Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Holande atdod miljonus vērtas zemes savvaļas lopiem

Anitra Tooma
Autores un Jana van der Vēna foto


Ja dosim iespēju Latvijā plūkt zāli tiem, kam tā ir galvenā nodarbošanās dzīvē, tad pavasaros nebūs kūlas, kam pielaist uguni. Neaizaugs skaistās ainavas. Ūdens un lauku putniem būs, kur dzīvoties. Zels un plauks augi, kas nespēj izdzīvot intensīvi koptos laukos. Lidināsies retu sugu tauriņi... Tāpēc lielo zālēdāju projekti man šķiet ļoti nozīmīgi dabas daudzveidības vairošanā, tāpēc kopā ar Nīderlandes dabas fonda ARK Latvijas projekta vadītāju Janu van der Vēnu un astoņiem zaļajiem zemniekiem devos uz Holandi vērot, kā viscivilizētākā valsts pasaulē kārpās atpakaļ pie zaļās būšanas. Nedēļas laikā mums bija iespēja vērot lopus vairākās palieņu teritorijās un tagad saprotam, kāpēc Jans dzimtajā Holandē pēc Latvijas ilgojas tikpat ļoti kā mēs.



Uz mūžu atmiņā paliks zirgu dejas. Vakara krēslā pēc sātīgām vakariņām, kad neko no dzīves vairs negribējās, Jans platiem soļiem devās uz 5 km attālajām zirgu ganībām; mēs, klusībā sodīdamies, klumpačojām pakaļ. Vai tad mēs savvaļas zirgus nebūtu atskatījušies? Zosis modri ziņoja, ka parādījušies svešinieki, zaķis aizļepatoja aiz mālu rokamā buldozera. Melnie pinkainie galoveji slinki mūs uzlūkoja, bet zirgi skraidīja pamalē. Kad vadošais ērzelis saprata, ka esam nekaitīgs un vientiesīgs bariņš, visi piestāja un atsāka vakara saviesīgo dzīvi. Divi jaunie ērzelēni duelējās: te saslējās divkājās, te ar pakaļkājām iezvēla otram pa sāniem, ka nograb vien. Beigās zaudētājs samiernieciski uzlika uzvarētājam uz skausta galvu un viegli masēja muguru. Bet Jans mums skaidroja zirgu bara sadzīvi. Neko tādu mazā barā un pusdienas karstumā ieraudzīt nevar.

Draugos ar rūpniekiem

Pirms 25 gadiem Reina bija visnetīrākā upe ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Tālāk jau vairs nebija kur iet, tikai atpakaļ. Vācijas un Nīderlandes valdība piespieda slēgt vai rekonstruēt vispiesārņojošākos uzņēmumus. Nīderlandei turklāt bija jāatrisina vēl kāda problēma: ar smagajiem metāliem piesārņotās palieņu dūņas, ja tās aiztika, bija jāizvāc un jānoglabā izstrādātajos māla karjeros. Nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas rosināja valdību pieņemt dabai draudzīgus likumus un izstrādāt mehānismu, kā no zemniekiem atpirkt palieņu teritorijas, un, it kā neko nedarot, ar lielo zālēdāju starpniecību atjaunot dabas daudzveidību.

Dabas draugi nevis kaunina rūpniekus par degradēto ainavu, bet iesaista ķieģeļfabrikas savos projektos: rosina rakt neregulāras formas karjerus, daļu peļņas ieguldīt lielo zālēdāju projektos. Pārsimt metru tālāk priecājāmies par zirgu dejām. Dzīvnieki mierīgi sadzīvo ar buldozeriem.

Palieņu ekosistēma ir ļoti dzīvīga, tāpēc ir svarīgi tūdaļ pēc mālu ieguves teritorijā ielaist govis un zirgus, lai koki un krūmi nenomāc lakstaugus, kuru sēklas dāsni piegādā Vācija un Šveice. Ar Reinas starpniecību, protams. Pēc dažiem gadiem pļavās jau var atrast līdz 400 augu sugu un dažādus kukaiņus. Par palieņu atdošanu dabai līksmo ūdensputni. Septiņas zosis, starp citu, noplūc tikpat zāles, cik viena govs.

Zaļā kafejnīca

Dabas fonds ARK daudz prāto, kā darīt zaļos darbus ne tikai ar dažādu fondu un sponsoru palīdzību, bet kā nopelnīt pašiem. Par dabas vērošanu Nīderlandē naudu neprasa, tādēļ pie dabas teritorijām ciematos ierīko ne tikai informācijas centrus, bet arī krodziņus. Izrādās, ja vienā saulainā svētdienā infocentrā ienāk 100 cilvēku, tad blakus esošajā kafejnīcā apgrozās vairāk par tūkstoti. Un visi mielojas, naudu daudz neskaitīdami. Mācība: nevajag informācijas centru ierīkot atsevišķi. ARK savā kafejnīcā pusdienās piedāvā savvaļas lopa steiku, bioloģisko alu, uz mājām var aizvest vietējo kazas sieru, sulas un ievārījumu, izģērētu zirga vai govs ādu. Kamēr cilvēki gaida ēdienu, viņi bez mudināšanas šķirsta dabas aizsardzības grāmatas un skatās datorā filmas par dzīvniekiem. Turklāt dabas fondam ARK nav sava biroja, darbinieki daudz laika pavada dabā, bet datoru klabina mājās. Kopā visi sanāk fonda kafejnīcā. •