Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļā tīrība

Liene Kalniņa


Mazgāšanas līdzekļi palīdz mums padarīt netīro tīru, nošķirt tīro, sociāli akceptēto pasauli no sociālajām normām neatbilstošās netīrās un smakojošās pasaules – notraipītus un ar cilvēka izgarojumiem savilkušos palagus padarīt smaržīgus un spodrus, atdzisušiem taukiem aplipušas pannas pārvērst par spoguļvirsmām, bet dažādu, cilvēka acīm nesaskatāmu riebeklību pilnās santehnikas caurules – par zaigojošiem, zilgani steriliem tuneļiem. Mājsaimnieces apgalvo, ka cīņa ar netīrumiem ir nebeidzama. Tāpēc ienirstam neizsmeļamajā lielveikalu pasaulē, kur paveras glīti iepakotas prozaisku, taču lieliski romantizētu, ķīmisku vielu paciņas, bunduļi, tūbiņas, pudeles un flakoni, kuri dāvās mums tīrību, turklāt arī rīta vēja smaržu, maigu mātes pieskārienu un nogalinās visas zināmās baktērijas. Mēs apbruņojamies ar izvēlētajiem instrumentiem, lai neļautu netīrumiem pārņemt mūsu eksistenci, atkarojam savu cilvēcisko pasauli, beržot, spodrinot, skalojot, spiežot veļasmašīnu programmu pogas. Mums ir arī ideāls – pilnīgās tīrības pasaule, kuru reprezentē Ariel glītās namamātes, kas dejo rožainā vannasistabā, mātišķā un svaigā Bonux pārdevēja, sniegbaltie Tide palagi, kuros degunu apdauza mazs pikotājs. Taču mazgāšanas līdzekļiem nepiemīt īpašība transformēties un izzust pilnīgajā tīrībā, kad tā ir panākta. Tie atgriežas tur, kur faktiski nekad nav bijuši – dabiskajās ūdenskrātuvēs, zemē – vidē. Mazgājamie līdzekļi nebeidzas tad, kad izmetam tukšo iepakojumu, bet turpina savu pastāvēšanu virszemes ūdeņos, un šai pastāvēšanas stadijai ir diezgan mazs sakars ar tīrību.


 

2003.gada jūlijā tika veikta iedzīvotāju aptauja (OMD Snapshots), mēģinot noskaidrot patēriņa modeļus, paradumus un motivācijas, izvēloties mazgājamos līdzekļus. Aptauja tika veikta projekta «Patērēsim zaļi!» (Consuming Green) ietvaros, ko Latvijā, sadarbojoties ar citām sabiedriskajām organizācijām ap Baltijas jūru, realizē Zaļā brīvība un Vides aizsardzības klubs. Projekta mērķis ir uzlabot virszemes ūdeņu ekosistēmu kvalitāti Baltijas reģionā, samazinot videi kaitīgu ķīmisko vielu daudzumu, kas rodas mājsaimniecību aktivitātēs. Viens no projekta uzdevumiem ir veicināt patērētāju izpratni par videi nodarīto kaitējumu, lietojot sadzīves ķīmiju. Šī ir pirmā aptauja, kas veikta projekta ietvaros, un tā iezīmē šībrīža situāciju – kuru var dēvēt arī par ekoloģiskā neapzinīguma stadiju, un norāda patērētāju tendences. Lielākā daļa aptaujāto gan ir Rīgas iedzīvotāji, tāpēc rezultātus nevar attiecināt uz visu Latviju.

Kā izvēlamies savu sadzīves ķīmijas komplektu?

Atbildot uz jautājumu – kas ir divi galvenie faktori, kurus jūs ņemat vērā, iegādājoties mazgāšanas līdzekļus, vairāk kā puse respondentu (53%) minējuši labvēlīgu iepriekšējo pieredzi. Gandrīz tikpat daudz cilvēku par vienu no saviem diviem izvēles faktoriem nosaukuši efektivitāti – 49%, bet 46% – cenu. 19% respondentu atzinuši, ka viņu izvēli nosaka ietekme uz veselību, bet 15% minējuši smaržu, kas būtībā ir pilnīgi lieka mazgāšanas līdzekļu ķīmiskā sastāvdaļa, kura paredzēta tikai lietotāju degunu komfortam. Tātad mazgājamo līdzekļu patērētājiem (kopumā tie ir 95% no aptaujātajiem, jo 5% mazgāšanas līdzekļus nepērk) piemīt paradums izmantot vienus un tos pašus līdzekļus, taču tajā pašā laikā viņi piešķir lielu nozīmi efektivitātei. Tas nozīmē, ka cilvēki nenodarbojas ar eksperimentiem sadzīves ķīmijas jomā. Kā tādā gadījumā tiek noteikta efektivitāte? Vai kāds no jums mājās mērc savu netīro veļu dažādās bļodās un pēta, cik tīra tā kļuvusi, lietojot dažādus veļas pulverus, vai rīko komandu cīņas netīro katlu beršanā ar dažādiem trauku tīrītājiem? To mēs visi esam redzējuši, protams, televīzijā, mazgāšanas līdzekļu masīvā uzbrukuma brīžos «Panorāmas» starplaikos un aizraujošāko filmu pārtraukumos – dārgākajā reklāmas laikā. Fakts, ka tikai 4% aptaujāto savu izvēles faktoru vidū minējuši reklāmu, liek izteikt pieņēmumu, ka efektivitātes verifikācija tiek balstīta reklāmās.

Ietekme uz vidi un informācija uz iepakojuma par sastāvu ir ļoti vāji izvēles faktori – attiecīgi 4% un 5 %. Tātad patērētājiem nav būtiski, kā tiek panākts gaidītais efekts, svarīgs ir rezultāts.

Dzimums, vecums, tautība – katram savs pulveris?

Aplūkojot atsevišķi vīriešu un sieviešu izvēles modeļus, redzam, ka sievietes vairāk paļaujas uz labvēlīgu iepriekšējo pieredzi nekā vīrieši (60% un 44%), savukārt vīrieši biežāk ņem vērā efektivitāti (52% pret 47% sieviešu). Ietekme uz veselību būtiskāka sievietēm, to savu izvēles faktoru vidū minējušas 22%, turpretī vīrieši – 15%. Interesanti, ka vīriešus vairāk kā sievietes iespaido iepakojuma dizains un izmērs (12% un 5%). Ietekme uz vidi un informācija uz iepakojuma abiem dzimumiem ir vienlīdz nenozīmīgs izvēles noteicējs.

Savukārt, vecuma grupās parādās šādas tendences: labvēlīga iepriekšējā pieredze ir vissvarīgākā 40–49 gadus veciem cilvēkiem (71%), efektivitāte ir būtiska 30–39 gadus vecajiem (61%), kā arī 20–29 gadus veciem (45%), savukārt, vecuma grupās no 15–19, 50 un vairāk, svarīga ir cena – 48% un 54% minējuši to kā vienu no saviem 2 izvēles faktoriem (jāpiebilst, ka 33% vecumā no 15–19 gadiem mazgāšanas līdzekļus nepērk vispār). Salīdzinoši visvairāk uzmanību ietekmei uz vidi pievērš 30–39 gadus vecie (7%).

Vai latvieši un krievi pērk atšķirīgi? Vispirms jāpiebilst, ka aptaujā krievi ir daudz mazāk pārstāvēti nekā latvieši. Tātad, labvēlīga iepriekšējā pieredze noteikti ir svarīgāka latviešiem (57%) nekā krieviem (42%), taču krievi vairāk nekā latvieši paļaujas uz draugu un paziņu ieteikumu (15% pretēji 6% latviešu). Cena vairāk ietekmē latviešus nevis krievus (53% un 28%), bet krievi biežāk kā latvieši izvēlas smaržas dēļ (15% un 6%).

Mazgāšanas līdzekļi – kaitīgi???

Atbildes uz jautājumu, vai mazgāšanas līdzekļi kaitīgi videi, iezīmē nošķīrumu starp cilvēku darbību, izvēli un uzskatu. Gandrīz puse no visiem respondentiem – 49% atbildēja, ka vairākums mazgāšanas līdzekļu ir kaitīgi videi, 34% atzina, ka visi ir kaitīgi. To, ka vairākums mazgāšanas līdzekļu nav kaitīgi videi, teica 8%, bet tikai 3% uzskata, ka šie līdzekļi vispār nav kaitīgi. Atgādināšu, ka no visiem respondentiem tikai 4% nosauca ietekmi uz vidi kā vienu no faktoriem, kas ietekmē viņu iepirkumu groziņa saturu.

Sievietes un vīrieši jautājumā par mazgāšanas līdzekļu kaitīgumu uzrāda vienprātību – 33% sieviešu un 34% vīriešu atbalsta izteikumu – visi mazgāšanas līdzekļi ir kaitīgi videi. Interesanti, ka vairāk kā divas trešdaļas 50–gadīgo un vecāko patērētāju uzskata, ka vairākums mazgāšanas līdzekļu ir kaitīgi, bet ietekmi uz vidi savu izvēles faktoru vidū šī vecuma grupa neiekļāva vispār. Arī ienākumu līmenis būtiski nenošķir respondentus viedoklī par to, ka vairākums mazgāšanas līdzekļu ir kaitīgi videi – 45% cilvēku bez ienākumiem atbalsta šo izteikumu, kā arī 47% cilvēku ar augstiem (virs 500 Ls) ienākumiem.

Vienu saujiņu vai divas?

Trešā aptaujas sadaļa bija veltīta tam, lai noskaidrotu, kā cilvēki dozē mazgāšanas līdzekļus. Pareiza dozēšana var būtiski samazināt kaitīgo vielu noplūdi vidē. Lielākā daļa atbildētāju (45%) mazgāšanas līdzekli ieber vai ielej pēc acumēra, 26% lieto aptuveni vienu un to pašu daudzumu un izmanto mērtrauciņu, bet 25% vadās pēc tā, kāds daudzums ieteikts uz iepakojuma. Aplūkosim, kuras grupas dozē mazgāšanas līdzekļus videi visdraudzīgākajā veidā – saskaņā ar ieteikumu uz iepakojuma. Vairāk šāda pieeja raksturīga vīriešiem nekā sievietēm, kā arī cilvēkiem, kas ir 50 un vairāk gadus veci (50%). Arī cilvēki ar vidējiem (80–250 Ls) un vidēji augstiem (250–500 Ls) ienākumiem rīkojas šādi – attiecīgi 30% un 33%, biežāk nekā pārējās ienākumu grupas. Tomēr kopumā vispopulārākais dozēšanas veids visās grupās ir acumērs.

Visbeidzot, aptauja mēģināja noskaidrot, kur cilvēki saņem informāciju par mazgāšanas līdzekļiem un to ietekmi uz vidi. Viena trešā daļa respondentu (33%) šādu informāciju vispār nav saņēmuši, 25% to iegūst no preses, bet 22% no iepakojuma. Tikai 2% to ir saņēmuši no konsultantiem veikalos, bet 4% no vides aizsardzības organizācijām. Iespējams, ka tieši informācijas kanālu uzlabošana ļautu radīt saikni starp apziņu, ka vairākums mazgāšanas līdzekļu ir kaitīgi videi (kā to atzina 49% respondentu) un izvēli, iepērkoties savai mājsaimniecībai.

Šī aptauja un tās nelielā analīze tikai ieskicē patēriņa tendences un ļauj pieņemt, ka tas, ka mazgāšanas līdzekļi atstāj ilgas un dziļas pēdas vidē, iepirkšanās lēmumus ietekmē pavisam nedaudz. Līdzīga aptauja tika veikta arī Lietuvā un Igaunijā, kas ļaus vēlāk salīdzināt datus un novērtēt ekoloģisko apzinīgumu kaimiņvalstīs. Projekts «Patērēsim zaļi!» turpināsies ar izglītojošu kampaņu un videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu atbalstīšanu, un tā noslēgumā tiks veikta vēl viena līdzīga aptauja, lai konstatētu izmaiņas patērētāju paradumos. •