Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ieteikumi ābolu pircējiem

Klāt rudens un skaistais augļu laiks. Staigāju pa tirgu un veikaliem un pētu abolus. Kurus pirkt, kurus ne? Kā uzminēt, vai auglis sevī slēpj veselīgumu vai indes? Latvijas ierēdņi apgalvo, ka ir godam gādājuši par to, lai pie mums nopērkamā pārtika būtu veselībai nekaitīga, tikai nepasaka, cik ilgā laikā. Jutīšu to rīt vai pēc gadiem? Es jau ceru, ka ne citzemju, ne mūsu augļkopju mērķis nav mani noindēt, tomēr nojaušu, ka viņiem jānoturas tirgū un tad nu auglim labi jāizskatās, tas nedrīkst ātri bojāties un tad nu viņi dara visu likuma atļautajos ietvaros, lai tā arī notiktu. Esmu daudz interesējusies par augļkopības metodēm arī kaimiņzemēs, tāpēc zinu, ka mūsu komercdārzos augļu dārzus miglo 2–4 reizes sezonā, Lietuvā, kur klimats kaitēkļiem patīkamāks, tas jādara 4–8 reizes, bet Polijā, Holandē un Vācijā miglo pat biežāk kā 10–15 reizes. Dažādus pesticīdus smidzina gandrīz katru nedēļu...

Arī glabāšanas paņēmieni atšķiras: Latvijā un lielākoties arī Lietuvā augļus glabātuvēs neapstrādā ar ķimikālijām, Polijā un Eiropas savieniības valstīs ābolus pēc novākšanas apstrādā ar antioksidantiem, kas aizkavē brūno plankumu veidošanos un ar fungicīdiem novērš pūšanu. Pirms augļu nogādāšanas veikalos tos atkal apsmidzina ar fungicīdiem, mīkstuma struktūru saglabājošām ķimikālijām un speciāliem vaskiem, lai āboli veikalā ilgi būtu kā tikko plūkti. Turklāt Rietumeiropā glabātavās pamatīgi samazina skābekļa daudzumu, bet palielina CO2 un visi procesi auglī tiek apturēti: viņš ir kā dzīvs mironis. Tāda mauzoleja augļi var glabāties pat divus gadus.

Veikalnieki jau zina, ka cilvēki vēlas ēst pašu zemē augušus augļus, tāpēc melo tā, lai nevar piesieties. Kurš gan tirgū nav redzējis uzrakstus «Serinka», bet pazinējs redz, ka tā ir importēta «Idared»; «Medusāboli» patiesība ir «Honeygold», «Ananasu āboli» – «Golden Delicious», «Zemeņāboli» – «Conen Red», utt. Ļoti bieži lielveikalos priekšplānā nolikti vietējie āboli ar pamanāmu norādi, bet turpat blakus salikti importa āboli bez norādēm. Tāpēc esiet ļoti vērīgi.

Lai atšķirtu importa augļus no vietējiem, vispirms apostiet tos. Gāzes kamerās glabātie nesmaržo. Ja ābols pēc pāris dienām mājās apvīst – droša zīme, ka vietējais. Turklāt mūsu āboli ir košāki kā siltākās valstīs audzētie. Latvijas rudens nakšu vēsums un dienas siltums dod iespēju mūsu augļiem tapt košiem. Ja ābols ir liels un lēts, tas liecina, ka tas neatbilst ES standartiem un tāpēc nokļuvis pie nezinīšiem. Vienādi āboli liecina, ka škiroti automatizēti, bet Latvijā šādu iekārtu nav. Mūsu ābolus labprāt grauž peles, bet ievestajiem ne virsū neskatās. Mūsu ziemas ābolus grūti saglabāt ilgāk par februāri un vēlāk nopērkamie āboli nevar būt vietējie. Ja tomēr gribat ēst importa ābolus, noteikti tos nomizojiet, jo indes nomazgāt nevar.

Var jau visam atmest ar roku, jo statistiķi konstatējuši, ka Latvijas pilsētnieki vidēji dzīvo ilgāk nekā laucinieki un turpināt ēst lielveikalu produkciju, bet man jau 6 mēnešus uz kamīna stāv vārda dienā uzdaāvinātais apelsīns. Izskatās, kā vakar plūkts...

 

Danute Vēze