Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Dabas liegums Rūjas palienē
Aināra Auniņa foto

Dzirnavu aizsprosta paliekas lejpus Lodes – Araukstes ceļa
Rolanda Lebusa foto

Rūja lejpus Lodes – Araukstes ceļa
Rolanda Lebusa foto

Paliene pie zivju dīķiem
Edmunda Račinska foto
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvijas upju vizītkartes:
Rūja

Rolands Lebuss


Garums: 77 km Latvijā (citos avotos 71 km un 74 km). Kopējais garums – 85 km (citos avotos 76 km un 77 km). 2 km garumā Latvijas un Igaunijas robežupe.
Baseina platība: 792 km2 Latvijā (kopējā – 962 km2, citos avotos – 992 km2).
Kritums: 38 m (citos avotos 40 m, > 0,5 m/km), kritums Latvijas teritorijā – 25 m.
Vidējais caurplūdums grīvā: 8,6 m3/s, maksimālais 31,3 m3/s, minimālais 1 m3/s.
Gada notece: 0,29 km3.
Izteka: iztek no Ruhijerva (Rūjas ezera) Igaunijā, Sakalas augstienē.
Ieteka: Burtnieka ezerā.
Lielākās pietekas: labā krasta pietekas: Kolkupīte (8 km), Silupīte (8 km), Raudava (12 km), Sapraša (Pestava) (24 km), Virķe (Virķīte) (13 km), Palmute (14 km), Melnupīte (15 km); kreisā krasta pietekas: Supučupīte (5 km), Laņģupīte (8 km), Juldurga (12 km), Acupīte (22 km), Oļa (19 km)


Rūja iztek no zivīm bagātā Ruhijerva (Rūjas ezera) Igaunijā, kas iegūlis Sakalas augstienē. Latvijā Rūja ietek Lodes ciema robežās. Te ir vērojams viegli paugurains reljefs.

Latvijā Rūja šķērso Ērģemes pauguraini, bet lielākā daļa tecējuma stiepjas pa Burtnieka līdzenumu. Savā tecējumā Rūja trīs reizes krasi maina tecējumu no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem un atpakaļ atbilstoši pazeminājumiem paugurainē un Burtnieka drumlinu laukā.

Lejpus Lodes ciema robežām Rūja plūst Ķoņu ciema robežās, kur lēzeni pacēlumi mijas ar purvainām ieplakām. Kur pacēlumi prāvāki, upe iegrauzusi dziļas ielejas. Ciema teritorijā Rūja uzņem pietekas Raudavu un Juldurgu.

Tālāk Rūja pagriežas uz ziemeļiem un plūst pa viļņainu pamatmorēnas līdzenumu. Vietām upes krastos plešas meži, vietām – mitras pļavas un dziļas lejas.

Pie Naukšēniem Rūja uzņem lielāko pieteci – kreisās krasta pietekas Acupītes nestos ūdeņus, kas kopā ar Ķiri un Gulbeni veido 1/3 Rūjas baseina – kopā 276 km2. No šīs vietas Rūja pa labi izteiktu ieleju sāk tecēt rietumu virzienā.

Rūjas kreisajā krastā 50 m lejpus Imantas HES aizsprosta slejas smilšakmens atsegums, kas ir lielākās klintis Burtnieka ezera baseinā. Dzeltenīgā smilšakmens klintīs saskatāmas trīs alu tumšās mutes. Gan alas, gan klintis pēdējo 15-20 gadu laikā ir izveidojuši spēcīgi avoti. Deviņdesmito gadu sākumā Jeru ieža augšgalā ir bijušas vēl divas alas, kuras tagad vairs nav pieejamas smilšu nobrukumu dēļ.

Sasniedzot Rūjienu, upe vietām kļūst platāka, ar prāvām dzelmēm, asiem līkumiem un zālēm aizaugušiem seklu-miem. Pie Rūjas pamatskolas Rūjā šalko vairākas krāces. Rūja šeit ir aptuveni 50 m plata, ūdeņiem bagāta upe. Augšpus krācēm ir liels atvars. Aiz pilsētas upe līkumo pa pļavām, bet Rūjas krasti apauguši krūmiem un kokiem. Upē sēkļi bieži mijas ar krācēm un straujtecēm.

Vilpulkas ciema teritorijā Rūjā ietek Sapraša (Pestava) un Virķe (Virķīte). Lejpus Saprašas ietekas pie Rūjas skolas ir paliela krāce.

Lejpus Saprašas un Virķes ietekām Rūja atkal pagriežas uz dienvidrietumiem, pēc tam uz dienvidiem. Tālākajā lejte-ces daļā Rūja mierīgi plūst pa plašu un pārpurvotu palieni samērā zemos, taču dažviet pat 2 m augstos krastos.

Rūjas baseinā ir daudz mežu, jo īpaši augštecē un vidustecē. Visā tecējumā Rūja pārsvarā ir ļoti līkumaina upe, kurā krāčaini un sekli posmi mijas ar lēnākiem un dziļākiem. Īpaši daudz krāčainu posmu un straujteču vērojami Rūjas augštecē Igaunijas pierobežā un Lodes ciema apkaimē.

Bagātīgas palienes

Ja Rūjas augšteci raksturo plaši meži ar atsevišķiem nelielu palieņu pļavu fragmentiem, tad lejtecē upes krastos plešas plašas un leknas palieņu pļavas. Īpaši nozīmīgas palienes atrodas Rūjas lejtecē zivju dīķu rajonā un Rūjas palienes posms nedaudz lejāk līdz ietekai Burtnieka ezerā. Šajā teritorijā ir izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas iekļautas «Natura 2000» tīklā (dabas liegumi «Rūjas paliene» un «Vidusburtnieks»). Tiesa, arī šīm Rūjas pļavām nav gājis secen gaužam bēdīgais Latvijas palieņu pļavu liktenis – lielākā daļa kādreizējo palienes pļavu jau kopš 20. gadsimta 50. gadiem ir aizaugušas ar krūmiem un mežu. Pamazām aizaug arī tā atlikusī palienes daļa, kas netiek apsaimniekota. Jāatzīst, ka lielākā vai mazākā mērā tas ir dabisks process un Latvijai raksturīga parādība, jo mūsu zemīte atrodas mežu joslā un lielākā daļa pļavu ir cilvēku izveidotas un uzturētas. Ar to brīdi, kad cilvēks pļavas vairs nepļauj vai nenogana, tās atgriežas savā dabiskajā veidolā, un lielākoties agri vai vēlu ainavu ar atsevišķiem krūmu puduriem nomaina mežs. Protams, palieņu pļavas allaž neaizaugušas ir palīdzējusi uzturēt arī upe. Jau ledus iešanas laikā ledi nobraukāja un aplauzīja krūmus. Palienē līdz meliorācijas ēras sākumam mitrums (un bieži applūdums) saglabājās ievērojamu laiku, kas nebūt neveicināja strauju pļavu aizaugšanu. Bet vēl senākos laikos pļavas neaizaugušas uzturēja daudzie lielie zālēdādāji – ne vien stirnas, brieži un aļņi, bet arī Latvijā tolaik plaši izplatītie sumbri, tauri un tarpāni. Lielo zālēdāju vietā nāca cilvēks ar saviem lopiem. Tomēr daudzviet arī to vairs nav, un vēl 90. gadu sākumā tik pierastās govs maurošanas vietā – klusums. Bet šaurās palienītes tāpat kā kolhozu laikos arī mūsdienās nav īpaši interesantas lielsaimniekiem.

Skaidrs, ka nebūt ne visiem zemes īpašniekiem ir pa kabatai savest kārtībā pļavas, turklāt tā, lai nenodarītu skādi dabai. Tāpēc jau kopš 2004. gada Latvijas Dabas fonds Latvijā realizē LIFE projektu «Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai», finansējot vērtīgāko palieņu pļavu atjaunošanas pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas izpaužas kā krūmu ciršana un pļavu pļaušana. Bet tas jau ir cits stāsts.

Pļavas Rūjas labajā krastā pirms Burtnieka ezera līmeņa pazemināšanas regulāri applūda līdz pat Košķeles drumlinam. Mūsdienās gan vairs tik vērienīgi plūdi nav novērojami, kas ir gan kā sekas Burtnieka līmeņa pazemināšanai, gan arī liela mēroga meliorācijas darbiem pašās pļavās Burtnieka un Rūjas palu ūdeņu ātrākai novadīšanai un augsnes virskārtas nosusināšanai. Arī pati upe pagājušajā gadsimtā ir padziļināta un taisnota, pārrokot tās dabīgos līkumus. Tomēr lielākajā tecējuma daļā upe ir maz izmainīta, vienīgi vērienīgie abu HES veidotie uzplūdinājumi padara Rūju līdzīgu lielam dīķim.

Dīķi un vecupes

Rūjas lejtecei ir raksturīgas vecupju sistēmas. Tā zivju dīķu posmā mazā Rūja pārsteidz ar šķietami nebeidzamiem upes līkumu labirintiem, kur grūti atšķirt atteku no pietekas. Rūja ietek Burtnieka ezera ziemeļaustrumu galā, netālu no Sedas ietekas. Rūjas palienē iesniedzas Lielruļļu – Aurupītes purvs. Bet virs Rūjienas upes ieleja ir pārpurvojusies – te izveidojies Rūjas purvs. Lejteces posmā Rūjas kreisajā krastā ir ierīkoti zivju dīķi, kas pašlaik lielākajā daļā teritorijas netiek apsaimniekoti. Pagājušā gada rudenī apmeklējot šo teritoriju, atklāju, ka ļoti liela daļa dīķu ir nolaisti un aizaug ar niedrēm un krūmiem. No vienas puses – slikti, jo savulaik šie zivju dīķi bija nozīmīgi gan caurceļojošiem, gan ligzdojošiem ūdensputniem. No otras puses – varbūt arī labi, jo nereti arī šī lielā dīķsaimniecība tika vainota ne vien Rūjas, bet arī Burtnieka un Salacas piesārņošanā ar biogēnajiem elementiem, kā sekas jūtamas vēl šobaltdien – aizaug gan ezers, gan upes.

Bagātīgas zivju vietas

Rūja ir zivīm bagāta upe. Rūjā un tās pietekās dzīvo foreles, līdakas, asari, raudas, sapali, vēdzeles un plauži. Rūjienā esot, ir vērts pārbaudīt lielu atvaru augšpus krācēm pie Rūjas pamatskolas, kurā mitinās ālanti un sapali.

Rūju mēdz dēvēt arī par ālantu upi. Pavasarī palu laikā pa upi uz augšu no Burtnieka ezera kāpj ālanti un raudas. Kā vēsta zinoši ļauži, labākās copes vietas šajā laikā ir lejpus Rūjienas. Pēc nārsta zivis dodas atpakaļ uz Rūjas vidusteci un lejteci, kur dziļākās vietās barojas, lai rudenī atgrieztos Burtniekā, savās ziemošanas vietās. Ālantu makšķerēšana Rūjā sākas jūnija vidū un turpinās līdz rudenim. Arī plauži pavasarī no Burtnieka pārceļo uz Rūju.

Daži ļaudis sakās pat vēl pavisam nesen redzējuši lašus (vai taimiņus) krācē pie Rūjas skolas (lejpus Saprašas ietekas). Krāce šeit patiesi skaista un piemērota nārstam. Diemžēl šī ir viena no retajām, jo piemērotu nārsta vietu līdz Rūjienai nav pārlieku daudz, bet uz izcili piemērotām vietām Rūjas augštecē šamējie ūdens ļauži netiek abu HES dēļ, kas, domājams, uz ilgiem laikiem ir noslēguši ceļu ne tiem vien...

Ceļotājiem

Tūrismam Rūja izmantojama visu sezonu no Naukšēniem. Augstā ūdens līmenī var sākt laivošanu no Ķoņiem, palos – no Rūjas iztekas. Jāatceras, ka posmā līdz Ķoņiem ir raksturīgi bieži koku aizgāzumi, bet gandrīz līdz pašai Rūjienai jārēķinās ar vismaz četru vecu dzirnavu aizsprosta paliekām un divām atjaunotām HES tuvāk Rūjienai. Aizsprostu paliekas gan nav nekāds dižais šķērslis, tomēr mesties tām laivā pāri varu rekomendēt tikai kajakeriem un līdzīgiem ekstrēmistiem ar šādiem mērķiem piemērotām laivām.

Laba vieta ceļojuma uzsākšanai ir Jeru tilts pie Jeru dzirnavām (HES). Te pirms tilta ir krāces un ērta brauciena uzsākšanas vieta. Tā kā daļa brauciena notiek cauri stipri purvainam apvidum, īpaši ieteicams nodrošināties ar pret- odu līdzekļiem.

Naukšēnu – Virķēnu posmā līdztekus Rūjas ielejai iet ceļš. Ceļi nav reta parādība arī citviet, tāpat Rūju šķērso daudzi tilti. Vienīgi pašā augštecē un lejtecē ceļu un tiltu nav. •

Rūjas kilometrāža un orientieri

Pēc I. Luksa «Ar laivu Latvijas ūdeņos. Ūdenstūrisma maršruti.»; 1991.

 
Km no grīvas Augstums v. j. l. Kritums (m/km) Orientieri
76 79,1 0,6 Izteka no Ruhjas (Rūjas) ezera
74 77,8 3 Dzirnavu aizsprosts
70 65,9 1,2 Latvijas robeža
67 Koka tilts
66 61,2 0,5 Tiltiņš pie Norām
65 Labā krasta pieteka – Silupīte
64 Tiltiņš pie Lodes
63 59,8 0,9 Koka tilts
62 Lodes dzirnavu aizsprosts
57 54,6 0,3 Labā krasta pieteka – Raudava
54 53,8 0,7 Bijušo Dīķeru dzirnavu aizsprosts
51 Dzelzsbetona tilts
Tālāk – Ķoņu HES
47 48,8 0,4 Kreisā krasta pieteka – Juldurga
45 47,9 0,1 Dzelzsbetona tilts
41,5 Bijušais šaursliežu dzelzceļa tilts
41 47,4 0,4 Kreisā krasta pieteka – Acupīte
39 Naukšēnu tilts
34 44,9 0,7 Imantas (Jeru) HES
32 43,5 0,1 Rūjienas – Valmieras ceļa tilts
30 43,3 0,1 Rūjienas tilts
25 Labā krasta pieteka – Sapraša
24 Labā krasta pieteka – Virķe
Dzelzsbetona tilts
21 42,0 0,3 Labajā krastā – Lukstiņu mājas
18 41,2 0,1 Labā krasta pieteka – Palmute
12 40,5 0,1 Kreisā krasta pieteka – Oļa
Zivju audzētava
6 Dzelzsbetona tilts
0 39,5 Ieteka Burtnieku ezerā