Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Foto: Inese Libere
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dumjie, kas grib uzlabot zemi

Jānis Pakalns,
Liepājas rajona Durbes novada biodinamiskais zemnieks


Laikā nepateikts vārds – tā ir zaudēta diena sējas laikā. Otras labvēlīgas dienas var arī nebūt. Un tad var zaudēt pat gadu, reizēm arī ko vairāk. Es savā dzīvē pārāk daudz esmu klusējis. Man vairs nav laika to vislabāko dienu gaidīt. Es tevi aizrunāšu tūlīt. Šoreiz, jauna gada sākumā, gribu paraudzīt, ko vēl jums nepateicu vai, nedienu pliķēts, pārāk privāti teicu...


 

Zaļie stāv un krīt, lai neļautu pieķēzīt zemi, toties biodinamiskie zemnieki ir tik dumji, ka grib to pat uzlabot. Zemnieka ziņā jau ir tikai zemes ādiņa – plānā augsnes kārta, un par to viņš ir atbildīgs. Lai vīriešu kārtas darbarīki – arkls, irdinātājs, kultivators – ar nažiem un lemešiem pārlieku nesavainotu zemes maigo ādu, lai sieviešu kārtas pārstāves – ecēšas un sliekas – to vairāk ieskātu. Jā, ir gan viens sieviešu kārtas briesmonis – frēze, bet tā jau ir slieku bende un, kā visi bendes, stāv ārpus kārtām un dzimumiem. Viss mikro- un makroskopiskais, kas šajā ādiņā un viņas porās mīt, ir dzīvs un ar to jāprot sadzīvot. Mūsu darbošanās, manuprāt, atšķiras vien šādi – ka zaļie, nebūdami droši par sekām, sargā zemi un tās ādu no visām šaubīgām ietekmēm, bet biozemnieks ar savu darbu zemi tieši ietekmē un ir pārliecināts, ka dara labu. Ja nu nesanāk un zeme sadumpojas, viņš saka: mīļā, piedod! Iet malā, sakārto domas un rīkus un mēģina citādāk.

Atskatoties uz pērnā gada darbiem

Gan jau arī jums šovasar daži darbi nesanāca. Arī man – atzīstos. Tad viss liekas bezjēdzīgi, un tai melnajā tumsā ir jānotic tam, ko tu dari, ir jāmīl tas, kam tu dari, un saujā jāglabā cerības asns. Domu sakārtošanai, rīku pārkārtošanai un uzlabošanai ziema ir labākais laiks.

Zem savas pirmās publikācijas par akmeņu nozīmi tīrumā «Vides Vēstu» aprīļa numurā varu parakstīties arī šogad. Akmens laika pārbaudi iztur. Varu vien piebilst, ka akmeņi īpaši vēlami būtu kūdras augsnēs, kurām bez tiem ir pārlieku izolējošas īpašības, slikta starojuma caurlaidība. Un vēl: nekur neesmu atradis tam apstiprinājumu, bet tīri intuitīvi man šķiet, ka rupja, asa (upes) smilts ir labāks starojuma vadītājs nekā apaļie balto smilšu graudiņi, tāpēc arī jūrmalas smiltī iederētos akmeņu ziediņi.

Par kartupeļiem

Tehniski izglītotiem kolēģiem iesaku līdz pavasarim pagatavot kartupeļu lakstu šķīrējus, jo tad, kad tādi kļūst nepieciešami, laika parasti nepietiek. Latvijā bieži un pēkšņi uznāk lietus, un šādi šķīrēji var noderēt jau Jāņu laika darbos. Ja jūsu kartupeļu lauciņš pavisam mazs, izmēģiniet lakstu galotņošanu. Kad laksti jau lieli, bet vēl nezied, var mēģināt sausā laikā un priekšpusdienā centrālos saīsināt uz pusi. Ir teorija, ka barības vielas, kas tiktu sūtītas ziediem, pēc ziednešu aizvākšanas cirkulēs uz bumbuļiem. Redzējis neesmu, taču vērts pamēģināt.

Daudzi knifiņi ir izpildāmi tikai mazdārznieka līmenī, t.i., kad daudz ko var veikt ar rokām. Piemēram, lai kartupeļu bumbulim dīgtu visas actiņas (būtu kupls krūms), pusotru mēnesi pirms stādīšanas to var gredzenveidīgi operēt, iegriežot līdz 1 cm dziļi.

Pēc lapu dārzeņiem, bietēm un burkāniem stādīti kartupeļi mazāk slimos ar lakstu puvi. Ievu tuvumā kartupeļi aug veselīgāki. Bieži gadās, ka arī bioloģiskā saimniecībā audzēti bumbuļi pēc vārīšanas tumšojas. Vainīgs nav pārlieks slāpekļa mēslojums, bet gan zema temperatūra bumbuļu vākšanas laikā, kad jau rokas salst, vai arī glabāšana pagrabā, kur temperatūra tik tikko virs nulles. Siltiniet pagrabu vai ļaunākajā gadījumā kādu nedēļu pirms ēšanas ienesiet kartupeļu maisu siltā telpā.

Par govīm un sienu

Neiedomājieties, ka pērngada «Vides Vēstu» jūnija numurā minētie siena pļaujas datumi der katram gadam. Viss plūst, viss mainās, un lielās translācijas stacijas Mēness darba laiks nesakrīt ar mūsu kalendāro mēnesi. Vienmēr turiet tuvumā «Vides Vēstu» izdoto biodinamisko darbu kalendāru un, darbus plānojot, ievērojiet augļu, ziedu, lapu un sakņu dienas, kā arī Mēness gaitu augšup, lejup! Toties ragi, kas atdalīti no govs, vairs īpaši neanalizē kosmosu, vien dažus gadus spēj saņemt un, galvenais, nodot savam pildījumam uzkrāto informāciju. Pavadājiet govi pavadā gar mežmalu un pavērojiet, kuru koku zarus tā labprāt ēd. No šo sugu kokiem tad arī gatavojiet zaru slotiņas. Vācieši šo darbu savos krūmājos atvieglo, jaunos kokus galotņojot sasniedzamā augstumā (1,5–2,0 m), stumbenis nav glīts, bet no tāda ik gadu izaug vesels klēpis atvašu.

Meklē savu biozemnieku grupu un vāc augus

Biodinamisko preparātu gatavošanu parasti veic grupās. Lai kādā no grupām jūs tiktu laipni sagaidīts, vajadzētu parūpēties par savu pienesumu, proti, īstajā laikā savākt augus, kuriem lemts pārtapt par mēslu sadalīšanās procesa katalizatoru.

Visagrāk pavasarī ir vācami dziedniecības pieneņu ziedi. Tie jāvāc saulainā rītā, vēl plaukšanas stadijā, lai, drogu žāvējot, dzeltenais ziedkausiņš nepārvērstos baltā pūku mākonītī. Tādam tik uzpūst un palaist, bet govs vēderplēvei nelaist ne tuvu.

Līdz ar ziedēšanas sākumu jāsāk vākt dziedniecības kumelītes un jāizvēlas plaukstoši ziediņi, jo vecākos parasti mājo kāpuri, tie grūti padodas dresūrai, proti, negrib šķirties no savām mājvietām.

Tīruma kosas un lielās nātres jāvāc ap Jāņiem un jāsagatavo vien pašiem, kosu izžāvējot kā tēju, jo no tās arī gatavo tējiņu. Nātri pļauj pilnziedā, viegli apvītina un ierok zemē. Bedri rok kā ragumēsliem (līdz plānotai sasaluma robežai), nātru klēpi iebāž rupjā džutas maisā un ievieto bedrē tā, lai ap maisu būtu vismaz 5 cm biezs izolācijas slānis no kūdras. Šo dārgumu maisu slēpj zemē no Jāņiem līdz Jāņiem, tad no satrunējušā maisa auduma izņemto preparātu apžāvē un glabā līdz rudenim.

Jāņu un pēcjāņu vākums

Tieši Jāņos, ja tā ir ziedu diena, pašā rīta agrumā vāc baldriāna ziedus, tūlīt pēc tam, neļaujot masai sakarst, to sakapā vai maļ un spiež sulu, izkāš, pilda pudelēs, viegli aiztaisa un liek pagrabā. Pēc sešām nedēļām, kad rūgšanas process beidzies, to stingri aizkorķē. Šo preparātu vasarā jāsargā no pārlieka siltuma – var sākties otrreizēja rūgšana, un preparāts paliks vien gaišā piemiņā.

Pelašķu ziedus briežu pūšļu pildīšanai mūsu apstākļos izmanto no pērnā gada krājumiem, jo Jāņos tie vēl nav pilnziedā. Tie jāvāc, kad zied visi ziediņi, pieļaujams pat ir kāds auglītis. Žāvē un glabā nākamajam gadam.

Pēdējo vāc ozola mizu. Ap Miķeļiem prāvākiem kokiem noskrubina veco mizu, kambiju neaiztiekot, maļ un ar gatavo malumu tūlīt brauc pie kaimiņa, kam jau sagādāts govs galvaskauss. Drogas līdz lietošanas (pildīšanas) laikam glabā tumšā, vēsā vietā, kūdras izolācijā, pat vairākus gadus. Gadās, ka tie iepatīkas pelējuma sēnei, to nīdē ar saules dvesmu, un pēc pāris stundām preparātu atkal var paslēpt kūdrā.

Domu spēks un mīlestības enerģija

Jau pirms septiņdesmit pieciem gadiem Rūdolfs Šteiners atzina, ka «lauksaimniecība ir nonākusi tik tālu, ka ārkārtīgi strauji deģenerējas visi produkti, no kuriem pārtiek cilvēks». Jau tad viņš izvirzīja šādu tēzi – lai uz zemes vispār varētu turpināties cilvēku dzīve, ir jāmācās saskatīt kosmosa spēkus un gara spēkus, «kuri šodien ir pilnīgi nezināmi». Šobrīd it kā nevarētu saukt par nezināmu spēku mūs aptverošās smalkās enerģijas, noliegt domas spēku, neatzīt mīlestības enerģiju kā visam pāri stāvošu. Ir kāda dziesma, kuru materiālistiskais zemnieks varbūt atzīs par glupu, bet biodinamiķis teiks: jā, tā tas var būt, kopsim savu ģimenes dārziņu, jo: «Mēs pārtiekam viens no otra...».

Jā, bez pārtikas precēm un varbūt pat visupirms ir vajadzīga «...gaisma no tavām acīm...». •