Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kā zivs jūtas ūdenī

Ja kaut reizi esat mēģinājuši pārvietoties zem ūdens, zināt, ka kustības ūdenī kļūst apgrūtinātas un lēnas, kā sapnī jeb kā palēninātā kinofilmā, jo ūdens blīvuma dēļ kustēties zem ūdens ir daudz grūtāk nekā uz sauszemes. No otras puses, jūs, protams, esat pievērsuši uzmanību, ka ūdenī jūsu ķermenis liekas daudz vieglāks nekā uz zemes. Vēl viena ūdens īpatnība ir tā, ka gaiss sasilst daudz ātrāk nekā ūdens. Toties atdziest arī daudz ātrāk. Ja siltā pavasara dienā iesiet peldēties, ūdens ezerā vai jūrā šķitīs diezgan auksts, bet rudenī ūdens temperatūra būs pietiekama, lai varētu peldēties, toties gaisa temperatūra krietni vēsāka. Tā nu paši uz savas ādas esat izjutuši, ka zemūdens iemītnieki ir daudz labāk aizsargāti no ātras temperatūras maiņas nekā sauszemes iemītnieki.

400 miljonus gadu ūdenī

Kā zivis pielāgojušās zemūdens dzīves apstākļiem? Pielāgoties tām bija daudz laika – pirmās zivis parādījušās gandrīz pirms 400 miljoniem gadu. Mugurkaulnieki vēl tikai sāka apdzīvot sauszemi, kad jūrās, upēs un ezeros jau daudzus tūkstošus gadu dzīvojušas zivis.

Tagad var saskaitīt aptuveni 25 tūkstošus zivju veidu – tas ir tikpat daudz, cik visu veidu amfībijas, rāpuļi, putni un zīdītāji kopā. Uz mūsu planētas nav nevienas ūdenskrātuves, kur nedzīvotu kaut viena zivju suga. Zivis peld gan karstajos Āfrikas ūdeņos, kur temperatūra ir augstāka par +50oC, gan polārajos reģionos, kur ūdens temperatūra noslīd līdz sasalšanas punktam. Viņas var atrast arī 11 000 m dziļajās Klusā okeāna dzīlēs. Zivju daudzveidība ne visos zemeslodes reģionos ir vienāda. Āfrikā, piemēram, var saskaitīt aptuveni 1500 savvaļas zivju sugu, bet Eiropā – tikai ap 200.

Ar mugurkaulu un žaunām

Zivis ir ūdens mugurkaulnieki, kas elpo ar žaunām. Ķermeņa temperatūra zivīm mainās atkarībā no vides temperatūras. Ķermeņa forma tām ir ļoti dažāda. Labi peldošajām ir slaids, vārpstveida ķermenis. Mazkustīgās zivis ir plakanas. Zušiem un nēģiem ir garš un tievs ķermenis, kas piemērots dažādu šķēršļu pārvarēšanai.

Zivs ķermeni var sadalīt trīs daļās: galva, viduklis un aste. Vairākumam zivju ķermenis ir klāts ar zvīņām. Mazas zvīņas uz ķermeņa parādās, kad zivtiņa ir sasniegusi 1–2 cm garumu. Zvīņu skaits nemainās, taču, zivij augot, mainās to izmērs. Tieši pēc zvīņām iespējams noteikt zivs vecumu, tās augšanas ātrumu, kad zivtiņa sākusi nārstot, dažkārt iespējams noteikt pat tās dzimšanas vietu.

Gada laikā uz zvīņas veidojas viena platā josla (vasarā) un viena šaurā josla (rudenī un ziemā), tāpēc zivju vecumu iespējams noteikt, ņemot vērā divas joslas, kas summā ir viens gads. Zivīm izšķir pāra un nepāra spuras. No nepāra spurām galvenā ir astes spura. Pie nepāra spurām pieder arī muguras un anālā spura. Pāra ir krūšu un vēdera spuras. Pāra spuras ir tās, ko zivs vienmēr kustina. Galvenās kustības zivis izdara ar asti. Lielajām zivīm, piemēram, lašiem, samiem un līdakām, astes muskuļi ir ļoti spēcīgi attīstīti. Zivis savā starpā sazinās ar žaunu vāku, spuru un peldpūšļa palīdzību. Zivis rada tūkstošiem visdažādāko skaņu. Dažas sit ar īpašiem muskuļiem pa peldpūsli, citas šņirkstina zobus.

Lielais sams

2003.gada vasarā kādā no Vācijas ezeriem atrasts miris liels sams, kuram bija pat iesauka – Kuno. Kuno kļuva slavens ar to, ka 2001.gadā aprija takšu šķirnes kucēnu. Pēc šī atgadījuma blakus ezeram mītošie iedzīvotāji nosauca šo zivi par Lohnesa briesmoni. Par spīti daudzo makšķernieku centībai, 35 kg smagais sams tā arī ne reizi neuzķērās uz makšķeres āķa. Daudzi makšķernieki mirušajā zivī atpazina Kuno, tomēr šaubījās, vai beigtā zivs ir leģendārais zemūdens monstrs. Iespējams, ka Kuno gājis bojā, strauji krītoties ūdens līmenim pagājušās vasaras lielā karstuma dēļ. Brēmenes pilsētas rāte no beigtās zivs izgatavoja izbāzni vietējam muzejam.

Vai zini, ka...

  • ... vislielākā jūras zivs ir vaļhaizivs. Tā sasniedz 15 un vairāk metru garumu. Kādas 18 metrus garas vaļhaizivs svaru novērtēja ar 90 000 mārciņu, t.i., 40 823 kg.
  • ... visātrākā zivs ir burinieks. Tas var sasniegt ātrumu pat līdz 68 jūdzēm stundā, t.i., 109 km/h.
  • ... vislielākais ceļotājs ir zutis. Eiropas zutis no Baltijas jūras veic 7500 kilometru garu nārsta ceļojumu pāri Atlantijas okeānam uz Sargasu jūru. Turklāt zušu vidējais ātrums ir tikai 5–6 km stundā.
  • ... vismazākā zivs ir Filipīnās dzīvojošais jūras grundulis. Tā garums nepārsniedz 12 mm.
  • ... vislielākā noķertā saldūdens zivs ir sams. Tā garums ir bijis 4,6 m un svars 336 kg.
  • ... plēsīgās zivis patērē ievērojami vairāk barības nekā miermīlīgās zivis. Piemēram, līdaka, lai pieņemtos svarā par vienu kilogramu, apēd 10 kg zivju, bet dīķu karpa ne vairāk kā 5 kg zivju.

 

Raivo Skrastiņš