Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Ziemeru pagasta ainava. 30 ha kailcirte

 

Foto: Māris Strazds
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zudušie meži

Sandijs Semjonovs,
Vides filmu studija


Šī gada sākumā Balvu virsmežniecība ziņoja par kārtējo milzīgo izcirtumu mežā – 50 hektāru jeb 100 futbola laukumu lieluma kailcirti. Kaut arī pērnā gada akcijai «Cirvis 200X» bija pielikts punkts, Vides filmu studija nolēma noskaidrot notikušo. Gadījums izrādījās gauži vienkāršs – meža īpašums ticis sadalīts vairākās saimniecībās un viss lielais meža kvartāls nocirsts. Pēc līdzšinējā likuma, kamēr kāda īpašuma izcirtumā nav atjaunots mežs, ciršanas biļeti nākamā nogabala nociršanai saņemt nevar. Toties var doties uz pašvaldību un savu īpašumu sadalīt daudzos sīkos, piereģistrēt uz sievasmātes vai kaimiņu āža vārda un cirst kailcirtes uz nebēdu. Tieši tā noticis arī šeit - Balvu virsmežniecībā.


 

Meža īpašums sadalīts – Lazdukalnā, Zirņukalnā, Priedesmalā, Alautos, Grantiņos un no mežsaimniecības viedokļa, kā uzskata Valsts mežu dienesta darbinieki, pastrādāts noziegums. Dokumentos redzami Vladimira Ivanova, Andreja Ivanova un Normunda Puķes vārdi. Par visu nocirsto audzi iegūtā peļņa šeit varētu būt tuvu simts tūkstošiem latu. Kurš zemi pārdevis, bet kurš cirtis, vairs nav tik būtiski, jo likums jau nav pārkāpts. Tikai, pēc ekologa Induļa Vanaga vārdiem, mežs, visticamāk, šeit vairs ļoti ilgi neaugs, jo tik milzīgā platībā koku sēklām nav no kurienes iesēties un viss lielais izcirtums sāks pārpurvoties. Turklāt plašais klajums ir pavēris ceļu vējam, kurš pirmajā spēcīgākajā brāzmā blakus saimniecības mežā var izgāzt simtiem koku ar visām saknēm. Jāmaina likumi. Katrā mežniecībā ir vairāki šādi īpašuma sadalīšanas gadījumi. Cik ilgi tas vēl turpināsies?

Arvīds Ozols atbalsta aerodromu veidošanu

Par to, ka jāmaina likumi Vides Filmu studija brīdināja jau gandrīz pirms gada. Toreiz par gandrīz 30 hehtāru lielu kailcirti saimniecībā Čukstiņi mums ziņoja no Alūksnes. Firma «JM Koks» te bija iegādājusies īpašumu un nocirtusi kailcirtē vienā piegājienā atļauto platību. Tālāk īpašums tika sadalīts un pilnīgi likumīgi nocirsts viss pārējais. Rezultātā izveidots aerodroms līdzīgi kā Balvos. Toreiz devāmies pie Zemkopības ministrijas atbildīgās amatpersonas Arvīda Ozola. Viņš apgalvoja, ka Meža likuma pieņemšanas laikā ministrija sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumu, kura iekļaušana likumā nepieļautu privātīpašumu sadrumstalošanu un izciršanu kailcirtē atbilstoši Latvijā pieņemtajai Mežu politikai. Politiskās partijas noraidījušas šo priekšlikumu, tā sacīja Ozols. Kuras partijas tās bijušas viņš atteicās nosaukt, kā nekā tuvojās vēlēšanas un ikviens jau grib palikt savā vietiņā...

Toreiz Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns un Meža likuma referente Annas Seile nevarēja atcerēties, ka šāds Zemkopības ministrijas priekšlikums būtu saņemts, tāpēc «Cirvja» balvai izvirzījām Arvīdu Ozolu. Nomināciju izvērtēšanas pasākumā Leiškalns vēl noteica, ka Ozols pelnījis ne tikai cirvja, bet arī zābaka balvu.

Pagājis gandrīz gads, taču vēl aizvien likumā nekādas izmaiņas nav veiktas. Leiškalns savas politiķa gaita pagaidām beidzis, bet solīto darbiņu nav paveicis. Anna Seile saka: «Komisijā likuma izmaiņas nemaz netika apspriestas. Leiškalns daudz runā, bet rezultāts ir tad, kad ir konkrēts likuma teksts. Šajā gadījumā tāda nav.»

Izcirtēji sponsorē partijas

Likumdevēju neizdarības rezultāts ir Balvu pusē redzamais 50 hektāru izcirtums. Turklāt Valsts meža dienestā mums sacīja, ka šī nebūt nav vienīgā kailcirte, kura veikta pēdējā gada laikā, sadalot meža īpašumu.

Ornitologs Māris Strazds Saeimas deputātu lēno rīcību skaidro vienkārši – meža melnās industrijas peļņa nonāk arī politisko partiju kasēs, tādēļ arī ir tik maz intereses mainīt šo vienu likuma pantu. Bet to, kas paliek pāri no meža, no Saeimas zāles neredz un tas arī naudas saņēmējiem neinteresē. «Ir stiprs nelegālo izcirtēju lobijs. Tie nav trūcīgi lauku zemnieciņi, kuri izdomā – mēs te tagad sadalīsim un tad izcirtīsim mežu. Tas ir nostādīts bizness», uzskata Strazds.

Konkurence palielinās, cenas kāpj

Nevar teikt, ka pēdējā gada laikā nebūtu Meža likumu uzlabojumu. Kaut vai atļauja Valsts meža dienesta amatpersonām apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus uz mežsaimniecības un lauksaimniecības uzņēmumu ceļiem, ja tie pārkāpj meža izmantošanas noteikumus. Agrāk tas nebija iespējams.

Arī ciršanas apjomi privātajos mežos 2002.gadā it kā ir samazinājušies, salīdzinot ar 2001.gadu. Pērn privātīpašnieku mežos izcirsti 5,34 miljoni kubikmetru koku, jeb par 190 tūkstošiem mazāk nekā gadu agrāk. Taču kopējais ciršanas daudzums, salīdzinot abus gadus, atkal ir audzis, šoreiz uz valsts mežu rēķina. Var piekrist meža speciālistiem, kas uzsakata, ka tie privātīpašnieki, kuri gribēja ātri cirst, to ir izdarījuši. Tagad lēnām veidojas mežu saimnieki, kuri necer uz vieglu peļņu. Šī ātro meža pārdevēju un izcirtēju samazināšanās likumsakarīgi palielinājusi konkurenci un pacēlusi zāģbaļķu cenas. Bet vieglas dzīves meklētāji lētos apaļkoku resursus devušies meklēt Krievijas un Baltkrievijas virzienā.

Tomēr bažas rada valsts mežu izciršanas ātruma pieaugums un akcijas sabiedrības «Latvijas valsts meži» lēmums pārdot nevis augošus kokus, bet izstrādātu sortimentu. Izstrādātāji visticamāk izvēlēsies kādu no pieredzējušākajām mežizstrādes firmām un Latvijā viena no tādām ir «Silva», kuras akcijas iegādājusies somu kompānija «Metsalitto». Tā pati, kas ir iespējamās celulozes rūpnīcas sagaidāmais īpašnieks...

Izmaiņas Mežu likumā

Saeima marta sākumā, pēc lielām diskusijām, pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas Mežu likumā, paredzot aizliegt veikt galveno cirti piecus gadus pēc īpašuma sadalīšanas. Lai arī problēmu pilnībā šis likuma variants neatrisina, taču īpašumu dalīšanai tikai tādēļ, lai visu nocirstu, zudīs jēga, jo piecus gadus diez vai pircējs gribētu gaidīt. Tagad likuma izmaiņas pieņemtas otrajā, galīgajā lasījumā, kailcirtes aizliegumu pagarinot uz septiņiem gadiem. Gandrīz gribas priecāties, ja vien pēc nedēļas vai mēneša neizrādīsies, ka tāpēc bez pastāvīgā blakusienākumu avota ir palicis kāds par citiem vienlīdzīgāks Latvijas pilsonis un likumdevēji vēl straujāk, nekā apstiprinātas, savas vieglprātīgi pieņemtās izmaiņas neatceļ.

Anna Seile aizkavējušās likuma normas pieņemšanu skaidroja ar to, ka likumdēvējiem sapratne ir, bet par maz esot strādātgribas. Pēc Dundagas pašvaldības sūdzības beidzot likuma grozījumi izskatīti Saeimas komisijā un nonākuši līdz pieņemšanai. Pēc Valsts meža dienesta informācijas, diemžēl likuma robi izmantoti vairāk nekā trīs simtos gadījumu. Nocirstu koku nepacelsi.

Taksators – iluzionists

Diemžēl meža īpašumu sadalīšana nebūt nav vienīgā aktuālā meža problēma. Nākamais sakārtojamais jautājums būtu – meža taksēšana. Ja to nedara, tad nepieciešams izdarīt izmaiņas profesiju klasifikatorā, ieviešot tajā taksatora–iluzionista amatu. Pēc tādu meistaru burvju mājieniem mežs dažos gados sāk strauji novecot (pat par 20–30 gadiem) un lai neaizietu bojā, nekavējoties ir jānocērt. Bet tas jau ir cits stāsts. •