Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Murd, čalo, čivina un taurē putnu ceļš

Oskars Keišs, ornitologs, Aivara Petriņa foto
Virsrakstos izmantots Ojāra Vācieša dzejolis


Dzērves un zosis ir tikai putnu ceļošanas aisberga redzamā daļa. Putni atrod pareizo virzienu situācijās, kur cilvēks bez pieredzes un īpašiem mērinstrumentiem ir bezspēcīgs.


 

Nakts debesis oktobra sākumā. Gaisā ik brīdi atskan īss «cik» – ceļo dziedātājstrazdi. Laiku pa laikam dzirdami arī garāki «cīīī» – cita meža strazdu suga – plukšķis (nevis «plušķis»). Vēl un vēl – pazīstami un gluži svešādi putnu saucieni. Dažs izklausās pat izmisīgs, varbūt tur norisinās kāda izdzīvošanas epizode: viens gājputns – ausainā pūce, notiesā vakariņās citu – sarkanrīklīti. Ir kaut kas, kas mani vienmēr aizrāvis, veroties nakts debesīs, ieelpojot rudens smaržu un klausoties rudens elpā visapkārt. Iespējams, tā ir šī dabas fenomena mistērija – nezināmais, vēl joprojām līdz galam neizzinātais brīnums – kā migrē un orientējas putni? Šis jautājums urdījis pat seno domātāju prātus. Jau senatnē izdarīti novērojumi un secinājumi – gan pareizi, gan pilnīgi aplami. Vēl tagad pavīd kāda no senajām muļķību pērlēm – putni pārziemojot uz Mēness, bezdelīgas – dūņās, dzeguze ziemā pārvēršoties par zvirbuļvanagu un griezes uz dienvidiem dodoties kājām...

Pēkšņi nakts debesis pāršķeļ spožas gaismas kūlis – ir ieslēgti trīs starmeši, kas izgaismo nakts migrāciju Papē, šaurā zemes strēlē starp Papes ezeru un Baltijas jūru, kur Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Papes ornitoloģijas stacionārā ceļojošo putnu novērojumi tiek veikti jau kopš 1966.gada. Šeit putni, ceļojot no ziemeļaustrumiem, koncentrējas, jo izvairās lidot virs atklātiem ūdeņiem. Papi šķērso tā sauktais Baltās – Baltijas jūras migrācijas ceļš, pa kuru ceļo putni no Ziemeļaustrumeiropas (Somijas, Karēlijas, Krievijas, Igaunijas un Latvijas). Arī Eiropas pirmo putnu novērošanas staciju tieši šajā putnu ceļā – Kuršu kāpās, Rositenē (tagad – Ribačija) 1901.gadā nodibināja vācu dabas pētnieks Johanness Tīnemanis.

Tā asinīs – tā skurbā sirēna

Izrādās, ka pat nebrīvē turēti putni ceļošanas laikā pieņemas svarā, kļūst nemierīgi un izrāda vēlmi ceļot. Izpaužas tā sauktais «migrācijas stāvoklis» un «migrāciju nemiers» – fizioloģisko procesu komplekss, kas putniem nodrošina ceļošanas iespējamību. Pieredzējušajam ornitologam, bioloģijas doktoram Varim Liepam, kas ilgus gadus Latvijā pētījis putnu orientāciju, gadījies novērot, kā istabā turēta zilrīklīte (tuva lakstīgalas radiniece) katru nakti migrējusi noteiktā virzienā pāri istabai, nemaldīgi atkārtojot vienu un to pašu pārlidojuma virzienu no viena istabas kakta uz otru, kas acīmredzot atbilda šīs sugas ceļošanas virzienam.

Arī dabā putniem neviens nemāca ceļot. Nereti vecie putni ceļo atsevišķi no jaunajiem. Piemēram, vecās dzeguzes uz ziemošanas vietām aizceļo vidēji mēnesi agrāk par jaunajiem putniem, kuri «kā ceļu zinādami» dodas uz tām pašām ziemošanas vietām tūkstošiem kilometru tālu. Putnu spēja migrāciju laikā ieturēt noteiktu virzienu ir apbrīnojama un līdz galam neizskaidrota. Putni atrod pareizo virzienu situācijās, kur cilvēks bez pieredzes un īpašiem mērinstrumentiem ir bezspēcīgs.

Gredzeni – putnu «pases»

Putnu gredzenošana, kurai jāpateicas par daudziem atklājumiem putnu migrāciju pētījumos, pirms dažiem gadiem svinēja savu simtgadi – pirmos putnus, 165 mājas strazdus, pasaulē apgredzenoja dāņu skolotājs Hanss Kristiāns Korneliuss Mortensens 1899.gada rudenī. Metodes oriģinalitāte ir tās vienkāršībā – putnam uz kājas uzliek alumīnija (mūsdienās – arī tā sakausējumu) gredzenu, uz kura iekaltas valsts atšķirības zīmes (parasti – valsts nosaukums) un katram sava burtu un ciparu kombinācija (kā auto numurs). Latvijā putnus sāka gredzenot 1925.gadā ar uzrakstu uz gredzena Ornithol. Centr. Riga, tagad lieto uzrakstus Latvia Riga. Igaunijas gredzenus rotā uzraksts Matsalu – tā sauc igauņu slavenāko rezervātu Matsalu līcī. Pašsaprotama ir putnu izcelsme ar gredzeniem Lithuania, Zool. Mus. Helsinki, Riksmuseum Stockholm. Par katru apgredzenoto putnu valsts gredzenošanas centrā atrodama precīza informācija, kad katrs gredzens putnam uzlikts – datums, vieta, putna vecums un cita papildus informācija (spārna garums, svars u.tml.). Gredzenošanas centri visā pasaulē sadarbojas, tādēļ par Latvijā atrastu putnu, kas gredzenots, piemēram, Vācijā, jāziņo mūsu pašu gredzenošanas centram Salaspilī, Miera ielā 3. Latvijas gredzenošanas centra vadītājam Jurim Kazubiernim ir bijuši kuriozi gadījumi, kad cilvēki grib par gredzenota putna paziņojumu saņemt finansiālu atlīdzību, taču jāsaka, ka gan ārzemēs, gan Latvijā ziņojumi par gredzenotiem putniem ir brīvprātīga visas sabiedrības iesaistīšanās zinātniskos pētījumos. Ja pateiksiet savu adresi, gredzenošanas centrs pēc datu saņemšanas ar pateicību nosūtīs arī jums informāciju par to, kur putns gredzenots un, cik tālu lidojis, līdz to atradāt. Putnus gredzeno ne tikai profesionāli ornitologi, bet arī amatieri ar labām putnu pazīšanas iemaņām, pat skolnieki. Tā ir aizraujoša nodarbošanās – oriģināls vaļasprieks, ar kādu nevar lepoties citi skolasbiedri, bet, lai ar to nodarbotos, jānokārto eksāmens putnu pazīšanā – gredzenošanas eksāmens. Parasti tas notiek kādā no Latvijas ornitoloģijas stacionāriem – Papē, Engurē vai Raudā.

Latvijā ik rudeni visvairāk putnu apgredzeno Papē – Latvijas ornitologu «Mekā», kur atrodas Papes ornitoloģijas stacionāra putnu murds. Gadu gaitā finansu spaidu dēļ murds kļuvis aizvien mazāks un mazāks, tādēļ vienā naktī tajā noķerto pūču skaitu – 216 ausainās pūces (1975.gadā) diezin vai izdosies atkārtot. Murds atrodas pašā jūras krastā un tajā iekļūst pa kāpu priedītēm ceļojošie putni, pārsvarā tie ir sīkie zvirbuļveidīgie putni – dažādu sugu zīlītes, ķauķi, zeltgalvīši, žubītes u.c.

Dienu un nakti ceļo viņu karavāna

Īstu dienas migrantu – putnu, kas ceļo tikai dienā, nav daudz – stārķi, vārnveidīgie putni, zīlītes, dienas plēsīgie putni un vēl daži. Daudz vairāk ir nakts migrantu. Naktīs ceļo ķauķi, meža strazdi, sarkanrīklītes, tārtiņveidīgie putni un daudzi citi. Tomēr daudzas putnu sugas var ceļot gan dienā, gan naktī un sadalījums dienas un nakts migrantos tādēļ kļūst nosacīts. Visobjektīvāk putnu daudzumu, kas ceļo dienā un naktī var novērtēt ar radara palīdzību un izrādās, ka naktī ceļo ap 80 % no visu ceļotāju skaita. Tas tādēļ, ka nakts putnus paslēpj no ienaidniekiem – dienas plēsīgajiem putniem, tādēļ pat mazie zeltgalvīši naktī paceļas augstu gaisā un veic simtiem kilometru lielus pārlidojumus, arī pāri jūrai. Pētot nakts migrācijas, Papes ornitoloģijas stacionāra vadītājam, bioloģijas doktoram Jānim Baumanim nācies pavadīt nomodā daudzas naktis un piedzīvot ne vienu vien pārsteigumu, gan novērojot migrējošu bezdelīgu starmeša gaismā, gan atklājot, ka murdā var noķert ne tikai putnus, bet arī migrējošus sikspārņus.

Murdā ieķeras arī sikspārņi

Sikspārņu pētniecībā Papes putnu murds, iespējams, ir kalpojis pasaules līmeņa atklājumu veikšanai – Papē migrāciju laikā apgredzenoti vairāki tūkstoši Natūza sikspārņu. Tik daudz ceļojošu sikspārņu nekur citur pasaulē nav noķerts. Daži desmiti no tiem vēlāk atrasti Rietumeiropā, precizējot mūsu priekšstatus par sikspārņu migrāciju ceļiem un ceļošanas ātrumu. Ināra Buša-Rūce un Gunārs Pētersons 80.gados Papē atklājuši arī trīs jaunas sikspārņu sugas Latvijas faunā. Latvijas vadošie hiropterologi (sikspārņu pētnieki) – Gunārs Pētersons un Viesturs Vintulis atzīst, ka Pape ir unikāla vieta sikspārņu migrāciju pētniecībā, tādēļ tur uzsākts arī migrējošo sikspārņu monitorings līdztekus jau notiekošajam gājputnu monitoringam. Gan migrējošos putnus, gan sikspārņus aizsargā starptautiskā Migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības konvencijas (Convention on the Conservation of Migratory Species of wild animals (CMS)), kas pazīstama kā Bonnas konvencija.

Lai piedod tie, no kuriem projām jāaiziet

Ne visi putni ir ceļotāji, tomēr pilnīgu pretstatu ceļošanai – pilnīgu nometnieku arī ir ļoti maz. Latvijā tādi putni ir, piemēram, mednis, rubenis, meža pūce, mājas zvirbulis un vēl daži citi. Zinātnieki atklājuši, ka pat par raksturīgiem nometniekiem uzskatītie putni – krauklis un cekulzīlīte, tomēr ceļo. Acīmredzot ceļošana ir liels vilinājums arī putnu pasaulē. Putni, kuri pie mums sastopami gan ziemā, gan vasarā lielākoties ir klejotāji – vārnas, kovārņi, lielās zīlītes u.c. Dažiem putniem – pūcēm, dzeņiem, dzilnīšiem, riekstrožiem, sīļiem, ķivuļiem, krustknābjiem, svilpjiem jeb sarkankrūtīšiem (nejaukt ar sarkanrīklītēm, kuras ir īsti gājputni) u.c. ir raksturīgas tā sauktās invāzijas – neregulāri masveida ceļojumi ārpus ligzdošanas vietām, pēc tām lielākā daļa īpatņu vairs neatgriežas dzimtajās vietās. Rīgas Zooloģiskā dārza ornitologs Guntis Graubics Papē jau vairāk nekā 30 gadus pēta pūču migrācijas. Pūču invāzijas ir atkarīgas no barības – sīko, peļveidīgo grauzēju skaita. Tādēļ vienu gadu varam redzēt ļoti daudz ausaino pūču, bet citugad novērojami tikai daži šīs sugas putni. Vēl izteiktākas invāzijas ir ziemeļu sugām, piemēram, baltajai pūcei.

...un kādam jāaizlido ir pēc pavasara

Rudenī parasti pamana aizlidojošus dzērvju un zosu kāšus, bet sīko putnu migrācija pamanāma tikai tādās vietās kā Pape, kur novērojami tūkstošiem «sīkaļu». Tomēr lauka cīruļu atlidošana cilvēkiem ir pavasara vēstnesis, kaut gan rudenī to aizlidošanu pamana retais. Dienas garuma izmaiņas ir viens no signāliem, ko putni izmanto, lai uzzinātu, ka laiks gatavoties migrācijai. Šī signāla darbības mehānisms ir daudz sarežģītāks, jo dažu putnu ziemošanas vietās – pie ekvatora, dienas un nakts garums ir nemainīgs. Ceļošana putniem ir sarežģīts un bīstams uzdevums. Daudzi putni iet bojā spēku izsīkuma, plēsēju un cilvēka radīto briesmu dēļ. Neapgaismotās bākas un elektrības vadi ir visbiežākie bojāejas iemesli. Bet neskatoties uz šīm briesmām – putni lido. Vai tie lido pēc pavasara? Mūsu izpratnē – iespējams, ka jā, jo, kas gan būtu pavasaris bez cīruļiem, stārķiem, cielavām, bezdelīgām, lakstīgalām, dzeguzēm, vālodzēm un griezēm – mūsu pazīstamākajiem gājputniem? •


Par gredzenota putna atrašanu lūdzu ziņojiet: Latvijas gredzenošanas centram LU Bioloģijas institūtā Miera ielā 3 LV-2169 Salaspilī. Tālrunis:7945393, E-pasts: ring@latnet.lv

Ieteicamās grāmatas:
J. Baltvilks «Putnu gredzenošana» Zinātne, 1974. g.
J. Kacs «Kā migrē un orientējas putni» Zinātne, 1985. g.
K. Vilks «Atmiņas par putniem» Zinātne, 1987. g.