laikā. Toties 1972. gadā jūras loms bija visvarenākais – 19 tonnas gadā, bet kopš 1976. gada zušu jūras zveja ar murdiem un āķiem ir strauji samazinājusies. Tomēr jūras zvejas apjomi turas vienādi mazā līmenī, un tas nozīmē, ka zuši pamanās izlocīties no ezeru īpašnieka tīkliem un mēģināt ar 63 km/diennaktī lielu ātrumu paši saviem spēkiem nokļūt tālajā Atlantijas okeānā – sapņu jūrā Sargasā.

Zušu komercliktenis

Sudraba zušus ķert grib visi, jo to cena ir ļoti vilinoša, savukārt pirkt stikla zušus steidz tikai retais. Ko darīt? Latvijas zivkopības nozares priekšgala darbinieki uzskata, ka Latvijā valsts zušu programmas nekad nebūs un par kopus naudu kā padomju aizlaikos no frančiem un angļiem zušu mazuļus nepirksim. Zutis ir komerczivs, tos Latvijā plāno iegādāties tikai SIA «Siga R», lai ielaistu Rāznas, Alauksta un Alūksnes ezerā. Eiropā gan tik dāsni ar zivīm nerīkojas, jo ierobežotā savvaļā, t.i., ezeros augot, 8–10 gadu laikā zuši mēdz aizbēgt pa slapju zāli, aizpeldēt uz Sargasu jūru, uzķerties uz malu zvejnieka āķa vai nonākt plēsīgu zivju vēderā. Tāpēc daudz drošāk zušus audzēt pavisam ierobežotā vaļā – to jau iemācījušies japāņi un Eiropas zivsaimnieki, tādēļ tur nav tik varena zušu atbiruma kā Latvijā, kur līdz tirgum nonāk 1–3% par dārgu naudu lidinātās zivis.

Slaids treknulis

Jautāju otro reizi: ko darīt? Steigties uz tirgu, sapirkties kūpinātus zušus un ēst līdz nelabumam, lai nekad vairs negribētos? Varbūt vienreiz nogaršot un paturēt zuša garšu skaistā piemiņā, jo ceru, ka, izlasot turpmāko, jums nekļūs nelabi...

Kaut slaids, zutis ir ļoti trekna zivs. Ja uzmanīgi lasījāt rakstu «Nozagtā nākotne», tad, iespējams, aizdomājāties par skumjo faktu – taukos šķīst visādas nāvīgas nejaucības, kas rodas no pesticīdu lietošanas, mākslīgas izcelsmes atkritumu dedzināšanas un citām civilizētām izdarībām. Turklāt zuši mielojas ar bentosu (nelieli dzīvnieki, kas mīt ūdenskrātuvju grunts virsējā slānī), zivīm un vardēm – tātad atrodas barības piramīdas virsotnē pirms cilvēka...

Greenpeace nesen nāca klajā ar brīdinājumu – sievietēm, kas jelkad grasās dzemdēt, nav vēlams ēst plēsīgās zivis biežāk kā reizi mēnesī, bet tiem, kas negrasās vairoties, ieteicams to darīt tikai ceturtdienās, t.i., reizi nedēļā.

Dariet, kā uzskatāt par pareizu, taču neaizmirstiet, ka zutis kādreiz nebija mākslīgi audzēta zivs, bet gan dzīvnieks, kura vārdā nosaukta Ogre (krievu valodā zutis ir ugorj), Ungurmuiža un Ungurezers (lietuviešu valodā zutis ir ungurys).

 

Anitra Tooma

 


Zušu nozveja Latvijas ezeros (tonnās)

Zušu nozveja Rīgas jūras līcī (tonnās)