Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

Foto: Aivars Rijnieks
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zemes darbu vietā viesu uzņemšana

Kristīne Apsīte
no «Lauku ceļotāja» darbinieku sagatavotā CD «Starptautiskās tūrisma konferences kopsavilkums»


Latvijā ir vairāki nacionālie sertifikāti, kas garantē, ka lietotājs saņems videi draudzīgu produktu. Tie, kas rūpējas par savas ģimenes un dzimtās zemes veselību, meklē produktus ar Latvijas ekoprodukta zīmi. Tie, kas grib atpūsties tūrisma saimniecībās, kas godprātīgi izlieto dabas resursus un piedāvā ceļotājam no vietējiem produktiem gatavotu mielastu, dodas uz viesu namiem, kas ieguvuši Zaļo sertifikātu. Izrādās, ka gandrīz katrā sevi cienošā valstī ir savs nacionālais Zaļais sertifikāts, bet Eiropa jau visus nereti grib sabāzt vienā maisā un kārdina ar starptautiski pazīstamām zīmēm, jo patērētājs tādām vairāk uzticoties. Par Zaļajiem sertifikātiem un nacionālo īpatnību saglabāšanu bieži izvēršas karstas diskusijas.


 

Jūnijā Latvijā pirmo reizi notika starptautiska tūrisma konference «Kvalitāte. Apmācība. Vide. Informāciju tehnoloģijas», ko organizēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» sadarbībā ar Eiropas Lauku tūrisma federāciju «EuroGites», Pasaules tūrisma organizāciju un Latvijas Ekonomikas ministriju. Konferencē piedalījās 260 dalībnieki no 30 Eiropas un Āzijas valstīm, un tā bija lieliska iespēja iepazīties ar lauku tūrisma tendencēm un problēmām citur.

Samazinoties lauksaimnieciskajai ražošanai, pieaug tūrisma nozīme to cilvēku dzīvē, kas tomēr grib palikt uz dzīvi laukos; lauku ekonomika dažādojas, un tas ir panākts ar ES fondu atbalstu. Pašlaik ES valstīs ir vairāk nekā 200 000 oficiāli reģistrētu naktsmītņu ar kopumā diviem miljoniem gultasvietu. Lauku tūrisms Eiropā nodrošina 500 000 darbavietu un ir kļuvis par labi attīstītu un organizētu biznesa veidu.

Katram savs ekosertifikāts

Ekosertifikācija ir viens no veidiem, kā veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību valstī.

Eiropas valstīs pastāv daudzi veiksmīgi ekosertifikāti, tie tiek piemēroti dažādām naktsmītnēm. Ekosertifikācija dod divējādu labumu:

  • taupa resursus;
  • paaugstina lauku tūrisma saimnieku un tūristu izpratni par vides saudzēšanas nepieciešamību.

Kaut sertifikātu ir daudz, visas sertifikācijas sistēmas definē skaidrus kritērijus galvenajās jomās, kurās tūrisms ietekmē vidi (ūdens, enerģija u.c.). Pastāv arī specifiskie kritēriji, kas atspoguļo reģionālās atšķirības un palīdz saglabāt konkrētā reģiona vērtības, piemēram, kultūrvēsturisko mantojumu u.c. Vienots nacionālais sertifikāts ir spēcīgs mārketinga instruments videi draudzīgam tūrismam. Popularizējot ekosertifikātu kā augstas kvalitātes tūrisma produkta garantiju, tiek panākts pieprasījuma pieaugums, ja vien ekosertifikācijas sistēma ir uzticama un starptautiski saprotama (caurspīdīga).

Nepieciešama vienota ekosertifikātu koncepcija

Ekosertifikātu lielais skaits mulsina patērētāju. Tāpēc ir jādod visiem saprotamas zīmes, kas palīdzētu atpazīt videi draudzīgās naktsmītnes neatkarīgi no valsts, kurā tā piešķirta. Patlaban pastāv pārāk daudz ekosertifikātu, un tas nepalīdz klientam orientēties piedāvājumā.

Ir izveidots ES oficiālais ekosertifikāts «Eiropas Puķe», kas ir spēkā arī tūrisma sektorā visā Eiropas Savienībā. Paredzēts, ka dalībvalstīm tas jāievieš un jāizveido nepieciešamā infrastruktūra, lai turpinātu kritēriju izstrādi, kas palīdzētu labāk veikt sertificēšanu ES valstīs. Turklāt sadarbība un koordinācija ar nacionālajām ekosertifikācijas iestrādēm ES ekosertifikātam ir ļoti nozīmīga. Taču nepietiek ilgtspējīgās attīstības mērķu sasniegšanu un veiksmīgu ekosertifikāciju attiecināt tikai uz atsevišķiem pakalpojumiem. Viesu namu saimnieki bez valsts atbalsta un sadarbības ar vietējām pašvaldībām pasauli neizglābs. Tikai naktsmītņu vai citu atsevišķu pakalpojumu ekosertificēšana vien nenodrošina attiecīgā reģiona ilgtspējīgu attīstību, ja visā saimnieciskajā darbībā reģionā neievēros ilgtspējības principus.

Gribi būt zaļais – maksā!

Viens no šķēršļiem ekosertifikācijas plašai ieviešanai ir augstās izmaksas. No uzņēmējiem tas prasa papildu līdzekļu ieguldījumu gan par bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, gan par enerģiju taupošu sadzīves tehniku un spuldzītēm utt. Ja viesu nama saimnieks vēlas iegūt ekosertifikātu, arī par to ir jāmaksā. Bet šie ieguldījumi tūrista acīs nav iemesls, lai maksātu par pakalpojumu dārgāk, tādēļ uzņēmēji nevēlas vēl papildus maksāt par godu lietot ekosertifikātu, kaut arī saimnieko zaļi. Vai ir pareizi, ka par šo apbalvojumu pašam vēl jāpiemaksā? Vai tad kareivim, kas gājis cīņā par dzimtenes brīvību, savs ordenis ir jāpērk? Ekosertifikātu var uzskatīt par apbalvojumu, kas pelnīts ar labu gribu un ieguldot līdzekļus, lai uzņēmums būtu videi draudzīgs. Taču arī ekosertifikātu piešķiršana ir savdabīgs bizness un neviens inspektors šo darbu nav gatavs veikt brīvprātīgi. Ir jāatrod veidi, kā samazināt inspekciju un sertificēšanas izmaksas.

Vietējās tradīcijas ir jāsaglabā

Visās valstīs lauku tūrismā notiek arī nereģistrēta uzņēmējdarbība, kur tiek piedāvāti zemas kvalitātes produkti un pakalpojumi, tā diskreditējot lauku tūrismu. Šo problēmu nav iespējams izskaust, taču legāli strādājošos lauku tūrisma uzņēmējus varētu atbalstīt, radot pozitīvu diskrimināciju – popularizējot minimālos obligātos standartus un uzņēmumus, kas šīm prasībām atbilst.

Tiem uzņēmējiem, kas vēlas ar dokumentāru apliecinājumu pierādīt klientiem sava piedāvājuma kvalitāti, ir jādod iespēja iegūt noteiktu kategoriju kvalitātes sistēmā.

Ir nepieciešamas obligātās minimālās kvalitātes prasības, kas ir spēkā visā Eiropā. Ieteicami vairāki līmeņi (piemēram, absolūtais minimums; starptautiskam mārketingam nepieciešamais gan minimālais, gan augstākais līmenis). Šie kvalitātes standarti jāpopularizē gan uzņēmējiem, gan patērētājiem, lai panāktu plašu atpazīstamību.

Kvalitātes standarti nedrīkst iznīcināt atšķirīgo

Kvalitātes sistēmas nekādā ziņā nedrīkst vienādot dažādu valstu lauku naktsmītnes. Lauku tūrismu nedrīkst padarīt līdzīgu masu tūrismam. Piemēram, valstīs, kurās ir tradīcijas ēdienu pasniegt traukā, no kura ēd visi, kvalitātes standarti varētu noteikt tikai to, cik kvalitatīvam ir jābūt ēdienam un trauka kvalitātei, bet nepieprasīs mainīt ēdiena pasniegšanas veidu. Vietējās tradīcijas ir jāsaglabā, tomēr blakšu pilnas gultas un mušu pilnas istabas nav pieļaujamas nekur. Lai veiktu mārketingu produktam starptautiskajā tirgū, tradīcijas jāatšķir no neparastiem sadzīves paradumiem, kas izriet no zemāka labklājības līmeņa, ko dažkārt saista ar dzīvi laukos. Vienīgi atsevišķi produkti, piemēram, ekotūrisms, varētu no tādiem atkāpties.

Klienti jāiepazīstina ar kultūru atšķirībām

Ja ārvalstu tūristus laikus iepazīstina ar vietējo kultūru, tradīcijām, izturēšanās veidu, tad svešajā vidē viņi jūtas labāk un ceļojums ir pilnvērtīgāks. Bieži vien nepieciešamība izskaidrot kultūru atšķirības tiek nepietiekami novērtēta. Vienkāršu lietu nezināšana rada pārpratumus un dažkārt ir iemesls sūdzībām. Tāpēc informācija tūristiem nepieciešama gan pirms ceļojuma, gan tā laikā.

Lauku tūrisma kvalitātes sistēmās jāietver vides standarti

Lielākā daļa kvalitātes sistēmu jau tagad ietver vides pamatprasības vai kritērijus, kas nodrošina tūrisma produkta ilgtspējību. Tie saimnieki, kas vēlas strādāt atbilstoši vides kvalitātes prasībām, var veidot specializēto piedāvājumu, piemēram, «Brīvdienas ekoloģiskā saimniecībā» un iegūt dažādus ekosertifikātus.

Kvalitātes prasībām jāatbilst reālajai situācijai laukos

Valsts prasības lauku tūrismā ir efektīvas tikai tad, ja tās ir pielietojamas ikdienā un reāli izpildāmas. Lauku tūrismā bieži vien ir neiespējami izpildīt industriālos standartus, piemēram, sanitārās normas ēdiena pagatavošanā, pirts lietošanas prasības utt. Te industriālās sertificēšanas metodes nav pielietojamas. Standartus, kas adekvāti lieliem, rūpniecisku apjomu uzņēmumiem, lauku tūrismā nav iespējams izpildīt. Turklāt masu produkta standarti apdraud tūrisma daudzveidību un autentiskumu. Tādēļ visās valstīs ir nepieciešama lobēšana lauku uzņēmēju interešu aizstāvībai. Eiropas valstīs lauku tūrismā ir nepieciešams saskaņot likumdošanu, kas attiecas uz lauku tūrismu, tajā skaitā nodokļu likmes un atlaides, citādi cenu atšķirības kaimiņu zemēs var sasniegt pat 50%.

Lauku tūrisma kvalitātes sistēmai jāiet roku rokā ar paskaidrojošu un patiesu produkta aprakstu, lai klients varētu justies labi gan fiziski, gan emocionāli un izbaudītu neaizmirstamas brīvdienas, kur šai klišejai katrā valstī būtu atšķirīgs, bet vienmēr pozitīvs saturs. To var panākt, vienojoties par minimālajiem kvalitātes standartiem Eiropas lauku tūrismā. •

 

Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas datiem, pašreizējās tendences ir labvēlīgas lauku tūrisma attīstībai Eiropā, jo tūristu ieradumi ir mainījušies. Viņi:

  • biežāk izvēlas ceļot uz tuvākām un drošākām vietām;
  • ceļo individuāli, nevis grupās;
  • labprātāk pārvietojas ar auto un vilcienu, nevis aviotransportu;
  • biežāk izvēlas lauku mājas, nevis viesnīcas;
  • aizvien vairāk uztraucas par savu drošību;
  • vairāk uzmanības pievērš videi un tās tīrībai.

Lai ekosertifikāti kalpotu ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jāapvieno vairāki faktori:

  • saskaņošana/sadarbība starp nacionālajiem ekosertifikātiem, ES ekosertifikātu un starpvalstu iniciatīvām;
  • ilgtspējīgas attīstības koncepcijas īstenošanai jāsaņem valsts atbalsts;
  • ekosertifikācijas izmaksām jābūt pieņemamām;
  • nepieciešama pastāvīga ekosertificēšanas institūcija;
  • ekosertifikātam jābūt atpazīstamam gan lauku tūrisma uzņēmējiem, gan klientiem;
  • nepieciešama veiksmīga ekosertificēto produktu komercializācija, lai padarītu tos kārdinošus atbilstoši pieprasījumam.