Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

 

LVm biroja ēka Kristapa ielā 30 ayjaunota un restaurēta, saglabājot vecos pamatus

 

Biroja trīsstāvīgā ēka tiek apsildīta ar koksnes granulām

LVM biroja darbinieki šķiro atkritumus
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Krēsls no veselīga un laimīga meža

Lelde Stumbre,
Andas Krauzes foto


Valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» (LVM) ne tikai apsaimnieko 47% no visiem Latvijā esošajiem mežiem, bet arī pamatoti lepojas ar to, ka visām LVM mežsaimniecībām piešķirts ilgtspējīgas attīstības sertifikāts FSC.


 

Sarunā ar LVM komunikācijas daļas vadītāju Tomasu Kotoviču gan runājām par šo sertifikāciju, gan redzējām to, ka visos biroja ēkas četros stāvos apdarē un izvēlētajās mēbelēs izmantota koksne ar FSC sertifikātu. «Ja uz mēbeles, loga rāmja, palodzes vai grīdas ir FSC zīme, skaidrs, ka šis koks ir no mežniecības ar ilgtspējīgu attīstību un mežam noteikti nav nodarīts pāri,» uzsvēra T.Kotovičs. Pēc starptautiskajiem standartiem mežsaimniecība tiek atzīta par ekoloģiski, sociāli un ekonomiski sabalansētu, ja meža saimnieki domā ne tikai par meža izmantošanu un to noplicina, bet arī par vēl trim lietām: ekoloģiju – par vidi, dabas daudzveidības saglabāšanu, aizsargājamiem biotopiem, dzīvnieku dabiskajām barošanās un dzīves vietām; sociāli – mežs pieejams visiem cilvēkiem, turklāt tas nevar būt tikai rezervāts, kur nedrīkst ne soli paspert, tam jābūt vietai, kur cilvēks var brīvi ieiet un atpūsties, staigāt, slēpot, lasīt sēnes... Latvijā pagaidām vēl var apturēt mašīnu ceļa malā un ieiet mežā, pat iekurināt ugunskuru, lasīt sēnes un ogas. Eiropā tas sen vairs nav iespējams. Tā ir meža sociālā funkcija, kā arī tas, ka mežsaimniecības nodrošina cilvēkiem darbavietas, un tas savukārt ir trešais aspekts – ekonomika. Mežsaimniecībai ir jāpelna un jāpapildina valsts budžets. Šogad LVM valsts budžetā ieskaitīja 18 miljonus latu, un tas ir darīts, saudzīgi saimniekojot, jo LVM nocērt aptuveni 50% no mežu pieauguma (salīdzinot ar Eiropu, tas ir ļoti maz).

«Kas attiecas uz mūsu biroju, mēs centāmies iekārtot to videi draudzīgi,» stāsta T.Kotovičs. «Protams, mēs negribējām taisīt visu no koka un dzīvot kartupeļu kastē, jo pilsēta ir pilsēta – te ir zināmas prasības, tomēr, kā redzat, koks ir izmantots gan grīdām kabinetos, gan logiem, durvīm un griestu sijām. Arī mēbeles ir no koka, un tām visām ir FSC sertifikāts. Mēs zinām to, ka koks ir gan skaists, gan veselīgs cilvēkam un, pats galvenais, tas ir atjaunojams resurss. Flīzes un betons ir neatjaunojami, bet koks – to var iestādīt, un tas atkal būs. Uz mēbelēm redzams sertifikāts. Tās ražotas «Latvijas Finierī» no Latvijā auguša bērza. Taču, ja precei ir šis sertifikāts, tad nav tik būtiska nozīme, no kurienes ir koksne, galvenais, ka no videi draudzīgas saimniecības. Un «Latvijas Finieris» iepērk kokus tieši no šādām saimniecībām, arī no LVM, kam ir šis sertifikāts. Arī privātie mežsaimnieki cenšas sakārtot savas saimniecības, nežēlo naudu, lai izsauktu starptautiskus auditorus, kas novērtē mežsaimniecību un piešķir sertifikātu. Tas gan vēl nenotiek masveidā, tomēr 6–7 tūkstoši ha ir, un tas nav nemaz tik maz. Turklāt jābūt pārliecinātam, ka arī piegādes ķēde līdz patērētājam netiks pārrauta – ka tieši šī sertificētā koksne nonāks līdz ražotājam un pircējs varēs iegādāties sertificēto preci. Tātad arī ražotājam jāiegādājas piegādes ķēdes sertifikāts, lai viss notiktu godīgi no sākuma līdz galam. «Latvijas Finierim» tāds ir. Turklāt, cik es zinu, preces no sertificētas koksnes neko daudz neatšķiras cenas ziņā no nesertificētas produkcijas, un, ja jau cenas šiem ražojumiem ir līdzīgas, tad cilvēki arvien vairāk izvēlēsies tieši sertificētos ražojumus, saprotot, ka mežs netiek nesaudzīgi postīts tikai tādēļ vien, ka gribam savā mājā vai birojā no koka darinātas lietas.

Latvijā pašlaik ir jau aptuveni 70 uzņēmumi, kuriem ir piegādes ķēdes sertifikāts, un lauksaimniecības ministrs Mārtiņš Roze izteicies, ka viņš runās valdībā par to, lai visi valsts uzņēmumi, kas pasūta mēbeles vai būvmateriālus no koksnes, pieprasītu šo preci tikai ar RSF sertifikātu.»

LVM biroja darbinieki arī citādi cenšas dzīvot un strādāt zaļi: apkurē tiek izmantotas skaidu granulas, kas ir ekoloģiski tīrs apkures veids, arī atkritumi tiek šķiroti, vienreizlietojamie trauki gatavoti no papīra, nevis plastmasas. Maisiņi ar LVM zīmolu arī ir no papīra. Iegādāti pat (tiesa gan – ārzemēs) vienreizlietojamie galda piederumi no ļoti plānas koksnes, un dīvaini, ka neviens Latvijas uzņēmums nav iedomājies ražot kaut ko tik ērtu un videi draudzīgu.

Nobeigumā vēl par mēbelēm ar FSC sertifikātu. Tās jau tagad var iegādāties vairākos Latvijas veikalos: «Zundas mēbeles», «Latvijas Finieris», «Daiļrade». Taču pagaidām tās vēl nav tik labi zināmas un veikalos grūti pamanāmas, biežāk šis zīmols redzams uz tropiskās koksnes ražojumiem. •