Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vides aizsardzības fonda pieci gadi

Sandra Urtāne,
VAF KP sekretāre


Pirms trim gadiem, kad sabiedrisko organizāciju pārstāvji VAF konsultatīvās padomes (VAF KP) organizētā braucienā devās iepazīties ar to, kā tiek apsaimniekota VAF atbalstīto vides projektu nauda, cilvēki interesējās: «Kas gan tā par Eiropas naudu, kuru dala Vides fonds?» «Tā nav Eiropas nauda! Tā ir mūsu nauda – Latvijas,» atbildēju. Tai brīdī un joprojām izjūtu gandarījumu, ka Latvija pati spēj vienkopus savākt naudu gan vides sargāšanas, uzlabošanas un sakopšanas darbiem, gan cilvēku izglītošanai vides jautājumos. Latvijas Vides aizsardzības fonds – LVAF. Šo vārdu vai burtu savienojumu vides ļaudis pazīst tikpat labi kā mākslinieki Kultūrkapitāla fondu.


 

Nodoklis pātago, fonds atalgo

Likums «Par dabas resursu nodokli» bija starp pirmajiem, ko pēc neatkarības iegūšanas 1990. gadā pieņēma Saeima. Tas praksē ieviesa katra dabas resursu lietotāja atbildību pēc principa «piesārņotājs (vai lietotājs – patērētājs) maksā». Izšķērdīgi lietojot dabas labumus un pārāk noslogojot vidi, tās lietotājs spiests maksāt lielāku dabas resursu nodokli (DRN) un otrādi – taupot un saudzējot vidi, mazāk.

Samaksātā nauda savukārt pārvēršas par pīrādziņu, kas pēc likuma pienākas vides projektu pabarošanai.

Lai no dabas resursu nodokļa iegūtā nauda tiktu lietota paredzētajam mērķim, šī procesa vadīšanai, kontrolei un uzraudzībai 1996. gadā tika nodibināts LVAF. Rudens pusē pirms pieciem gadiem pirmo reizi sanāca fonda padome (ministriju pārstāvji, kas lemj par katra konkrētā projekta finansēšanu) un sasauca kopā konsultatīvās padomes iniciatīvas grupu (sabiedrisko organizāciju un citu ieinteresēto institūciju pārstāvjus, kas ar savu klātbūtni projektu vērtēšanā, nodrošina fonda darbības caurspīdību).

Kas izmanto, tas maksā

LVAF budžetu lielākoties veido DRN ieņēmumi – nauda, ko vai nu caur pašvaldību uzņēmumiem, vai caur ražotāju piedāvātajiem pakalpojumiem un to precēm maksājam par ūdensvada ūdeni, par zemes resursu (grants, ģipša, kūdras u.c.) ieguvi, par atkritumu izgāztuvju izmantošanu, par izmešiem gaisā, kas rodas dažādu uzņēmumu darbības laikā. Šī nauda sadalās divos makos. 60% ieņēmumu nonāk katras konkrētās pašvaldības budžetā, kurā tiek izmantoti tie dabas resursi, par kuriem tiek maksāts nodoklis. Tātad – jo pašvaldības teritorijā aktīvāka saimnieciskā darbība, jo arī DRN maciņš ir biezāks. Jo mazāk to, kas lieto dabas resursus, jo arī ieņēmumi mazāki.

Otru daļu – 40% no DRN ieskaita Vides aizsardzības fondā.

Kopš 1995. gada DRN jāmaksā arī par videi kaitīgu produktu ievešanu, jo ikviena lieta, ko šodien pērkam, pēc laika būs atkritums. Tādēļ vairumtirgotāji, ievedot Latvijā, piemēram, mašīneļļas, akumulatorus, baterijas, dienasgaismas spuldzes vai automašīnu riepas, muitā maksā DRN. To dara arī pārējie importētāji, kuru preces ir plastmasas pudelēs, maisos, kastēs, kartona kārbās, metāla flakonos un bundžās, stikla pudelēs un burciņās. DRN maksā par it visu to, kur konkrētā prece ir iesaiņota (ja izlietotais iesaiņojums netiks pārstrādāts, tas nonāks atkritumu izgāztuvē un piesārņos vidi). Šos maksājumus katru ceturksni veic arī Latvijas ražotāji, kas savu produkciju tirgo iesaiņojumā.

Katram videi kaitīgam produktam un iepakojumam ir noteikta DRN likme.

Šie DRN ieņēmumi (100%) nonāk tikai Vides aizsardzības fonda rīcībā.

(Uzņēmumi, kas iesaistījušies Latvijas Zaļajā punktā, saņem DRN atlaides, jo ir apņēmušies savu preču iepakojumu savākt un pārstrādāt, tādējādi nenoslogojot vidi.)

Kopš 1999. gada fondā ieskaita arī akcīzes nodokļa maksājumus par kurināmo degvielu – petroleju un šķidro krāšņu kurināmo – diemžēl, izņemot mazutu (sk. 1. att.).

Kas sakārto, tam maksā

Iepriekšējos piecos gados VAF izskatījis aptuveni 2 000 projektu, no kuriem ar 39 miljoniem latu atbalstīti aptuveni 1 480 projekti.

VAF finansē gan ļoti dārgus projektus, kas izmaksā vairākus simtus tūkstošus, gan tādus, kuru realizācijai nepieciešami tikai 200 latu. Tie ir visdažādākās ievirzes vides projekti, kas sadalīti pa 13 VAF kategorijām (sk. 2. att.).

Jaudīgākie fonda ieņēmumu patērētāji ir ūdenssaimniecības un atkritumsaimniecības sakārtotāji. Prieks, ka diezgan ievērojama līdzekļu daļa tiek atvēlēta arī sabiedrības izglītošanai un vides jautājumu popularizēšanai (sk. 2. un 3. att.).

Projektu iesniedzēji var būt pašvaldību un valstiskās institūcijas, sabiedriskās organizācijas, arī uzņēmēji un pat individuāli interesenti.

Līdz šim visrosīgākie projektu realizācijā bijuši valsts un pašvaldības uzņēmumi, bet vismazāk pie darbošanās tikušas sabiedriskās organizācijas (sk. 4. att.).

Šogad aptuveni četrus miljonus latu VAF iegulda obligātajos ūdenssaimniecības un atkritumsaimniecības sakārtošanas projektos. Šī ir tā saucamā iezīmētā daļa. Tas nozīmē, ka tos jau noteikusi valdība un Saeima, sastādot 2001. gada budžetu. Tie ir vides projekti, kas iekļauti ISPA projektu sagatavošanas un valsts investīciju (VIP) programmās.

830 000 latu, sastādot valsts budžetu, tika atvēlēti (iezīmēti) vides institūciju materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.

Kopš 1999. gada, kad Latvijas Dabas muzejs no Izglītības ministrijas nonāca VARAM pārziņā, VAF finansē arī to (Ls 215 596). Tas gan ir pretrunā ar pašu VAF nolikumu, kas paredz līdzekļus ieguldīt tikai vides projektos, nevis budžeta iestāžu uzturēšanai.

2001. gadā valdība fonda aprūpē nodeva vēl vienu apakšprogrammu – «Zivju aizsardzības pasākumi» (Ls 70 000).

330 000 latu VAF šogad ieguldīja Vides investīciju fondā, lai tas spētu piesaistīt ārvalstu līdzekļus izdevīgiem kredītiem (aizdevumiem) komerciālas ievirzes vides projektiem.

203 850 lati no VAF ir Latvijas līdzdalības daļa Life programmā.

Šogad vēl 100 000 latu paredzēti Salaspils kodolreaktora likvidēšanas projektam, bet 200 000 latu tiek glabāti rezervē avārijas seku likvidēšanai un citiem ārkārtas pasākumiem.

Aptuveni piekto daļu naudas (Ls 1 800 000) VAF subsīdiju veidā atmaksā uzņēmumiem, kas nodarbojas ar videi kaitīgo preču vai iepakojuma pārstrādi. VAF subsīdijas nodrošinājušas to, ka Latvijā vairs nemētājas mašīnu akumulatori. Veiksmīgi noris arī dienasgaismas lampu un izlietoto mašīneļļu pārstrāde. Pamazām risinās arī automašīnu riepu, sadzīves bateriju, plastmasas, papīra un stikla iepakojumu savākšanas un pārstrādes jautājumi.

Šogad 1,5 miljoni latu bija paredzēti tā saucamajiem mazajiem vides projektiem.

Šo projektu realizācijai VAF nauda tiek piešķirta kā dāvinājums, par kura izlietojumu, protams, jāatskaitās gan ar finansu dokumentiem, gan ar reālo darbību un tās aprakstu.

Ar iesniegtajiem un atbalstītajiem VAF projektiem varat iepazīties katrā «Vides Vēstu» numurā – rubrikā «Darbi». •

 



1.attēls

G

Gaisa aizsardzība

A

Atkritumu saimniecība

U

Ūdeņu aizsardzība

Z

Augšņu un zemes aizsardzība

D

Dabas aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība

I

Vides izglītība un audzināšana

M

Vides monitorings un informācijas sistēmas

N

Vides un dabas resursu izpēte un novērtēšana

L

Avārijas seku likvidēšana u.c. ārkārtas darbības

S

Vides sanācija un rehabilitācija

R

Radiācijas un kodoldrošība

T

Vides aizsardzības institūciju materiāli tehniskās bāzes nostiprināšana

P1

Eiropas integrācijas un citi strukturālie projekti

2.attēls


3.attēls


4.attēls