Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!

 

Atsauksmes, kas saņemtas par rakstu
Vasaras gaisa dārzi Latgalē

Pievienot jaunu atsauksmi


Nosūtījis: saprge
otrdiena, 2004. gada 5. oktobris 15:14:24

Puorskaitūt itū tekstu, rūnās taida cauri skrīšonys sajiuta. Mes te bejom, nazkū redzējem, nazkaidys sātys, kuormus, budonkys. Latgola tei beja voi Sieleja, vylks ar jū. Piedejā laikā vyspuor žurnalā tī ceļuojumu aproksti kai naprašku raksteiti. Es jau saprūtu labi, ka ir stils braukt iz dullū i redzēt tū, kū var īsavērt, nameklejūt objektus i naīsadzilinojūt vītu viesturē i nameklejūt vaira par nu viersys radzamū.

Par tim klasicisma sātu paaugim, kas Latgolā i Sielejā sacalty 20. gs. suokuos, cyts stuosts. Kai Latgolu, Sieleju i cytus drupeit "napareizūs" nūvodus latvyskuoja, partū ka myusim, kai Ulmaņs saceja, "ir vīna vaļsts i volūda".


Nosūtījis: Sēlijas putns
trešdiena, 2004. gada 15. septembris 15:22:26

Gribēju jau savu sāpi izkliegt, bet šķiet, ka ir jau gana aktīvu un saniknuotu sēļu. Tikai par sevi pastāvēdami, citiem kuo liksim saprast. Piebiedruojuos!

Putns, Sēlijas


Nosūtījis: Pēteris
trešdiena, 2004. gada 15. septembris 10:25:57

Tiesa... Kļuda ir pieļauta un uz mūžiem manā asinsritē ievadīta - rakstā minētās vietas atrodas Augšzemē jeb Sēlijā, varbūt,izņemot pašu Daugavpili. Bezjēdzīga, stulba kļūda, par ko atvainojos visiem sašutušajiem bebreniešiem un citiem sašutušajiem un saku paldies par aizrādījumiem. Tomēr atļaušos sev par attaisnojumu teikt, ka Vides Vēstis parasti cenšas šadās kļūdas nepieļaut un, ja vienreiz gadās, nav jau uzreiz viss žurnāls jāmet krūmos, vai ne? Sadot pa kaklu autoram, to gan var! Vēlreiz paldies!


Nosūtījis: Dāvis, saniknots bebrenietis (davis@dau.lv)
otrdiena, 2004. gada 14. septembris 20:02:20

Līdz šim esmu uzskatījis žurnālu “Vides Vēstis” par vienu no sakarīgākajiem periodiskajiem izdevumiem Latvijā, kuru ir vērts abonēt, taču tagad vairs neesmu par to tik drošs. Iemesls šaubām ir šis raksts. To izlasot, rodas iespaids, ka raksta autori paši neaptver, kurā novadā viņi ir pabijuši – Latgalē vai Augšzemē.

Atbilde gan nav tālu jāmeklē: atliek vien atvērt 2000. gadā apgādā Zvaigzne ABC izdoto “Latvijas vēsturi pamatskolai”, lai paliecinātos, ka Latgales novads atrodas Daugavas labajā krastā, savukārt Augšzeme – kreisajā. Līdz ar to visas šajā rakstā minētās Lietuvas pierobežas mazpilsētas un ciemi pieder nevis Latgalei, bet gan Augšzemei, kurā vēsturiski ietilpst bijušie Ilūkstes un Jēkabpils (Jaunjelgavas) apriņķi, un kura mūsdienās tiek saukta arī par Sēliju. Cik daudz gan pēdējos desmit gados par šo tēmu Latvijā nav rakstīts un runāts, bet viss velti! Kādam tā joprojām šķiet Latgale!

Tā gan nekad nav uzskatījis Bruno Jansons, nesen aizsaulē aizgājušais Daugavpils Universitātes bijušais rektors un aizrautīgs Augšzemes novadpētnieks, kura piemiņas vietu Pilskalnē, šķiet, ir apmeklējuši abi minētā raksta autori. Bruno (lai viņš man piedod, ja viņa vārdu piesaucu nevietā) Daugavas kreiso krastu vienmēr sauca par Augšzemi – seno sēļu zemi, kuru uzskatīja par vienu no skaistākajiem Latvijas dabas stūrīšiem. Es pieļauju, ka šī raksta autori neko nav dzirdējuši par viņa aktīvo darbību Augšzemes un Latgales dabas izpētē un aizsardzībā, taču man ir grūti noticēt, ka viņi tik vāji orientējas Latvijas kultūrvēsturē!

Iespējams, ka daudziem lasītājiem kārtējā Augšzemes (Sēlijas) pārdēvēšana par Latgali ir tikai nenozīmīgs sīkums, salīdzinot ar aktuālo ozona slāņa saglabāšanu un citām “globālām” problēmām, par kurām raksta “Vides Vēstis”. Tomēr tas nav nekāds sīkums tiem Aknīstes, Subates, Kaldabruņas, Bebrenes, Eglaines, Pilskalnes, Ilūkstes, Sventes, Medumu un Kalkūnes iedzīvotājiem, kuri lepojas ar savu piederību vēsturiskajai Sēlijai un, iespējams, regulāri lasa šo žurnālu.


Nosūtījis: Aizskartā bebreniete
otrdiena, 2004. gada 14. septembris 14:10:54

Vienreiz taču jābeidz publicēt aplamu un neprecīzu informāciju! Uz visiem laikiem iegaumējiet, ka Daugavas kreisajā krastā nav Latgale, bet Augšzeme jeb Sēlija. Arī ģeogrāfijas mācību grāmatu sastādītājiem der to zināt.

Arī pārējie preses izdevumi šajā sakarā grēko. Ieteicams saskaņot informāciju ar attiecīgās teritorijas pašvaldībām.


Nosūtījis: Lauks
piektdiena, 2004. gada 10. septembris 9:56:25

Draugi, nevar tik pavirši. Iepriekšējos braucienos priecājāties par Sēlijas jeb Augšzemes savdabību, un te pēkšņi pat virsrakstā un tālāk daudzreiz tekstā - Latgale, Zilo ezeru zeme u.c. Nav tā Latgale, par ko Jūs rakstiet, nekad nav bijusi un cerams, ka arī nebūs - tā ir Augšzeme jeb Sēlija.