Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Zilo karogu paceļ Ventspilī.

Zilā karoga emblēma Jūrmalā.

Jānis Ulme pludmalē.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zilais karogs videi un tūrismam

Jānis Ulme,
autora foto


Jau vairāk kā piecus gadus Latvijā dažās, bet nebūt ne daudzās pašvaldībās gatavošanās tūrisma un atpūtas sezonai sākas ziemas vidū. Iemesls ir vēlēšanās kārtējo sezonu rotāt savas peldvietas ar Zilā Karoga (ZK) balvu. Gandrīz katru gadu no februāra līdz jūnijam, kad notiek gan galvenie sagatavošanās darbi un sezonas atklāšana, bieži vien šī sertifikāta vārds tiek valkāts plašās diskusijās, kas ne vienmēr ir saistītas ar peldvietu apsaimniekošanu un tūrisma vides aspektiem, kas ir ZK uzmanības centrā, bet arī daudz plašākā vides aizsardzības kontekstā.


 

Ekosertifikāta veiksmes stāsts

Rezumējot šīs samērā neparastās vides kampaņas divu gadu desmitu ceļu no dažu vides ekspertu iniciatīvas līdz pasaulē populārākajai tūrisma ekosertifikācijas shēmai jāpiemin, ka ZK pirmssākumi meklējami jau 1981.gadā, kad vairāku valstu vides eksperti sanāca kopā un secināja, ka likumdošanas un ekspertu līmenī darbs vides aizsardzībā nevar būt sekmīgs, ja galvenais uzsvars netiek likts uz vides izglītības un apziņas līmeņa celšanu. Tā veidojās pirmsākumi tagad jau globālai organizācijai, ANO Vides programmas vides izglītības partneriem – «Vides izglītības fondam» (Foundation for Environmental Education).

Tolaik peldūdens kvalitāte visā Eiropā bija samērā sāpīgs jautājums, jo bieži notika liela mēroga rūpnieciskas avārijas, tad arī sabiedrība sāka apzināties nesaprātīgas tūrisma organizācijas postošo ietekmi uz vides situāciju. ZK pēc pāris gadiem jau plīvoja vairākās Eiropas valstīs. Arī Eiropas vides institūcijas šo soli novērtēja un sniedza karoga balvas attīstībai nepieciešamo atbalstu. Jāpiezīmē, ka šo institūciju atbalsts meklējams tiešā izdevīgumā, jo, kā liecina pirmo gadu prakse, šī balva bija daudz labāks instruments kā piespiest vietējās pašvaldības ieviest praksē 1976.gadā pieņemtās peldūdens kvalitātes prasības ES Peldūdeņu Direktīvas ietvaros.

Cilvēkiem šķita arvien svarīgāk, kur viņi atpūšas un arvien lielāka uzmanība šo gadu desmitu gaitā tūrisma vietu izvēlei ir tieši vides aspektiem. Tā kā ZK sabiedrības apziņā ir nostiprinājies kā vides kvalitātes zīme, pašvaldības ļoti daudzās valstīs katru gadu uzsāk tā iegūšanas procedūru. 2002.gadā ZK jau plīvoja virs 2800 peldvietām un jahtu ostām ne tikai Eiropā, bet arī DĀR, Marokā, visā Karību jūras reģionā utt.

Karoga neredzamā daļa

Zilais Karogs, kas īsti slēpjas aiz šī vārda? Tas ir vairāk kā divu gadu desmitu darba un diskusiju rezultātā izkristalizējies peldvietu, un, atļaušos teikt, arī plašākas piekrastes apsaimniekošanas metodoloģijas kopums. Un pašvaldību ikdienas darbam šādi skaidri kritēriji ir ļoti svarīgi, jo ļauj skatīt it kā tik vienkāršos peldvietu apsaimniekošanas un tūrisma organizēšanas darbus kopsakarībās ar citām pašvaldības aktivitātēm un sabiedrības vajadzībām.

ZK 27 kritēriji ietver ūdens kvalitāti, pašvaldības situāciju notekūdeņu attīrīšanā, atpūtnieku drošību, atkritumu apsaimniekošanu, pieejamo servisa līmeni peldvietas apmeklētājiem, piekrastes aizsardzības jautājumus, un pat vides izglītības un informācijas lietas. ZK balvas kritēriji kļūst arvien stingrāki, ietverot jaunus aspektus ar mērķi saglabāt ZK balvu kā simbolu vides sakoptībai un iniciatīvām vides aizsardzības jautājumu risināšanā pašvaldībā.

Lai iegūtu ZK, jābūt ne tikai skaistai pludmalei ar tīrām smiltīm un karoga mastam. Pašvaldībai ir jānodrošina regulārs, skrupulozs ūdens kvalitātes monitorings, jāatbilst visām prasībām notekūdeņu apsaimniekošanas jomā visā pašvaldības teritorijā, jāsakārto un atbilstošā līmenī jāuztur atkritumu apsaimniekošana, kā arī jārūpējas par maksimālu drošību un pietiekamu servisu peldvietā. Un tas nav viss – pašvaldībai ir jānodrošina piekrastes aizsardzība un vides izglītība.

Kam kalpo karogs

Ko tad ar ZK var panākt? Labāku vides situāciju, tūrisma atpazīstamību vai vides tūrisma kā prioritātes nostiprināšanos? Un kam tas vajadzīgs – tūristiem, pašvaldībām, vietējai sabiedrībai, vides institūcijām? Vai tas nodrošina tūrisma negatīvo vides seku pietiekamu samazināšanu?

Atbildes uz šiem jautājumu nav viennozīmīgas un ir pieļaujami dažādi viedokļi. Tieši tas ir palīdzējis katru reizi, kad ZK kritēriji tiek pārskatīti, būtiski papildinot tos un atbildot ar rīcību uz polemiskajiem jautājumiem par šī ekosertifikāta jēgu.

Tomēr jāņem vērā, ka pateicoties šim neatkarīgajam ekosertifikātam, vismaz Eiropas līmenī vides aizsardzības jautājumi ir ienākuši, nostiprinājušies un kļuvuši par prioritāriem šajā tūrisma sfērā. Jaunajā ES Peldūdens Direktīvas pašreizējā darba variantā ļoti daudz aspekti un tā saucamās jaunieviešamās iniciatīvas ņemti no Zilā Karoga 90-to gadu standartiem.

Piezemētākos toņos runājot, ZK kampaņa ir viens no instrumentiem, kas nodrošina visu ar vides aizsardzību saistīto jautājumu kompleksu risināšanu peldvietu apsaimniekošanā. Tomēr ekosertifikāts viens pats nav panaceja un instruments vides aizsardzības problēmjautājumu risināšanai. ZK ir diezgan šauri sektorāls, aptver darbību noteiktā vidē, un nosaka visnotaļ brīvi interpetējamas normas, jo kritērijos bieži ir tādi vārdi kā «pietiekams» un «apmierinošs». Arī tas jāatzīst, kaut gan uzreiz jābilst, ka tikai šāda rīcība ir nodrošinājusi iespējas realizēt šo ekosertifikācijas shēmu tik daudzās un dažādās valstīs.

Kampaņa Latvijā – vakar un rīt

Sabiedriskajām organizācijām, vispirms jau VAK, galvenais ieguvums no ZK kampaņas īstenošanas: iespēja aktualizēt vides izglītības jautājumu lielo prioritāti, un vēl ir daudz kas darāms, lai kopīgi ar pašvaldībām tiktu pilnvērtīgi izmants tas potenciāls, kas šīs kampaņas kritēriju ietvaros ir sniegts vides informācijas un sabiedrības iesaistīšanas jomā. Pašlaik ir tikai pieteikumu izvērtēšanas laiks. Ja pavērtējam, kādas ir vides izglītības iniciatīvas ZK ikgadējo vides izglītības pasākumu ietvaros Liepājā, Ventspilī un Jūrmalā, tad uz Latvijas fona rezultāts ir iespaidīgs. Četras konferences par vides aizsardzības jautājumiem, atbalsts jaunatnes zinātnisko darbu konkursiem un pētījumiem, informācijas materiāli par vietējās vides vērtībām, vides izziņas nometnes, atbalsts vides izglītības centriem, Vides dienu pasākumi to visplašākā izpratnē, iedzīvotāju iesaistīšana gan vides aizsardzībā, gan sakopšanā. Bez pašvaldību lēmuma iesaistīties ZK, šī nauda vides aizsardzības jomu diez vai būtu sasniegusi. Un, kas vēl svarīgāk, arī apziņa, ka vides izglītība ir atbalstāma lieta, nez vai tik ātri būtu iesakņojusies. To mēs redzam, vērojot daudzu citu pašvaldību darbu.

Valsts vides institūcijām ZK kampaņa ir iespēja veicināt tieši grūtāko un komplicētāko vides likumdošanas un politikas normu ievērošanu. Pašvaldībām tā ir iespēja strādāt sakārtoti, izmantojot metodoloģiju, kas sevi ir pierādījusi kā vienu no vissekmīgākajām, un pilnveidojot vides pārvaldes organizāciju vietējā līmenī.

Savukārt visiem kopā tā ir iespēja mācīties strādāt vides problēmjautājumu risināšanā. Vēl joprojām tieši šis aspekts ir tas, pie kura nākotnē ZK kampaņas ietvaros jāstrādā daudz rūpīgāk un izsvērtāk, lai neviena no iesaistītajām pusēm nezaudētu motivāciju līdzdarboties.

Kad VAK beidzot atradīs dzirdīgas ausis, būs iespēja aktivizēt darbu ne tikai piejūras peldvietu sertificēšanā un pašvaldību motivēšanā iesaistīties kampaņā, bet arī nopietni pievērsties iekšzemes peldvietu situācijas izvērtējumam un darbam ar pašvaldībām. Turklāt VAK ir iespēja iekšzemes sertifikācijas programmā stiprināt tieši vides aizsardzības un apsaimniekošanas kvalitātes kritērijus, mazāku uzmanību un uzsvaru vēršot uz infrastruktūras prasībām, kas lauku apvidos ir gan dārgas, gan visbiežāk pat nevajadzīgas, turklāt, var nelabvēlīgi ietekmēt vides kvalitāti gan no ainaviskā, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa. Tas viss, cerams, ir tuvas nākotnes jautājums.•