Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Nīderlandes lopi Latvijā

Anitra Tooma
autores foto

 

13. maijā Latvijā tika ievesti 36 skotu Hailander šķirnes govslopi no Holandes. Lopiņi ceļā pavadīja vairākas diennaktis, bet 12 stundas viņi varēja izlocīt kājas Polijā, jo to pieprasa labturības noteikumi. Sestdien ap sešiem vakarā pirmos 18 hailanderus izlaida Daugavpils rajona Bebrenes pagastā – Dvietes palienes pļavās. Gulbenes rajona Litenes pagastā furgons ar lopiem iebrauca tieši pusnaktī. Svētdienas rītausmā 13 lopiņi devās plūkt zāli Pededzes palienes pļavās.

Tā kā hailanderi ir ļoti rāmi un mierīgi lopi, viss ritēja kā pa diedziņu: pie furgona piebrauca Nīderlandes dabas fonda ARK Latvijas projekta vadītāja Jana van der Vēna džips, lopi sagāja mazajā piekabē, un pa lauku ceļu, kur smalkais furgons neizbrauktu, tos aizveda uz pļavu. Tad saimniekam un Litenes pagasta vecākajam Gunāram Ciglim bija tas gods atvērt piekabes vārtus, un hailan-deri tūlīt kāri sāka plūkt Latvijas zālīti, piekožot pa bērza zariņam. Uzreiz varēja manīt, ka šie savvaļas dzīvnieki nav izlepuši un gardu muti ēda arī ziedošos grīšļus.

Hailander šķirnes lopi ir miermīlīgi govslopi ar biezu, blondu, sarkanu vai melnu kažoku un vareniem ragiem, kurus liek lietā, vien izcīnot rangu cīņas savā starpā. Latvijā šos lopus krustos ar Latvijas brūnās šķirnes govīm un pēc tam ar pelēkajām Ungārijas stepju govīm – krustojot vienkāršas un primitīvas šķirnes, var iegūt ļoti stiprus, izturīgus un mazprasīgus dzīvniekus, kas labi izmanto dabiskās ganības, ēd krūmu atvases un koku mizu. Svarīgi, lai lopi augtu lēni un dzimumgatavību sasniegtu pēc gadiem diviem, kad telītes jau izaugušas un nav problēmu ar pirmo atnešanos, jo dzemdības notiek bez cilvēka klātbūtnes.

Dabas parks «Dvietes paliene» Daugavpils rajonā dibināts 2004. gadā. Ideja par pļavu noganīšanu ar lielajiem zālēdājiem radās Dvie-tes senlejas pagastu apvienības (seši pagasti) pārstāvei, Bebrenes pagasta plānotājai Benitai Štrausai. Šovasar lopiem iežogoti 90 ha, vēlāk noganāmo teritoriju paplašinās. Lai teliņi dzimtu pavasarī, rudens pusē barā ielaidīs bulli.

Gulbenes rajona Litenes pagastā lielo zālēdāju projekta īstenotājs ir bioloģiskais zemnieks un pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis. Pašlaik iežogoti 80 ha Pededzes palienes pļavu. Uz Pededzes pļavām no Holandes šovasar atvedīs arī savvaļas zirgu baru. Interesanti, ka šajās pļavās aug veci ozoli, kuros dzīvo šā gada kukainis – lapkoku praulgrauzis.

Gan Dvietē, gan Litenē projekts tiek īstenots, sadarbojoties Nīderlandes dabas fondam ARK un Latvijas Dabas fondam. Abas palienes ir ļoti vērtīgas un atzītas par Eiropas nozīmes aizsargājamām «Nature 2000» teritorijām.

Dabisko palieņu pļavu noganīšana ar lielajiem zālēdājiem ir svarīgs dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības vairošanas pasākums, jo mitrās un ciņainās palieņu pļavas agrāk pļāva ar rokas izkaptīm, bet mehanizēti apkopt tās ir gandrīz neiespējami. Šie vērtīgie biotopi aizaug, izzūd retas augu un dzīvnieku sugas, turklāt ūdensputniem samazinās barošanās vietu platības, tādēļ putni spiesti baroties ziemāju laukos. Un valsts spiesta izmaksāt zemniekiem kompensācijas par izpostītajiem sējumiem. Turklāt aizaugušajās palienēs pa-vasaros sakrājas ledus gabali un palu ūdens nevar ātri aizplūst.

Nīderlandes dabas fonda ARK Latvijas projekts ilgs piecus gadus, un Jans van der Vēns ir gatavs sadarboties ar ikvienu cilvēku, kas lielajiem zālēdājiem var atvēlēt vismaz 50 ha teritorijas. Par lopiem nav jāmaksā, vien jārēķinās, ka piecus gadus ARK citu projektu turpināšanai no tava ganāmpulka paņems pusi no sadzimušajiem teliņiem. Turklāt aploks jāuzbūvē sa-viem spēkiem. Litenē 4 km garš aploks saimniekam Gunāram Ciglim izmaksāja aptuveni 3500 latu.

Dabas fonda ARK Latvijas projekta vadītājs Jans van der Vēns (runā latviski): 2 8814405, jan.vanderveen@arknature.nl, http://www.arknature.nl •